Atgūšanas un ilgtspējības fonds ir pieejams, lai palīdzētu dalībvalstu ekonomikām atgūties no Covid-19 krīzes. Tam visā Eiropā ir pieejami vairāk nekā 650 miljardi eiro, no kuriem daļa jāiztērē klimata pārmaiņām. Latvija plāno izmantot šos līdzekļus transporta emisiju samazināšanai Rīgā un Peregā, liecina Finanšu ministrijas plāns. Lai mudinātu cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu, Rīgā plānots ieguldīt gandrīz 300 miljonus eiro.
Eiropas Komisija klimata pārmaiņām ir piešķīrusi nedaudz vairāk kā trešo daļu no dalībvalstu atveseļošanās fonda līdzekļiem. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka Latvijas gadījumā tie ir 610 miljoni eiro.
Gandrīz pusi no tā jeb 295 miljonus eiro pašlaik paredzēts izmantot, lai samazinātu emisijas transporta nozarē Beregā.
Mērķis ir mainīt cilvēku ceļošanas paradumus, samazinot automašīnu satiksmi Rīgas centrā.
“Pievienojoties Eiropas Zaļā ceļa sagatavošanai, Latvija sev ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus, un to īstenošana pašlaik ir mūsu galvenā prioritāte,” sacīja Satiksmes ministrijas valsts ministra vietniece Legita Ostrope.
Līdzekļus plānots novirzīt uz Rīgu, jo satiksme galvaspilsētā šobrīd ir galvenais piesārņojuma avots.
Tomēr Eiropas Komisijai ir stingri nosacījumi, saskaņā ar kuriem var iztērēt klimata un ilgtspējības naudu.
“Eiropas Komisija noteikti neredz iespēju atbalstīt ceļus, tiltus un tiltus vai būvēt ēkas,” sacīja Ostrups.
Idejas konkrētiem projektiem joprojām tiek izstrādātas. Par transporta jautājumiem atbildīgais Rīgas vicemērs Viļņa Sercis (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka prioritāte ir autostāvvietu izbūve uz Rīgas robežas, lai ieviestu “Park and Ride” sistēmu.
Viņi atradīsies autostāvvietā uz Rīgas robežas, “kur ieradīsies Beregas iedzīvotāji, apturēs automašīnas, aizbrauks un ieradīsies centrā ļoti ātri,” sacīja Kersee.
“Arī nākotnē mums jādodas pie tā, ka, piemēram, reģionālie autobusi neiet uz autoostu. Viņi brauc ar automašīnām līdz tuvākajai stāvvietai uz Rīgas robežas.”
Priekšnoteikums šādam pasākumam ir jauni elektrovilcieni un dzelzceļa staciju savienošana ar sabiedriskā transporta maršrutiem Rīgā.
Chery norādīja, ka stāvvietām un citai sabiedriskā transporta infrastruktūrai būtu nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro. Otrā prioritāte emisiju samazināšanā ir Rīgas satiksmes autobusu parka nomaiņa.
“Dīzeļdegvielas autobusi noteikti nav videi draudzīgi, un jums vajadzētu turēties tālāk no tiem. Viedokļi atšķiras virzienā, kurā iet – vai tie būtu biogāzes vai tā dēvētie akumulatoru autobusi kā Jurmalas gadījumā,” sacīja Irsis.
Vicemērs norādīja, ka “Rīgas satiksmei” nepieciešami vairāki simti autobusu. Cik daudz naudas var iegādāties izpirkšanas fondam, ir atkarīgs no tā, cik daudz naudas no fonda tiks piešķirts Rīgai.
Finanšu ministra padomnieks Ints Daldiris (JV) sacīja, ka izplatīšana pašlaik ir tikai signāls, turklāt sarunas ar Eiropas Komisiju joprojām turpinās.
“Mums vēl ir jāpierāda sava nepieciešamība vienā vai otrā veidā noteiktās sadaļās,” atzina Dālderis.
Viņš norādīja, ka pirmos maksājumus no piedziņas fonda varētu saņemt nākamā gada rudenī.
Nav zināms, cik lielu dotāciju Latvija saņems no fonda. Tas ir atkarīgs no ekonomikas izaugsmes tempiem. 1,6 miljardi eiro ir pieticīga prognoze, savukārt maksimālā summa būtu aptuveni divi miljardi eiro.
Iezīmējiet tekstu un pieskarieties Ctrl + EnterLai nosūtītu rediģējamo tekstu!
Iezīmējiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Pogas rediģējamā teksta nosūtīšanai!
