Horvātija ir starp četrām sliktākajām valstīm Eiropas Savienībā pēc spītīgo vakcinācijas pretinieku daļas kopējā iedzīvotāju skaita ziņā.
Tas nāk pēc Eirobarometra publicētās aptaujas rezultātiem. Šis ir lauka pētījums, lai novērtētu cilvēku attieksmi 27 ES valstīs attiecībā uz ekonomiku, koronavīrusa pandēmiju un vakcināciju pret Covid, kas tika veikta šī gada jūnijā un jūlijā.
Varbūt visinteresantākie atklājumi Horvātijai ir tie, kas saistīti ar attieksmi pret Covid vakcināciju. Pētījumā viņi jautāja respondentiem no 27 Eiropas valstīm, kad viņi vēlētos saņemt Covid vakcīnu, tas ir, ja viņi to jau būtu saņēmuši.
Aplūkojot ES vidējo rādītāju, 69 procenti respondentu teica, ka vēlētos vakcinēties pēc iespējas ātrāk vai jau ir saņēmuši vakcīnu. 9 procenti aptaujāto teica, ka šogad vēlētos saņemt vakcīnu, 11 procenti – „vēlāk”, bet 10 procenti – „nekad”.
Bet Horvātijas skaitļi ir pret vakcināciju. Faktiski Horvātija atrodas COVID vakcīnu interešu kāpņu apakšā.
22 ES valstīs vairāk nekā puse respondentu norādīja, ka vēlas vakcinēties pēc iespējas ātrāk vai jau ir vakcinēti, un to vadīja Malta, Nīderlande, Īrija (87 procenti), Beļģija (86 procenti), Spānija ( 85 procenti) un Zviedrijā. (84 procenti) un Dānija (83 procenti).
Diemžēl Horvātija atrodas spektra otrā pusē. Konkrēti, aptuveni ceturtā daļa respondentu no Bulgārijas, Latvijas, Slovēnijas un Horvātijas teica, ka nekad nevēlētos vakcinēties pret Covid.
No četrām valstīm vissliktākā ir Bulgārija (26 procenti nemaz nevēlas vakcinēties), tai seko Latvija un Slovēnija – 24 procenti, bet Horvātija – 22 procenti, teikts HINA ziņojumā.
