Tiek ziņots, ka Latvija plāno atjaunot nacionālo militāro dienestu, sākot ar nākamo gadu sākotnēji brīvprātīgi, un būvēt jaunu starptautisko militāro bāzi, lai stiprinātu savu aizsardzību pret Krievijas agresiju tās tiešā tuvumā. LSM.lvLatvijas ziņu vietne.
Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā jau ir valsts militārais dienests, taču lielākā daļa ES valstu ir atcēlušas šo prasību, kas tiek uzskatīta par dārgu, nepopulāru un apšaubāmu militāro vērtību.
Aizsardzības ministrs Artess Pabrikss 5.jūlijā preses konferencē paziņoja par plāniem atjaunot vīriešu nacionālo militāro dienestu no 2023.gada, vispirms brīvprātīgi un pēc pieciem gadiem obligāti. Tas notiek, neskatoties uz Latvijas aizsardzības ministra šā gada februārī izteiktajām atrunām par valsts dienestu.
Aizsardzības ministrija norāda, ka valsts dienests tiks ieviests pakāpeniski piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra sāksies ieviešanas pirmais posms, kurā varēs turpināt brīvprātīgi.
Pieteikšanās dienestā paredzētas divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Taču, ja 18 gadus vecs jaunietis vēl mācās, viņš varēs atlikt dienesta gaitas uz studiju beigšanu.
Valsts dienests ilgs 12 mēnešus, bet viens mēnesis būs brīvdiena, un cilvēki var rēķināties ar 400 eiro plus ceļa izdevumiem mēnesī, kas ir nedaudz zem valstī noteiktās minimālās algas 500 eiro.
Sievietes brīvprātīgi varēs pieteikties Valsts aizsardzības dienestā, liecina Aizsardzības ministrijas plāni.
Dienestā tiks pieņemti tikai Latvijas pilsoņi un arī privātpersonām būs jāatbilst veselības prasībām, kas ir līdzīgas Zemessardzes prasībām.
Latvija obligāto militāro dienestu atcēla 2007.gada janvārī un pilnībā pārgāja uz Zemessardzes milicijas atbalstīto profesionālo militāro dienestu.
Pabriks sacīja, ka Latvija plāno arī izveidot vēl vienu starptautisku militāro bāzi teritorijā, kas atrodas abpus Izkrukles un Džikapilis reģioniem valsts dienvidos.
Lielākā daļa īpašumu, uz kura šobrīd plānota militārā bāze, pieder valsts meža uzņēmumam Latvijas valsts meži. Tas atrodas diezgan tuvu Lietuvas robežai.
Aizsardzības ministrija plāno sagrābt 81 dažādu zemes gabalu 1072 hektāru platībā Izcrocles un Jekabels guberņu zemēs, lai izveidotu Zaļevas militāro apgabalu. Atsavināšana tiek veikta saskaņā ar īpašu likumu.
“Papildus valsts aizsardzības stiprināšanai jaunā militārā domēna izveide radīs jaunas darba iespējas, papildu darbavietas, kā arī veicinās infrastruktūras un ekonomikas attīstību reģionā,” teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt vākt sēnes un ogas “lielākajā daļā” militārā apgabala, un nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts autoceļiem, taču “pārvietošanās var tikt ierobežota uz militāro mācību laiku, apm. par ko sabiedrība tiks informēta.
“Militārā zona tiks izveidota teritorijā, kas bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām. Nacionālie bruņotie spēki ievēros vides aizsardzības prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu,” norādīja ministrijā, piebilstot, ka jaunu militāro poligonu izveide un izmantošana neapdraudēt aizsargājamos putnus un to ligzdošanas vietas.
Kanādas vadītajā NATO kaujas grupā Latvijā šobrīd ir aptuveni 2000 karavīru, bet jaunā apņemšanās ir izveidot brigādes lieluma kaujas gatavības grupas – parasti no 3000 līdz 5000 karavīru.
NATO spēki šobrīd atrodas Ādažu nometnē netālu no Latvijas galvaspilsētas, taču liela skaita papildspēku ierašanās nozīmēs ne tikai nepieciešamību pēc vairākām divstāvu gultām, bet arī nepieciešamību pēc atbilstošas infrastruktūras un dienestiem karavīriem, atbalsta personālam un sociālajām telpām. To visu izveidot jaunā vietā būtu milzīgs uzdevums.
