Bezdarba līmenis Latvijā noslīdējis līdz rekordzemam līmenim

“Darba tirgus tuvina ekonomiku daudziem lieliem un maziem patiesības mirkļiem. Drīzumā strādāsim pie tā, lai akcentētu Par dažādu nozaru un uzņēmumu spēju aizstāvēt savu vietu zem saules.

Šī gada darba tirgus rezultāti ir diezgan pozitīvi. Galvenais iemesls tam ir tas, ka ekonomikas panākumi ir bijuši labāki, nekā gaidīts. Provizoriskā IKP prognoze 1.ceturksnī (pieaugums 0,7%), visticamāk, atkal pieaugs. Jaunākās Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomika šogad varētu pieaugt par 1,4%, kas ir iespējams.

Zemākas enerģijas un citu izejvielu cenas atbrīvo resursus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ļaujot tiem novirzīt tos citiem patēriņa un investīciju veidiem. Labi rezultāti ir arī pakalpojumu eksportā, kas pirmajā ceturksnī pieauga par 15%.

Tāpēc eksperti prognozē izaugsmi biznesa pakalpojumos, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un tūrismā.

Mēs varam sagaidīt labu nodarbinātības dinamiku šajās nozarēs. Uz to liecina mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu gaidas par darbinieku skaita izmaiņām – tās ir pozitīvas.

Šīs norises atspoguļojās Darbaspēka apsekojumā publicētajos rezultātos. Rezultāti liecina, ka darba meklētāju īpatsvars pirmajā ceturksnī samazinājies līdz 6,4%. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tik zems bezdarba līmenis gada sākumā nav bijis nekad. 2008. gadā tas bija 6,7%, bet 2019. gadā – 6,9%.

Ilgu laiku zemo nodarbinātības līmeni noteica nepārtraukts iedzīvotāju skaita samazinājums. Līdz ar ukraiņu bēgļu pieplūdumu daži demogrāfiskie rādītāji šobrīd izskatās citādi. Piemēram, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā gada sākumā (940,2 tūkst.), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 2,9 tūkstošiem. Bezdarbs samazinājās, palielinoties strādājošo skaitam.

Sezonas izmaiņas varētu palielināt darbinieku skaitu vairāk nekā 900 000, kur tas bija pirms pandēmijas. Nodarbinātības dati pieejami par aprīli – tad bezdarbs turpināja kristies līdz 5,8%.

READ  VitalHub meitasuzņēmums S12 Solutions paziņo par jaunu daudzgadu gadu

Gaisam sasilstot un ekonomikai sasilstot, gada vidējais bezdarba līmenis ir tuvu 6%. Pēdējo reizi šis rādītājs fiksēts 2007.gadā. Atšķirībā no brīža uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad šāds bezdarba līmenis radīja spiedienu uz tvaika katliem, paaugstinot algas virs 30%, šis līmenis šobrīd ir noturīgs. Iedzīvotāju blīvuma līmenis ir mainījies, jo iedzīvotāji šobrīd koncentrējas veiksmīgākajos attīstības centros. Paaugstinās arī izglītības un prasmju līmenis. Tagad darbā pieņem vairāk cilvēku.

Šis darba tirgus acīmredzami veicina konkurenci starp uzņēmumiem par darbiniekiem.

Izdzīvos uzņēmumi, kas spēj maksāt lielākas algas.

Apvienojumā ar nelabvēlīgiem eksporta tirgiem tas varētu nozīmēt pieejamo darba vietu skaita samazināšanos vairākās rūpniecības nozarēs. Bez šaubām, priekšlikumi uzņēmējdarbības nodokļu samazināšanai būs. Bet šis solis, kas būtu ļoti izdevīgs un nozīmētu lielākus algu apmērus pirms nodokļu nomaksas, neatrisinās dažādu uzņēmumu un veselu nozaru konkurences problēmas.

Nodokļu samazināšana nepalīdzēs ilgtspējīgi samazināt darbaspēka izmaksas. Nodokļu samazināšana palīdzēs palielināt neto algas arī uzņēmumos, kas “noķer” darbiniekus no saviem konkurentiem. Veselas nozares jau cīnās par darbiniekiem. Piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē strādājošo skaits pērn palielinājies par 73% nekā pirms desmit gadiem. Transporta nozarē strādājošo bija par 7% mazāk. Citām uzņēmējdarbības nozarēm ir jāpatur prātā, ka uz intelektuālo biznesu balstītās nozares turpinās palielināt savu tirgus daļu.

LASI ARĪ: BNN ANALĪZES | Daži analītiķi noraidīja Lietuvas CB priekšlikumu par fiksētas procentu likmes hipotēkām

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top