Valstis centīsies desinhronizēt Krievijas energotīklu, lai pievienotos tā nomaiņai kontinentālajā Eiropā līdz jaunākajam termiņam 2025.gada beigās, piektdien pēc tikšanās Tallinā sacīja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri.No tā būs atkarīgs jaunais termiņš. Par tehniskajām iespējām.
“Šodien vienojāmies turpināt diskusijas par sinhronizācijas paātrināšanu, kad būs pabeigti visi tehniskie pētījumi. To darot, mēģināsim atrast kopīgu paātrinājuma grafiku. Par enerģētiku atbildīgie ministri turpinās strādāt pie detaļām. Mēs turpināsim cieši sadarboties ar Eiropas Komisiju un Poliju.
“Paātrinot procesu, jāņem vērā arī nepieciešamība samazināt tehniskos riskus un papildu slogu patērētājiem.Igaunijā pēc plāna notiek augstsprieguma līniju un sinhrono kondensatoru rekonstrukcija, gatavojoties pakāpeniski atslēgties no izveidotajiem tīkliem. Mēs esam,” paziņojumā presei sacīja Igaunijas klimata ministre Kristīna Mišela: “Ar katru dienu esam labāk sagatavoti, un, ja ienākošā analīze liecina, ka varam paātrināt noteiktus posmus bez pārāk liela papildu riska, tad tas ir jādara. ”
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš piektdien preses konferencē sacīja, ka desinhronizācija ir arī Latvijas prioritāte, piebilstot, ka Lietuvas veiksmīgais desinhronizācijas tests parādīja, ka mērķis ir vairāk sasniedzams, nekā Baltijas valstis domāja.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Simonetti izteikusies, ka trīs Baltijas valstu sistēmu pārveide par Centrāleiropas tīklu ir gan tehnisks, gan politisks projekts, jo pašreizējās enerģētikas saites ar Krieviju var nebūt uzticamas. Viņa arī norādīja uz Krievijas darbībām Ukrainā, kur tās spēki ir veikuši triecienus enerģētikas infrastruktūrai. Simonets norādīja, ka Krievija var izmantot energosistēmas, lai izdarītu spiedienu uz Baltijas valstīm.
“Politiskais mērķis ir skaidrs: neviens no mums nevēlas pārāk ilgi palikt saistīts ar šo konkrēto tīklu.”
Lietuva iepriekš ir paziņojusi, ka vēlētos veikt maiņu 2024. gadā.
Termiņu iespējams pagarināt par vienu gadu
Procesa paātrināšana ir atkarīga no tehniskās sagatavošanās, aģentūrai ERR sacīja Elering valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimägi.
Tā kā pēdējā elektrolīnija starp Igauniju un Latviju, visticamāk, tiks izbūvēta pirms termiņa, pastāv cerība, ka atjaunošana varētu notikt gadu pirms termiņa. Divas no nepieciešamajām trim jau uzbūvētas.
“Mums ir izdevies sarunāt ar būvuzņēmēju, ka varam pavirzīt trešās līnijas būvniecību no sākotnēji plānotā pabeigšanas datuma 2025. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim, un tas noteikti paver Igaunijai iespēju, ka varam runāt par sinhronizāciju agrāk nekā tas.” “2025. gada beigas ar pieņemamu risku patērētājam,” ERR sacīja Veskimägi.
Viņš sacīja, ka būvniecības tempu paātrināšana papildus izmaksās 10 miljonus eiro. Naudu var ņemt no uzņēmuma investīcijām, nevis no patērētājiem.
“Elering jau no paša sākuma ir solījis, ka mūsu veiktās investīcijas sinhronizācijas projektā aptuveni 350 miljonu eiro apmērā neizraisīs turpmāku tīkla maksu pieaugumu patērētājiem, un tāpēc papildu tīkla maksa 10 miljonu eiro apmērā neradīs turpmāka tīkla maksu palielināšana. “Tīkla maksas paaugstināšana patērētājiem. Mēs veicam šī sinhronizācijas projekta investīciju pusi bez papildu izmaksām patērētājam,” viņš teica.
Resinhronizācijas virzība uz priekšu ir atkarīga no riska analīzēm un pētījumiem, kas tiks pabeigti jūnijā vai jūlijā, ERR sacīja klimata ministre Kristīne Mišela (Reforma). Pēc tam var pieņemt lēmumus.
Viņš sacīja, ka Baltijas vienotība ir “vissvarīgākā lieta”, kas jāņem vērā.
“Ja raugās uz visu enerģētikas tirgu no tirdzniecības un drošības perspektīvas, Baltija ir vēsturiski sabiedrotie Krievijas ietekmes ziņā. Tātad, ja mēs šeit strādājam pie desinhronizācijas, mēs noteikti strādājam kopā, un tas arī liecina par to.” partnerību šodien, jo triju Baltijas valstu premjerministri šorīt apmeklēja Tallinu.
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
