Banja Luka (Bosnija un Hercegovina) – Bosnijas serbu separātistu līderis solīja turpināt vājināt savu varu. Kara plosīta valsts Tiktāl, ka tas tiks saplēsts, neskatoties uz ASV solījumu novērst šādu iznākumu.
“Es neesmu iracionāls, es zinu, ka Amerikas reakcija būs spēka pielietošana, taču man nav iemesla no tā baidīties, lai upurētu (Serbijas) nacionālās intereses.” Milorads Dodiks, Bosnijas serbu vadītās daļas vadītājsViņš piektdien intervijā aģentūrai Associated Press sacīja.
Viņš sacīja, ka jebkurš mēģinājums izmantot starptautisku iejaukšanos, lai stiprinātu kopīgas un daudznacionālas institūcijas Bosnijā, tiks apmierināts ar Bosnijas serbu lēmumu tās pilnībā pamest un atgriezt valsti sadalītajā un disfunkcionālajā stāvoklī, kādā tā bija tās pastāvēšanas beigās. brutāls etniskais karš. Karš 90. gados.
Viņš piebilda, ka, tā kā Rietumu demokrātijas to nepieņems, “mēs nākamajā posmā viņu reakcijas dēļ būsim spiesti pasludināt pilnīgu neatkarību” serbu kontrolētajām teritorijām Bosnijā.
Bosnijas karš sākās 1992. gadā, kad Bosnijas serbi, kas atbalstīja Belgradu, mēģināja izveidot “etniski tīru” reģionu ar mērķi pievienoties kaimiņos esošajai Serbijai, nogalinot un izraidot valsts horvātus un bosniešus, kuru lielākā daļa ir musulmaņi. Vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku tika nogalināti Vairāk nekā 2 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju tika izlikti no savām mājām, pirms Deitonā, Ohaio štatā, 1995. gada beigās tika panākta miera vienošanās.
Vienošanās sadalīja Bosniju divās vienībās – serbu pārvaldītajā Serbu Republikā un Bosnijas un Horvātu federācijā –, kurām tika piešķirta plaša autonomija, taču tās joprojām bija saistītas ar dažām kopīgām, daudznacionālām iestādēm. Tā arī izveidoja Augstā pārstāvja biroju, starptautisku iestādi, kuras uzdevums ir nodrošināt miera līguma izpildi un kurai tika piešķirtas plašas pilnvaras īstenot likumus vai atlaist amatpersonas, kas iedragājušas trauslo pēckara rasu līdzsvaru, tostarp tiesnešus, ierēdņus un ierēdņiem. Saeimas deputāti.
Gadu gaitā Cilvēktiesību birojs ir izdarījis spiedienu uz Bosnijas strīdīgajiem etniskajiem līderiem, lai tie izveidotu kopīgas valsts līmeņa institūcijas, tostarp armiju, izlūkošanas un drošības dienestus, augstāko tiesu sistēmu un nodokļu administrāciju. Tomēr, lai Bosnija sasniegtu savu mērķi, ir jāturpina stiprināt esošās institūcijas un jāveido jaunas Viņš paziņoja par mērķi iestāties Eiropas Savienībā.
Dodiks piektdien šķita nesatraukts par ASV valsts sekretāra palīga Eiropas un Eirāzijas jautājumos Džeimsa O'Braiena iepriekšējā dienā publicēto paziņojumu vietnē X, kas agrāk bija pazīstams kā Twitter, ka Vašingtona rīkosies, ja kāds mēģinātu mainīt “pamatelementu”. ”. No miera līguma Bosnijā 1995. gadā un ka “nav tiesību atdalīties”.
“Serbu vidū ir skaidra un specifiska viena lieta, proti, pieaugošā apziņa, ka mums priekšā stāvošie gadi un gadu desmiti ir serbu nacionālās vienotības gadi un gadu desmiti,” sacīja Dodiks.
“Brisele izmanto solījumu pievienoties Eiropas Savienībai kā instrumentu Bosnijas apvienošanai,” sacīja ES dalībvalsts Dodiks. Spēcīgi prokrievisksViņš piebilda: “Principā mūsu politika joprojām ir tāda, ka mēs vēlamies iestāties (Eiropas Savienībā), taču mēs to vairs neuztveram kā savu vienīgo alternatīvu.”
Viņš sacīja, ka Eiropas Savienība “pierādīja savu spēju rīkoties pretēji savām interesēm”, nostājoties Vašingtonas pusē pret Maskavu, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.
Dodiks, kurš bija Aicina uz šķiršanos Serbu vienba jau vairk nek desmit gadus ir sastvjusies ar prjs Bosnijas da, britu un ASV sankcijas pret viņa politiku Bet tam bija Krievijas atbalsts.
Pastāv plaši izplatītas bažas, ka Krievija mēģina destabilizēt Bosniju un pārējo reģionu, lai vismaz daļu pasaules uzmanības novērstu no savas politikas. Karš Ukrainā.
Dodiks sacīja: “Neatkarīgi no tā, vai ASV un Lielbritānijai tas patīk vai nē, mēs pārveidosim administratīvās robežas starp abām vienībām (Bosniju) par mūsu valsts robežām.”
