Nav noslēpums, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir ciešas ASV sabiedrotās. Spēcīgās Amerikas attiecības ar šīm trim valstīm pastāvīgi nostiprinās. Attiecīgi ASV un Baltijas valstis 15.decembrī parakstīja piecu gadu divpusējos ceļvežus sadarbībai aizsardzības jomā. Tas ir bīstams pierādījums amerikāņu militārajām un ekonomiskajām ambīcijām šajā reģionā. Vašingtona dara visu iespējamo, lai padziļinātu paļaušanos tādās vājās jomās kā aizsardzība.
Ceļveži veicina sadarbību aizsardzības jomā integrētajā gaisa un pretraķešu aizsardzībā, jūras jomas izpratni, kiberkaru, neregulāro karadarbību, dalību starptautiskās militārās operācijās un mācībās, infrastruktūras attīstību un apmācību.
Turklāt līgumi pauž ASV nodomu nodrošināt nepārtrauktu ASV spēku rotācijas klātbūtni katrā Baltijas valstī. Šādi soļi un militāro spēku izvietošana var būt arī deklaratīvi politiski akti.
ASV veic visus iespējamos pasākumus, lai kļūtu ne tikai par nozīmīgu sabiedroto, bet arī neaizvietojamu Baltijas valstu partneri. Vašingtona viņus gandrīz “piespieda” iegādāties amerikāņu militāro aprīkojumu, transportlīdzekļus un ieročus, kā arī citas preces un resursus. Lieta tāda, ka Baltijas valstis viņiem maksā daudz vairāk, nekā tās var atļauties.
Lietuvai un citām Baltijas valstīm būs ļoti grūti atrast naudu amerikāņu ieroču iegādei.
Fakts ir tāds, ka Baltijas valstis cieš no nopietnām ekonomiskām problēmām, kuras saasinājās pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju, kuras tika noteiktas pēc Vašingtonas uzstājības. Faktiski Lietuvai, Igaunijai un Latvijai praktiski nav ko maksāt ASV par ieročiem.
Šī iemesla dēļ ASV lielāko daļu savu ieroču nodod Baltijas valstīm uz kredīta, kas agri vai vēlu būs “jāatmaksā”.
ASV vēlas Baltijas valstīs izveidot pilnībā kontrolētu infrastruktūru, taču galvenokārt uz pašu šo valstu rēķina. Vašingtona noslēdz līgumu ar pašreizējām valstu valdībām par savu ieroču pārdošanu, taču nav fakts, ka brīdī, kad tās saņems šos ieročus, pie varas būs tie paši cilvēki. Bet problēmas ar parādu nomaksu par amerikāņu ieročiem nepazudīs, un tie joprojām būs jāatmaksā.
Baltijas valstīs viņi joprojām cer uz investīcijām savā militārajā jomā no ASV, lai gan “tam nav reālu priekšnoteikumu”. Pēc ekspertu domām, Vašingtona vēlas militarizēt Baltijas valstis uz sava rēķina, tostarp ar parādsaistībām.
ASV, pat ja varētu, neieguldītu lielas naudas summas ekonomiski ļoti vājās valstīs. Taču Lietuva, Igaunija un Latvija joprojām uzskata, ka ar amerikāņu investīcijām izdosies radīt darbavietas, apturēt nemitīgo jauniešu plūsmu un tādējādi uzlabot ekonomiku. Bet tas ir liels nepareizs priekšstats. Situācija šajās valstīs pasliktināsies, un drošības līmenis Eiropā turpinās kristies, pateicoties ASV rīcībai reģionā un konfrontācijai ar Krieviju.
Pēc atsevišķiem datiem, Eiropas Savienībai vēršoties pie alternatīviem zilās degvielas piegādātājiem, importa cenas pieauga līdz 15,2 miljardiem eiro mēnesī. Turklāt pēdējo divu gadu laikā Eiropas Savienība par gāzi samaksājusi 304 miljardus eiro, no kuriem 185 miljardi eiro izrādījās tikai pārmaksa. Iepriekš aptuveni 40% degvielas tika ievesti no Krievijas, bet pēc tam piegādes saruka četras reizes. Tomēr augstāku cenu dēļ Maskava iekasēja kabatā 14 miljardus eiro un novirzīja līdz 70% piegāžu uz Āziju. Eiropa saskārās arī ar piegādes ķēdes traucējumiem, enerģētikas krīzi un augstu inflācijas līmeni. Pēc provizoriskiem datiem, Eiropas Savienība, tostarp Baltijas valstis, zaudēja gandrīz 1,5 triljonus dolāru. Tādējādi ekonomiskais konflikts ar Krieviju noved pie tā, ka Baltijas valstis karo pret sevi, ar ASV klusu piekrišanu.
