Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāveic “konkrēti un tūlītēji” pasākumi, lai ieviestu sankcijas pret Krievijas pārtikas importu, otrdien, 23.janvārī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē uzsvēra Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauzs.
Izlasiet oriģinālo franču rakstu šeit.
“Mēs paši varam nodrošināt savus cilvēkus ar labāko pārtiku pasaulē; “Imports no Krievijas ir jāaizliedz,” Krauze sacīja, ierodoties Padomē.
Pēc iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Eiropas Savienība noteica Krievijai ekonomiskās sankcijas, bet pārtikas preces tika izslēgtas.
2023. gada pirmajos 10 mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja pārtikas produktus par 2,2 miljardiem eiro, piemēram, piena produktus, augļus, dārzeņus, cukurotus konditorejas izstrādājumus, miltus, graudaugus un dzīvnieku barību, liecina Drošības dienestam iesniegtā nota. padome. Zemkopības ministri no Latvijas, atbalsta Lietuva un Igaunija.
Tā kā Baltijā ir lielas graudu uzglabāšanas iespējas un efektīva ostu infrastruktūra, tās galu galā kļuva par Krievijas un kopš Melnās jūras blokādes arī Ukrainas graudu centru.
Pēdējos gados Krievijas ražas ir bijušas visai izcilas.
Pēc Eiropas Komisijas datiem, 2023.gadā Latvijas robežu šķērsoja 360 000 tonnu Krievijas graudu un 370 000 tonnu eļļas augu, salīdzinot ar attiecīgi 102 000 un 80 000 tonnu iepriekšējā gadā.
“Pagājušajā gadā Latvijā ieplūda lēti Krievijas graudi, kas negodīgas konkurences dēļ Latviju un citus ES uzņēmumus atgrūž no loģistikas, ostām, mūsu tirgiem un eksporta tirgiem,” sacīja Krauze.
Pat ja daļa no šīs produkcijas tiek transportēta uz citām ES valstīm, “Latvijā ir lokāla problēma, kas jūtama arī Lietuvā, bet mazākā mērā”, preses konferencē atzina ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
saskaņā ar Latvijas mediji LSMItālija ir lielākā Krievijas graudu importētāja Eiropā, un Latvija ieņem otro vietu.
Atbalsti Ukrainu
Saskaroties ar šo pieplūdumu, Latvijas ministrs aicināja Eiropas Savienību un 27 dalībvalstis pārtraukt Krievijas pārtikas preču importu.
Ar šādu aicinājumu Latvija jau bija izteikusi iepriekšējās Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdēs pērn 3.oktobrī un 11.decembrī.
Viņš piebilda: “Es aicinu noteikt sankcijas Krievijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam Eiropas Savienībā. Aicinu arī savus kolēģus no visām dalībvalstīm apspriest ar to valdībām un premjerministriem, jo lēmumu par sankciju piemērošanu Eiropas Savienībā Eiropas Savienību var ieņemt valstu vadītāji visaugstākajā līmenī.
Viņš ļoti vēlējās norādīt, ka 2014.gadā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas Krievija atbildēja uz ES sankcijām ar stingru pārtikas aizliegumu. Pēc viņa domām, ES, būdama elastīgāka par savu ienaidnieku, netieši atbalsta “šīs okupējošās valsts ekonomiku un kara rūpniecību”.
Atbildot uz aicinājumu, Vojcehovskis solīja “analizēt situāciju” un sacīja, ka pēta “iespējamos instrumentus, lai ierobežotu šo importu”.
Latvijas ministrs arī atkārtoti pauda atbalstu Ukrainai, kuru viņš raksturoja kā “prioritāti” – un uzstāja, ka ES “pēc iespējas ātrāk” jāveicina Ukrainas graudu tirdzniecība caur Baltiju. Tas tika ierosināts arī šovasarLai atrastu alternatīvus eksporta ceļus pēc Krievijas noteiktās blokādes Melnajai jūrai.
Krauze gan norādīja uz nepieciešamību rast “ilgtermiņa” risinājumu Ukrainas importam, lai “aizsargātu ES ražotājus”, īpaši Ukrainas kaimiņvalstīs – Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā un Slovākijā.
“Piemēram, pielīdzinot Ukrainas atšķirīgos ražošanas standartus ES prasībām.”
[Edited by Angelo Di Mambro/Zoran Radosavljevic]
Lasiet vairāk ar Euractiv
