Putins, kuru Starptautiskā Krimināltiesa apsūdzējusi Krievijas veiktajā ukraiņu bērnu nolaupīšanā, nevarēja ierasties uz samitu ārpus Johannesburgas, jo Dienvidāfrikai kļuva juridisks pienākums viņu arestēt saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos. Tā vietā viņš parādījās, izmantojot video saiti, sēžot viens pie liela balta galda Maskavā.
Putins, kura karš ar Ukrainu ir satricinājis globālos enerģijas un pārtikas tirgus, savos izteikumos BRICS valstu līderiem trešdien iedvesa drūmu aizsardzības toni. Viņš apsūdzēja Rietumus “nelikumīgā” un “pamatnormu pārkāpšanā”, atsaucoties uz sankcijām un citiem pasākumiem, kuru mērķis ir vājināt Krieviju.
Bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs, kurš atkāpās no Maskavas pastāvīgās misijas Apvienoto Nāciju Organizācijā sakarā ar iebildumiem pret karu Ukrainā, sacīja, ka Putins un Ķīnas prezidents Sji Dziņpins cer pārvērst BRICS valstis par pretrietumu bloku. Taču viņš teica, ka viņi saskaras ar Indijas un Brazīlijas pretestību, kurām ir ciešākas saites ar ASV un Eiropu.
Brazīlija vai Indija [are] “Viņi ir vairāk prorietumnieciski,” viņš teica. Protams, neviens šajā blokā nevēlas sevi nostādīt tādā stāvoklī, kādā šobrīd atrodas Krievija kā atklāta Rietumu un ASV pretiniece, un riskē ar bruņotu konfrontāciju.
Kamēr citi BRICS valstu līderi ir izmantojuši savu retoriku, lai aicinātu uz globālo vienlīdzību, Putina komentāri trešdien bija vērsti tieši pret viņa Rietumu pretiniekiem.
“Mēs esam pret jebkāda veida hegemoniju,” viņš sacīja atklāšanas sesijas laikā, apsūdzot savus ienaidniekus “jaunā koloniālisma turpināšanā”.
Tramps, pazīstami aizstāvoties pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kārtējo reizi vainoja Rietumus, apgalvojot, ka “dažu valstu vēlme saglabāt šo dominējošo stāvokli izraisīja akūtu krīzi Ukrainā”.
Galvenais samita darba kārtības punkts bija ierosinātā grupas paplašināšana, tostarp, cik valstis varētu pievienoties un saskaņā ar kādiem noteikumiem. Pekinas vēlme paplašināt BRICS ir daļa no plašākiem Sji centieniem pārveidot starptautiskās sistēmas, lai tās atbilstu Pekinas interesēm.
Sji otrdien negaidīti nepiedalījās samita biznesa forumā, bet trešdien atkal ieradās, aicinot BRICS grupu paātrināt savu paplašināšanos un brīdinot, ka “mūsu pasauli joprojām vajā aukstā kara mentalitāte”.
Viņš sacīja, ka BRICS ir jācīnās pret atdalīšanos, piegādes ķēdes traucējumiem un “ekonomisko piespiešanu”, atsaucoties uz Rietumu sankcijām, un brīdināja par trauslo globālās ekonomikas atveseļošanos. Sji aicināja visas valstis ievērot ANO Statūtus un pieprasīja, lai visām būtu vienāda teikšana starptautisko noteikumu rakstīšanā.
Viņš piebilda: “Tas nevar būt pēdējais vārds tiem, kam ir resnāka roka vai skaļāka balss.” Viņa piezīmes, iespējams, sasaucās ar lielu daļu jaunattīstības valstu, kuras bieži jutās turīgāku valstu spiedienu un izslēgtas no starptautiskās sistēmas.
Samita saimnieks Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa pauda bažas par globālo finanšu un maksājumu sistēmu izmantošanu kā “ģeopolitiskās konkurences instrumentu”. Brazīlijas prezidents Luiss Inacio Lula da Silva aicinājis samazināt pasaules ekonomikas atkarību no ASV dolāra kā galvenās rezerves valūtas.
Indijas premjerministrs Narendra Modi sacīja, ka atbalsta bloka paplašināšanu, “pamatojoties uz vienprātību”, norādot, ka pieciem līderiem ir jāatbalsta jaunās dalībvalstis.
Desmitiem valstu ir pieteikušās pievienoties grupai. Pretendentu vidū ir Krievijas sabiedrotās Irāna un Venecuēla, pret kurām arī noteiktas Rietumu sankcijas, bet citas ir Argentīna, Ēģipte un Saūda Arābija.
Taču Pekinas centieni paplašināties draud atklāt BRICS dalībvalstu domstarpības par grupas mērķi un mērķiem, uzskata Bondarevs. Viņš to salīdzināja ar Eiropas Savienības paplašināšanos no 2004. līdz 2007. gadam, kad tā uzņēma jaunas dalībvalstis no Austrumeiropas un Centrāleiropas.
Viņš sacīja, ka daudzu valstu vēlme pievienoties BRICS grupai ir “tikai vēl viena zīme, ka globālie dienvidi un jaunattīstības valstis meklē jaunus instrumentus, lai paustu savas bažas un liktu tās sadzirdētas Rietumos”.
Viņš piebilda: “Tātad Rietumiem ir kaut kas jādara un jāsper soļi globālo dienvidu virzienā. Un viņš turpināja: “Un šiem soļiem ir jābūt pilnīgi pārliecinošiem.”
Putins ir atklāti ņirgājies par Rietumu “noteikumiem balstīto” pasaules kārtību – iebrukt Ukrainā, vēršoties pret civiliedzīvotājiem un enerģētikas infrastruktūru, bloķējot Melnās jūras kuģniecības, zagot un iznīcinot Ukrainas graudus un deportējot ukraiņus, tostarp tūkstošiem bērnu, uz Krieviju.
Viņš uzskata Krieviju par lielvalsti, kurai ir tiesības sadalīt pasauli ietekmes sfērās kopā ar ASV, Ķīnu un Eiropu, pat runājot par godīgāku pasaules kārtību, kurā mazākām valstīm ir lielāka ietekme.
Tāpat kā Krievija, arī Ķīna BRICS valstis jau sen ir uzskatījusi par noderīgu pretsvaru uztvertajai ASV hegemonijai un veidu, kā pozicionēt sevi kā neapmierināto valstu līderi.
Otrdien Sji aicināja plašāk pārstāvēt pasaules dienvidu valstis globālajā pārvaldībā un slavēja jaunattīstības valstis par izkļūšanu no “vēsturiskā koloniālisma purva”, ko izteica tirdzniecības ministrs Vans Ventao.
Viņš apsūdzēja “dažas valstis” hegemonijā un iebiedēšanā, kas ir aizklāta atsauce uz ASV un to sabiedrotajiem.
“Ikviens, kurš attīstās labi, vēlas tikt ierobežots; tas, kurš panāk, vēlas tikt pieķerts,” sacīja Sji.
Taču, lai gan viņa karš Ukrainā ir iedragājis Putina vēstījumu par globālo vienlīdzību, Sji aicinājumu pēc elastības ir aizēnojusi draudošā ekonomiskā krīze mājās.
Jauniešu rekordlielais bezdarbs, nekustamā īpašuma pārdošanas kritums un patēriņa palēninājums Ķīnā ir radījis bažas, ka pasaules otrā lielākā ekonomika palēninās daudz ātrāk, nekā gaidīts, un tas varētu izjaukt trauslo globālo atveseļošanos no pandēmijas.
Tomēr dziļāka koordinācija plašākā BRICS bloka starpā “rādīs Savienotajām Valstīm, ka jaunietekmes ekonomikas ir apņēmības pilnas un vēlas aizstāvēt savu suverenitāti un turpināt attīstību,” sacīja Pekinas Renminas universitātes pētnieks Vans Veņs.
“BRICS mērķis nav iebilst pret Savienotajām Valstīm, bet tās attīstība pati par sevi ir pretestības forma,” viņš teica.
Konstantīnam Soņinam, Krievijas politiskajam un ekonomikas analītiķim no Čikāgas universitātes, sanāksme pastiprināja viņa uzskatu, ka BRICS joprojām ir “virspusēja konstrukcija”, kurai trūkst saskaņotības vai kopīgu mērķu.
“Es neesmu pārliecināts, ka šīs valstis vieno kaut kas cits, izņemot faktu, ka tās visas bija jaunattīstības ekonomikas pirms 20 gadiem,” viņš sacīja.
Diksons ziņoja no Rīgas, Latvijā, un Shepherd no Taipejas, Taivānā. Bai Lin Wu Taipejā piedalījās šī ziņojuma sagatavošanā.
