Pagājušajā nedēļā turpinājās koalīcijas sarunu otrā kārta. Šis process ir palīdzējis identificēt jautājumus, par kuriem puses var un nevar vienoties. Šobrīd lielāks jautājums ir par to, vai jaunajā koalīcijā būs trīs vai četras partijas.
Citur pasaulē, konkrēti Ukrainā, nedēļa sākās traģiski. Krievija veica masīvu raķešu uzbrukumu Ukrainai. No Ļvovas rietumos līdz Harkovai austrumos, kā ziemeļos un Odesai dienvidos – raķetes trāpīja enerģētikas infrastruktūras mērķos. Bija ziņas par desmitiem bojāgājušo un daudziem ievainotajiem.
Karam turpinoties, Latvija turpina atbalstīt Ukrainu. Latvija šobrīd ir Nr. 1. numurs pasaulē, ja runā par šai valstij sniegto atbalstu proporcionāli valsts IKP.
Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ paziņoja, ka 2022.gada septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis valstī pieauga par 22,2%, salīdzinot ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā.
Interesantas ziņas pienāca no Latvijas parlamenta. Saime šonedēļ otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas varētu liegt EP deputātei Tatjanai Ždanokai atkārtoti tikt pārvēlētai par Latvijas pārstāvi.
BNN sniedz apkopojumu par pagājušās nedēļas aktuālākajiem notikumiem par šādām tēmām: Otrā kārta; Masveida raķešu uzbrukums Nr. 1 pasaulē; Atstāt novārtā. 22,2%; Izmaiņas deklarācijās?; European Sky Shield lobiji.
otrā kārta
Ir noslēgusies koalīcijas sarunu otrā kārta; Progresīvo partijas liktenis joprojām ir neskaidrs
Kā aicināja prezidents Ērglis Levits, jaunā vienība šonedēļ padziļināti sarunājās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem – Apvienoto sarakstu, Nacionālo apvienību un partiju Progresīvie – par valdības turpmākajām prioritātēm nākamajiem četriem gadiem.
Kā pēc ceturtdien, 13.oktobrī, notikušajām sarunām sacīja jaunās vienības vadītājs Krišāns Karišs, viņa partija par dažādām tēmām atradusi līdzības un viedokļu atšķirības ar potenciālajiem partneriem.
Jaunās Vienotības politiķi pagājušajā nedēļā sāka aicināt partiju Progresīvie uz koalīcijas sarunām. Abas puses bija vienisprātis, ka atbalsta tiesiskumu un Satversmes tiesas spriedumu ievērošanu. Galvenās domstarpības ir saistītas ar budžeta jautājumiem.
Vairāk šeit
raķešu uzbrukums
turpināti raķešu uzbrukumi Ukrainai; Kritiskā infrastruktūra un cilvēki pie apvāršņa
Kopš 10. oktobra rīta visā Ukrainā izcēlies sprādzienu vilnis – visu ceļu no Ļvovas valsts rietumos līdz Harkovai austrumos un no Kijevas ziemeļos līdz Odesai dienvidos, ziņo BBC.
Sprādzieni Kijevā ir daudz tuvāk pilsētas centram nekā uzbrukumi kara sākumā. Sirēnas pēdējās vairākas stundas ir bijušas aktīvas visā Kijevā.
Sociālajos tīklos ievietotais video liecina, ka viena no Krievijas spēku palaistajām raķetēm, iespējams, trāpījusi Kijevā jaunbūvētajam velosipēdu un gājēju tiltam, kas atklāts 2019.gadā un vietējiem pazīstams kā Kļičko tilts.
Vairāk šeit
NR. 1 pasaulē
Latvijas ministrs: Mēs neredzam. 1 Runājot par militāro palīdzību Ukrainai
Latvija turpina sniegt palīdzību Ukrainai tās karā pret Krieviju. Valsts ir Nr. Tā ieņem pirmo vietu starp valstīm, kad runa ir par ziedojumiem proporcionāli to iekšzemes kopproduktam, tviterī raksta Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkovice.
Laikā no 2022. gada 24. februāra līdz 3. oktobrim Latvija Ukrainai ziedoja 0,9% no IKP. Otrajā vietā ierindojas Igaunija ar 0,8% no IKP, bet trešajā vietā ir Polija ar 0,5% no IKP.
Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati liecina, ka Latvija kopumā ir ziedojusi 314 miljonus eiro, kas ir 16. labākais rezultāts pasaulē un lielākais piešķirtā atbalsta apjoms salīdzinājumā ar valsts IKP.
Vairāk šeit
pameta bezrūpīgi
Valsts audits Latvijā: joprojām novārtā atstāta civilās aizsardzības un katastrofu vadības sistēma
Civilās aizsardzības un katastrofu vadības sistēma joprojām lielā mērā ir atstāta novārtā, un kopumā civilās aizsardzības sistēma nenodrošina priekšnoteikumus efektīvai katastrofu un krīžu pārvarēšanai, secināts Valsts uzraudzības sagatavotajā ziņojumā par minētās sistēmas darbību.
Valsts revīzijā atzīmēts, ka visā sistēmā nepieciešami uzlabojumi, lai Latvija varētu adekvāti sagatavoties iespējamām krīzēm, efektīvi tās novērst un pārvarēt un mazināt katastrofu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvi un valsts ekonomiku.
Valsts kontroles padomes locekle Kristena Gonzima norāda, ka valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanas rūpīga pārbaude notika laikā, kad pasaules uzmanības centrā bija Covid-19 pandēmija. Pēdējais pārbaudes posms notika ap to laiku, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tas ir arī tad, kad lielākā uzmanība tika pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai.
Vairāk šeit
22,2% inflācija
Inflācijas prognoze septembrim Latvijā 22,2%
2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 22,2%.
Salīdzinājumā ar 2021. gada septembri vidējo patēriņa cenu līmeni galvenokārt ietekmēja cenu kāpums ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem dažādu preču un pakalpojumu grupā. , restorāns. un viesnīcu pakalpojumi, preces un pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi, kultūru, veselības aprūpi, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un mēbelēm 2022.gada septembrī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā gada laikā cenas pieauga par 27,5%.
Vairāk šeit
Izmaiņas aktiermākslā?
Saima atbalsta grozījumus, lai Zdaņuka kā Latvijas pārstāve netiktu ievēlēta Eiropas Parlamentā
Ceturtdien, 13. oktobrī, Parlaments otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu kodeksā. Šie grozījumi var liegt EP deputāti Tatjanu Ždanoku atkārtoti ievēlēt par Latvijas pārstāvi Eiropas Parlamentā.
Par balsoja 64 deputāti, pret bija 17 deputāti (15 Saskaņas deputāti, izņemot Ingu Goldbergu, Nikolaju Kabanovu un divus frakcijai nepiederošos Ļubovu Švecovu un Aināru Vilciņu).
Tāpat likumā iekļaujams, ka par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanām nedrīkst izraudzīties personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra dienējusi Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Vairāk šeit
vestibils
Latvijas parlaments pieņem tā saukto spiediena likumu
Latvija ceturtdien, 13.oktobrī, Saima pēdējā lasījumā pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto spiediena atklātības likumu.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka Pārstāvniecības un interešu deklarēšanas sistēmas reģistram, ko uzturēs Uzņēmumu reģistrs, jāstājas darbā 2025.gada 1.septembrī.
Taču likums šobrīd neparedz nekādus administratīvos sodus. Iepriekš Saimā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komiteja bija piekritusi idejai pārtraukt izmantot iepriekš iecerēto administratīvo sankciju pieeju. Šāds lēmums pieņemts, jo paredzamais regulējums nav vienkāršs un nebūtu pareizā procedūra, lai sodītu kādu, kurš, iespējams, netīšām ir pārpratis paredzamās prasības, kā minēts iepriekšējās diskusijās.
Vairāk šeit
Eiropas debesu vairogs
15 NATO dalībvalstis vienojas izveidot Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu
15 NATO dalībvalstis, tostarp Latvija un Lietuva, vienojās izveidot Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā to ierosināja Vācija.
Ceturtdien Briselē Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Somija parakstīja nodomu vēstuli par Eiropas pretpalīdzības aizsardzības sistēmas European Sky Shield izveidi. 13. oktobris. Šim projektam plāno pievienoties arī Igaunija.
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta sacīja, ka projekta mērķis ir aptvert pretgaisa aizsardzības iespiešanos. Viņa sacīja, ka, kamēr Krievija turpina karu Ukrainā, mēs dzīvojam bīstamā laikā ar daudziem izaicinājumiem.
Vairāk šeit
