Eiropas Parlaments (EP) ar šauru balsu pārsvaru pieņēma nostāju par Eiropas Komisijas ierosināto šķeltniecisko Dabas atjaunošanas likumu. Šis likums paredz vairākus dabas atjaunošanas pasākumus, kas jāveic līdz 2030. gadam. Šīs atjaunošanas darbības aptver vismaz 20% no ES sauszemes un jūras teritorijām.
Pirms balsojuma ES un Latvijā dabas aktīvisti ar entuziasmu aicināja EP deputātus pieņemt regulas projektu bez izmaiņām [this did not happen]. Citas grupas – galvenokārt lauksaimnieki un tā dēvēto lielrūpnieku organizācijas – ir lūgušas deputātus noraidīt likumu.
Uz aicinājumu noraidīt regulu atsaucās trīs Latvijas eiroparlamentārieši – Sandra Kalnīti, Das Milbārdi un Roberts Zille.
Pārējie Latvijas deputāti – Andris Amireks, Nils Ušakovs, Ivars Ejaps, Eness Federi un Tatjana Gdaņuka – atbalstīja nolikumu. Pats projekts tika krietni vājināts balsojuma laikā Eiropas Parlamentā.
Trešdien, 12. jūlijā, 336 EP deputāti balsoja par Eiropas Parlamenta nostāju, 300 bija pret un 13 atturējās. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlaments ir gatavs sākt sarunas ar Eiropas Padomi par šī tiesību akta galīgo pārskatīšanu.
***
Ar šādu nostāju Eiropas Parlaments atzīst, ka vairāk nekā 80 % Eiropas biotopu ir sliktā stāvoklī. 2022. gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Dabas atjaunošanas regulu, lai veicinātu degradētās dabas atjaunošanu visā ES sauszemes un jūras teritorijā un sasniegtu ES klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus ilgtermiņā. Pēc Eiropas Komisijas domām, šis jaunais likumdošanas akts dos lielus ekonomiskos ieguvumus, jo
“Katrs dabas atjaunošanā iztērētais eiro mums atnesīs vismaz astoņus eiro.”
Izplatītajā paziņojumā Eiropas Parlamenta pārstāvji norādīja, ka, izstrādājot šo nostāju, deputāti ir ņēmuši vērā iedzīvotāju cerības aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, ainavas un okeānus. Tiek uzsvērts, ka ekosistēmu atjaunošana ir svarīga, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, samazinātu bioloģisko daudzveidību un mazinātu draudus pārtikas drošībai un pieejamībai. Pirms tam deputāti bija balsojuši pret ierosinājumu noraidīt Eiropas Komisijas priekšlikumu (312 par, 324 pret un 12 atturas).
Tajā pašā laikā preses relīzē tas minēts
Likumprojekts neparedz jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi
Tajā ietvertos mērķus var atlikt, ja tā rezultātā rodas neparedzētas sekas ekonomikai vai sabiedrībai. Eiropas Parlaments uzsvēra, ka nevar pieļaut, ka noteikumi kavē jaunas atjaunojamo energoresursu infrastruktūras izveidi. Lai to izdarītu, ir jāpievieno jauna sadaļa, kurā paskaidrots, ka šādas infrastruktūras ierīkošana ir sabiedrības interesēs.
Parlaments norāda, ka likuma atsaukšana būs atļauta tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija sniegs informāciju par nosacījumiem, kas garantētu ilgtermiņa pārtikas piegādi ES, un pēc tam, kad ES dalībvalstis būs aprēķinājušas atjaunojamās teritorijas apjomu un būs izpildījušas atjaunošanas nosacījumus. mērķi katrai videi.individuālā vitalitāte.
Pēc balsojuma sociāldemokrātu referents Sezars Lūna medijiem sacīja:
Dabas atjaunošanas akts ir svarīga Eiropas Zaļā ceļa daļa, un tas atbilst zinātniskajai vienprātībai un ieteikumiem par Eiropas ekosistēmu atjaunošanu.
Lauksaimnieki un zvejnieki no tā iegūs.
Turklāt Eiropas Savienība nākamajām paaudzēm atstās dzīvošanai derīgo zemi.
12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Eiropas Komisijai būs jāanalizē plaisa starp nepieciešamo finansējumu un ES pieejamo finansējumu un jāmeklē risinājumi, kā šo plaisu pārvarēt, izmantojot pašas ES instrumentus.
***
Latvijas Ornitologu asociācija (LOB) jau paudusi vides aktīvistu kolektīvo vilšanos par regulējuma “vājināšanu”. Vides aizstāvji apgalvo, ka parlamenta lēmums tika pieņemts, “neskatoties uz bezprecedenta un bieži vien klaji absurdu dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija tiešu likuma noraidīšana, ko vadīja toriju un labējie politiķi, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības lobisti”.
Balsojums, pēc LOB domām, notika pēc spēcīgas sabiedrības mobilizācijas, lai aizstāvētu ES zaļā ceļa likumību un integritāti un apturētu viltus ziņu izplatību. Vairāk nekā miljons iedzīvotāju ir atbalstījuši Dabas atjaunošanas likumu ar savu parakstu, vairāk nekā 6000 zinātnieku, vairāk nekā 100 uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji daudzās nozarēs.
Pēc LOB domām, lai panāktu kompromisu, deputāti noraidīja vairākas svarīgas apņemšanās un mērķus, kā rezultātā tika iegūta vājāka pozīcija, nekā sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija. Īpaši tika uzsvērts, ka no Eiropas Parlamenta nostājas tika izslēgts priekšlikums atjaunot lauksaimniecības zemi un kūdrājus.
BirdLife Europe dabas atjaunošanas politikas speciāliste Sofija Rērta saka: “Balsošanas rezultāts ir pazemojošs cerības triumfs pār bailēm un patiesības triumfs pār meliem. Lai gan ir iemesls svinībām, tomēr žēl, ka svarīgi kūdrāji, lauksaimniecības zeme un atjaunošana pasākumi tika atcelti, lai likums varētu No balsojuma pieņemšanas. Mums ir nepieciešams, lai trīs ES iestādes ātri vienoties par ievērojami uzlabotu galīgo tekstu, lai varētu sākt reālo darbu. Klimats un bioloģiskā daudzveidība negaidīs.”
LOB priekšsēdētājs Viesturs Ķerus skaidro vietējo situāciju: “Latvijā gan zālāji un meži, gan citi biomi ir sliktā stāvoklī, bet Dabas atjaunošanas likums varētu kļūt par nozīmīgu pagrieziena punktu dabas daudzveidības saglabāšanā.” Vides aizsardzības centieni organizācijas un zinātnieki ir guvuši panākumus, kā arī sabiedrību, lai nodrošinātu, ka EP deputāti nepakļaujas melu kampaņām un nenoraida likumu pilnībā. Tomēr tikai no turpmākām sarunām būs atkarīgs, vai tas patiešām kļūs par vērtīgu instrumentu, lai uzlabotu dabas un cilvēka labklājības stāvoklis vai paliks kā tukša čaula.”
***
LOB kopā ar Latvijas Dabas fondu, Zaļās brīvības biedrību un Pasaules Dabas fondu aicināja deputātus atbalstīt Dabas atjaunošanas regulu un neatbalstīt grozījumus, kas būtiski mainīja izstrādāto Eiropas Komisijas priekšlikumu.
Pēc vides organizāciju domām, dabas atjaunošanas regulējums var veicināt lauksaimniecības sistēmu ilgtspējīgu attīstību, kā arī palieņu, purvu un citu mitrāju atjaunošanu, samazinot smagu plūdu un sausuma risku, kas kļūst arvien aktuālāki arī Latvijā.
***
Atklātā vēstulē, ko parakstījušas 17 Latvijas lauksaimniecības NVO, EP deputāti aicināti neatbalstīt Dabas atjaunošanas regulu. Viņi uzskata, ka prasības Eiropas Komisijas izteiktajos priekšlikumos negatīvi ietekmēs lauksaimniecības nozari Latvijā.
“Mēs aicinām deputātus neatbalstīt priekšlikumus dabas atjaunošanas regulēšanai, pirms nav veikts adekvāts un padziļināts priekšlikuma ekonomiskās, sociālās un finansiālās ietekmes novērtējums uz dalībvalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, kā arī ietekme uz nodrošinātību ar pārtiku,” sacīja LOSP priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Dabas atjaunošanas regulējums tiks skatīts “trīspusējā dialoga formātā” – trīspusējās sarunās, kurās iesaistīsies Eiropas Parlaments, Eiropas Padome un Eiropas Komisija.
LASI ARĪ: BNN ANALĪZES | Lietuvas svarīgākie secinājumi no NATO samita Viļņā – ne tikai jaunas drošības garantijas
