Ženēvas sarunas par Ukrainu starp ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Larovu, šķiet, ir beigušās uz zināmā mērā safabricētas optimisma nots, jo zobenu grabēšana vēl nav beigusies.
Pagājušās piektdienas riskantā tikšanās noslēdza Blinken Eiropas tīkla turneju. Viņš meklēja Vašingtonas sabiedroto saistības par to, kā reaģēt, ja Maskava turpinātu biedējošu iebrukumu savā kaimiņvalstī. Amerikas Savienotās Valstis aicināja Krieviju izvest tūkstošiem karavīru, ko tā ir savākusi pie robežas ar Ukrainu, brīdinot, ka jebkurš iebrukums tiks sagaidīts ar ātru, asu un vienotu Baltā nama un tā partneru atbildi.
Maskava noliedza, ka plāno uzbrukumu, un pieprasīja ASV vadītajai militārajai aliansei izbeigt aktivitātes Austrumeiropā un Ukrainā un nepieņemt bijušo padomju republiku kā jaunu dalībvalsti. Lai gan tas ir vēsturiski pamatots apgalvojums, virsrakstos dominē retorika.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka Baltkrievija un Krievija varētu “tikt smagi sist, ka būtu elle maksāt”, ja Rietumi un Ukraina turpinās “noklausīt” abus tuvus sabiedrotos. “Viņiem nekad nevajadzētu ar mums jaukties. Mūs nav iespējams uzvarēt.” Spriedze saasinās arī citās frontēs. Lavrovs pēc tikšanās ar Blinkinu bija aicinājis Rietumus izbeigt “pretkrievisko histēriju”. Viņš Ženēvas medijiem sacīja, ka Krievija nevienam neapdraud un neiebrūk nevienā valstī, noraidot Rietumu bažas, ka varētu būt nenovēršams iebrukums Ukrainā.
Lavrovs kritizēja, viņaprāt, “pretkrievisku minoritāti”, kas nosaka situācijas toni. Ministrs uzsvēra, ka valsts drošību Eiropā nevar garantēt uz citas valsts rēķina. Viņu aizsardzības ministri kopīgā paziņojumā norādīja, ka NATO dalībvalstis (Igaunija, Latvija un Lietuva) nodrošinās Ukrainai ASV pretbruņu un pretgaisa raķetes. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Kanādai par tās lēmumu aizdot 95,6 miljonus ASV dolāru, lai palīdzētu Ukrainai sadursmē ar Krieviju.
“Mūsu abas valstis vienojas par to, ka Eiropas drošība nav iespējama bez Ukrainas drošības,” tviterī sacīja Zelenskis. Kanādas premjerministrs Džastins Trudo sacīja, ka viņa valsts pēta arī citus veidus, kā atbalstīt Kijevu, saasinoties krīzei ar Krieviju. Vācijas ārlietu ministre Annalina Barboka intervijā laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pauda šaubas par Krievijas banku atteikšanos no straujās globālās maksājumu sistēmas. “Visu maksājumu darījumu nodalīšana, iespējams, ir vislielākā nūja, bet ne vienmēr asākais zobens,” viņa sacīja laikrakstam. Viņa sacīja, ka Rietumvalstis rūpīgi pārbauda jebkādu ekonomisko un finanšu sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku un Krievijas vadību, neietekmējot atlēcienu.
Kanclers un es esam skaidri norādījuši, ka nav paredzēti līdzekļi un pasākumi saistībā ar turpmāku militāro eskalāciju. Tas ietver Nord Stream 2. Lai gan piedāvājumus ir iesniegušas daudzas pasaules lielvaras, maršruts no Ženēvas nav skaidrs, kā tas parasti notiek katra gada janvārī.
