Centrālā statistikas pārvalde ziņo par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos Latvijā – Baltic News Network

Uzņēmēju konfidences rādītāji 2022. gada janvārī bija pozitīvi mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā, savukārt rūpniecībā un būvniecībā, lai arī uzlabojās, uzņēmēju konfidences rādītāji joprojām bija negatīvi.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tie iegūti, veicot uzņēmēju apsekojumus rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā. Ja rādītājs ir virs nulles, uzņēmējdarbības vide ir pozitīva, ja zem nulles – uzņēmējdarbības vide ir negatīva, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikto biznesa tendenču apsekojumu dati.

Pēc trīs mēnešu perioda 2021. gada beigās, kad uzņēmēju konfidences rādītāji mazumtirdzniecībā bija negatīvi, 2022. gada janvārī mazumtirdzniecības konfidences rādītājs atlēca līdz pozitīvam 1,3. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs uzlabojās par 2,5 procentpunktiem. Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi uzlabojās nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, tirdzniecībā, automobiļu un to detaļu remontā un apkopē, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā. Vispesimistiskākie janvārī bijuši pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmēji, kuru pārliecības rādītājs bija -12,5, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā decembrī.

Janvārī 14% mazumtirgotāju ziņoja, ka nesaskata nekādus ierobežojumus savai uzņēmējdarbībai. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs ir samazinājies par diviem procentpunktiem. 11% mazumtirgotāju norāda, ka viņu uzņēmējdarbību būtiski ierobežo finansiālās grūtības. Janvārī šis rādītājs sasniedza augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. Savukārt Covid-19 ietekmi kā būtisku ekonomisko aktivitāti ierobežojošu faktoru atzīmēja 44% aptaujāto, un šis rādītājs salīdzinājumā ar decembri nav būtiski mainījies. Janvārī kā ekonomiskās aktivitātes ierobežojumus respondenti minēja arī energoresursu cenu kāpumu un dažādas loģistikas problēmas, taču šis respondentu īpatsvars joprojām ir niecīgs.

Arī pakalpojumu sektorā sezonāli izlīdzinātais konfidences rādītājs 2022.gada janvārī ir pozitīvs (4,3) un uzņēmēju uzņēmējdarbības vide salīdzinājumā ar decembri ir uzlabojusies par 5,0 procentpunktiem. Kā ierasts, konfidences rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs atšķiras un arī šo rādītāju tendences atšķiras atkarībā no nozares specifikas, sezonālās ietekmes un Covid-19 pandēmijas ietekmes uz nozari.

READ  Advokāts saka, ka pirmais grozījums aizsargā ASV žurnālistus no kriminālvajāšanas, kas līdzīga Latvijai

Janvārī vispesimistiskākie bijuši izmitināšanas un ēdināšanas nozaru uzņēmēji, kur konfidences rādītāji bija attiecīgi -41,4 un -56,7.

Naktsmītnēs rādītājs salīdzinājumā ar decembri pieauga par 23,6 procentpunktiem, savukārt ēdināšanas sektorā šis rādītājs pasliktinājās par 2,4 procentpunktiem. Trešā īpaši pesimistiskā pakalpojumu nozare janvārī bija apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumi, kur konfidences rādītājs sasniedza zemāko vērtību -56.7 gada laikā. Savukārt visoptimistiskākā uzņēmējdarbības vide janvārī bija starp finanšu (22,0) un apdrošināšanas (40,7) pakalpojumu sniedzējiem, kā arī datorprogrammēšanas (20,4) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu uzņēmējiem (20,0). Pasta un kurjerpasta sektorā, kurā decembrī bija visaugstākā konfidences rādītāja vērtība pakalpojumu sektorā, tas janvārī samazinājās par 19,1 procentpunktu un šobrīd ir 16,7. Kopumā uzņēmējdarbības vide janvārī bija pozitīva 16 un negatīva 12 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs konfidences rādītājs bija nulle.

Nekādus ekonomisko aktivitāti ierobežojošus faktorus decembrī nav saskārušies ar 29% aptaujāto pakalpojumu sektorā. Tas nozīmē pieaugumu par diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar novembri. Respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 ietekme ir būtisks viņu uzņēmējdarbības panākumus ierobežojošs faktors, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28% apmērā.

Sezonāli izlīdzinātais būvniecības konfidences līmenis janvārī ir -5,6, kas ir par 7,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Lai gan joprojām negatīvs, rādītājs sasniedza augstāko līmeni kopš 2019. gada jūnija, kad būvniecības konfidences rādītājs bija -4,4. Salīdzinot ar decembri, janvārī nedaudz uzlabojās uzņēmēju vērtējums par būvniecības pasūtījumu līmeni, un arī prognozes par nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos bija optimistiskākas. Konfidencialitātes rādītājs palielinājās visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvē un specializētajā būvniecības darbībā.

Būvniecības nozari janvārī visvairāk ietekmējuši sliktie laika apstākļi (norādījuši 46% aptaujāto, par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn janvārī). Nepietiekams pieprasījums joprojām ir otrs biežāk minētais uzņēmējdarbību ierobežojošais faktors (norādījis 31% aptaujāto), kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējo mēnesi. Par diviem procentpunktiem samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežoja finansiālās grūtības (norādījuši 12% aptaujāto). Covid-19 negatīvo ietekmi janvārī atzīmēja 7% uzņēmumu, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā decembrī. 18% aptaujāto būvuzņēmumu janvārī nekādi ierobežojoši faktori neietekmēja (pieaugums par sešiem procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi).

READ  Austrumeiropas valstis piedzīvo koronavīrusa izraisītu nāves gadījumu vilni

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojās par 0,7 procentpunktiem un ir -1,0. To noteica uzņēmumu vadītāju pozitīvāks novērtējums par pašreizējo pasūtījumu līmeni un optimisma prognozes par sava uzņēmuma darbību turpmākajos trīs mēnešos (gaidāmais ražošanas aktivitātes pieaugums, ekonomiskās aktivitātes pieaugums). Būtiskākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, reģistrēts tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citu automobiļu ražošana, mašīnu un iekārtu remonts un uzstādīšana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabes, koksnes un koka un korķa izstrādājumu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums reģistrēts pārējā ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, kā arī farmaceitisko pamatproduktu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Salīdzinot ar decembri, nedaudz samazinājies ierobežoto norādīto nepietiekamo pieprasījumu kā faktoringa produkcijas skaits, savukārt palielinājusies darbaspēka trūkuma ietekme (abus faktorus norādījuši 28% aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 ietekmi janvārī norādījuši 10% aptaujāto uzņēmumu (nemainīgi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi). Citi ražošanu ierobežojoši faktori ir elektroenerģijas un izejvielu cenu kāpums. 30% aptaujāto apstrādes rūpniecības uzņēmumu janvārī nekādi ierobežojoši faktori neietekmēja.

2022. gada janvārī ekonomiskā noskaņojuma rādītājs bija 99,3 (iepriekšējā mēnesī 99,9). Ekonomiskā noskaņojuma rādītājs raksturo vispārējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā laika periodā (mēnesī), un to aprēķina Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts visām ES valstīm pēc vienotas metodikas, ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas sastāvdaļas, kas iekļautas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju konfidences rādītājā. Nozīmīgākais janvāra mēneša ekonomiskā noskaņojuma rādītāja kritums bija pesimistiskais patērētāju noskaņojums.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top