Dievkalpojums baznīcā atšķiras no koncerta cita veida izklaidei. Tāpēc Tieslietu departaments cer, ka tas būs atvērts visiem cilvēkiem, BNN sacīja ministra padomniece Imante Krastiča.
Kā zināms, dievkalpojums klātienē ir pieejams tikai personām, kurām ir derīgs Covid-19 sertifikāts. Šīs prasības dēļ daudzas kopienas ir nolēmušas pārslēgties uz tiešsaistes pakalpojumu. Tomēr tuvojās Ziemassvētki. Šo svētku svinēšanā tradicionāli tiek iekļauti cilvēki, kas ierodas baznīcā uz Ziemassvētku dievkalpojumu.
Operatīvās vadības grupa sanāca pirmdien, 13. decembrī, uz sanāksmi. Tur viņi pārrunāja baznīcas svētku dievkalpojumu, vēstīja Krastiņš.
Viņš stāsta, ka Tieslietu ministrija ir solījusi, ka Ministru kabinets pieņems lēmumu par labu dievkalpojuma paplašināšanai visiem iedzīvotājiem līdz 11.janvārim, kad beigsies ārkārtas situācija.
Kamēr ar dievkalpojumiem situācija ir vairāk vai mazāk skaidra, situācija ar priesteriem, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, tāda nav. Vai šiem cilvēkiem būs atļauts veikt dievkalpojumu?
Krastiņš stāsta, ka Tieslietu ministrijas rīcībā ir informācija par vakcinēto priesteru skaitu visās lielākajās reliģijās (katoļu, pareizticīgo, luterāņu u.c.). Statistikas dati liecina, ka Latvijā pret Covid-19 ir vakcinējušies 85% priesteru. “Mazākums ir mazākumā. Piemēram, Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā tikai 17 no 130 priesteriem nav vakcinēti. »
“Pirmkārt, bīskapi un bīskapi rāda labus piemērus. Pirmais lielais stāsts bija par svētkiem Aglonā, kad ne tikai Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, bet arī pieņēma lēmumu ierobežot svētkus Aglonā tikai vakcinētajiem iedzīvotājiem. Vēlāk katoļu baznīca nāca klajā ar paziņojumu, kurā pāvests arī aicināja cilvēkus vakcinēties. Katoļi bija ļoti organizēti un piekrita vakcinācijai,” stāstīja Krastiņš.
Viņš arī sacīja, ka no visiem valdības partneriem baznīcas ir izrādījušās vispaklausīgākās. “Mēs neesam redzējuši nevienu masveida inficēšanās gadījumu reliģiskās sektās!”
Tieslietu ministrijas padomnieks skaidro, ka ministrija izstrādā principus tā, lai valsts nevarētu iejaukties baznīcās. “Ministrija izdod vadlīnijas, un baznīcu vadītāji lemj par nosacījumiem, kas tiek izvirzīti cilvēkiem, kuriem ir cieši kontakti ar citiem cilvēkiem.”
Krastiņš uzsver, ka vakcinācija progresē un pēc diviem mēnešiem Latvijā būs ļoti maz cilvēku, kuri nav vakcinējušies. “Procenti kopienās var būt labāki, salīdzinot ar Latviju kopumā. Tas ir tāpēc, ka draudžu locekļi ir paklausīgāki un vairāk paļaujas uz To Kungu un tam, ko arhibīskaps saka par šādiem jautājumiem.
“Ir daži izņēmumi [when people do not follow epidemiological safety rules]. Tomēr baznīca kopumā ir tā, kas uzskatīja, ka “mums ir jāpārdzīvo šis grūtais laiks”. Uzņēmumiem un citām organizācijām parasti ir atšķirīgs viedoklis. Daži ierobežojumu apiešanu uzskata par sasniegumu,” saka ministrijas padomniece.
Attiecībā uz jebkuriem ekstrēmiem gadījumiem, kad kopienas locekļi kaut ko apņemas, lai izvairītos no valdības vadlīniju ievērošanas, ministrija mudina baznīcas sazināties ar šiem cilvēkiem un neļaut viņiem nonākt pagrīdē.
“Ir ļoti svarīgi ļaut baznīcām veikt dievkalpojumu. Taču viss ir jāorganizē drošā vidē un sponsoriem jārāda pozitīvs piemērs.”
“Ja valdība aizliedz dievkalpojumus, viņi būs ļoti dusmīgi. Taču baznīcas vadība šobrīd lepojas ar to, ka ievēro valdības noteikumus un rāda piemēru.
“Pat ja priesteri uzskata, ka vakcinācija ir sava veida spīdzināšana, ar to ir jāsamierinās, jo viņiem ir jākalpo,” saka Krastiņš.
Viņš arī atzīst, ka valdība un tās partneri nav gatavi iebilst pret priesteru atļaušanu kalpot, kamēr viņiem tiek veikta tikai Covid-19 pārbaude.
Trūkst arī priesteru. Tas pats attiecas arī uz skolotājiem. Taču skolotāji nedrīkst strādāt, ja viņu tests ir tikai negatīvs – skolotājiem ir jābūt vakcinētiem. bet kāpēc? Vai ir godīgi ļaut vienai grupai veikt uzņēmējdarbību bez vakcinācijas un liegt citai grupai to pašu?
Tieslietu ministrijas padomniece skaidro, ka vārds “taisnīgi” šeit nav lietojams, jo baznīcas ir izņēmums no noteikuma, jo tās piedāvā garīgo maizi. Tā nav izklaides vieta, kafejnīca, koncerts utt., tā ir kā viena no cilvēku pamatvajadzībām – ēšana, tikai garīgā nozīmē.
