Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva slēdza savas robežas krieviem Ukrainas kara dēļ

Varšava, Polija — Igaunija, Latvija un Lietuva pirmdien slēdza savas robežas lielākajai daļai Krievijas pilsoņu, reaģējot uz Krievijas plašu iekšzemes atbalstu karam Ukrainā.

Saskaņā ar saskaņoto ceļošanas aizliegumu krieviem, kuri vēlas ceļot uz Baltiju tūristu vai biznesa, sporta vai kultūras nolūkos, netiks atļauts ieceļot pat tad, ja viņiem būs derīgas vīzas ES bezčeku Šengenas zonai.

Triju Baltijas valstu un Polijas premjerministri šomēnes vienojās pārtraukt Krievijas pilsoņu uzņemšanu, sakot, ka šāds solis aizsargās četru ES dalībvalstu drošību.

Krievija ir agresīva un neprognozējama valsts. Trīs ceturtdaļas tās pilsoņu atbalsta karu. “Ir nepieņemami, ka kara atbalstītāji brīvi ceļo pa pasauli uz Lietuvu un Eiropas Savienību,” pirmdien sacīja Lietuvas iekšlietu ministre Agni Belotaita.

Viņa piebilda: “Šāds atbalsts karadarbībai var radīt draudus mūsu valsts un visas Eiropas Savienības drošībai.”

Lasīt vairāk: Četru gadu desmitu laikā, kad tiek atspoguļoti kari, es nekad neesmu redzējis neko līdzīgu Ukrainai | Trūdija Rubina

Aizliegums ietver izņēmumus humānu apsvērumu dēļ, ES pilsoņu ģimenes locekļiem, Krievijas disidentiem, strādājošiem diplomātiem, transporta darbiniekiem un krieviem ar uzturēšanās atļaujām vai ilgtermiņa valsts vīzām no 26 Šengenas valstīm.

Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kaminskis pirmdien parakstīja noteikumus, kas 26.septembrī stāsies spēkā Centrāleiropas valsts ar karu saistītais aizliegums Krievijas ceļotājiem. Polijā, kas robežojas ar Krievijas centrālo Kaļiņingradu, joprojām ir stingri ierobežojumi ārvalstu viesiem, kas palikuši no koronavīrusa. -19 pandēmija.

Polijas austrumu pilsētā Belostokā Krievijas Kultūras un izglītības asociācijas Polijā biedrs sacīja, ka jaunajam aizliegumam būtu bijusi lielāka ietekme, ja pandēmijas ierobežojumi nebūtu ievērojami ierobežojuši ceļošanu ar Krieviju.

“Pēc vairāk nekā divu gadu ierobežojumiem mēs neredzam nekādas izredzes uz uzlabojumiem, un tas ir sliktākais,” ziņu aģentūrai Associated Press sacīja Polijā dzīvojošais Andžejs Romančuks.

Viņš sacīja, ka reģioni abpus Polijas robežai ar Kaļiņingradu tiks ekonomiski skarti, jo pierobežas satiksme tur veicina iekšējo tirdzniecību. Krievi iepērkas arī tādās Polijas pilsētās kā Varšava vai Krakova.

Šogad Polijā ieradušies vairāk nekā 65 000 krievu, līdzīgi kā pērn šajā pašā periodā, taču 10 reizes mazāk nekā pirms pandēmijas.

Lietuvas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka 11 Krievijas pilsoņiem ieceļošana valstī liegta, sākot no pusnakts. Lielākā daļa no viņiem mēģināja iekļūt pa sauszemi no Kaļiņingradas vai Baltkrievijas. Nav ziņu par negadījumiem.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Rainsalo sacīja Somijas laikrakstam Helsingin Sanomat, ka Krievijas braucieni rada bažas par drošību, jo “mēs zinām, ka Krievijas spiegi ir izmantojuši viltotus ID un veikuši dažādas darbības Eiropā, izmantojot tūristu vīzas”.

Lasīt vairāk: Ukraina brīdina par “kodolterorismu” pēc Krievijas raķešu uzbrukuma stacijas tuvumā

Igaunijā ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu ir reģistrēti simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu robežšķērsošanas gadījumu.

Taču Baltijas valstis nevar liegt Krievijas pilsoņiem ieceļot caur citu Šengenas valsti. Viņi vēlas līdzīgus ceļošanas ierobežojumus, ko nosaka visas 27 ES dalībvalstis.

Eiropas Savienība jau ir aizliegusi gaisa satiksmi no Krievijas pēc tās iebrukuma Ukrainā. Taču pirms aizlieguma krievi joprojām varēja ceļot pa sauszemi uz Igauniju un acīmredzot pēc tam veica lidojumus uz citiem Eiropas galamērķiem.

Pagājušajā mēnesī notikušajā ES samitā 27 bloka dalībvalstu viedokļi par to, vai Krievijas pilsoņiem noteikt plašu vīzu izsniegšanas aizliegumu, vienojās starp vēlmi pastiprināt spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un bažām par parasto krievu sodīšanu, kuri, iespējams, pat neatbalsta viņa valsti. .. Karš pret Ukrainu.

Eiropas Savienība jau maijā pastiprināja vīzu ierobežojumus Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem, bet Polija un Baltijas valstis aicinājušas noteikt plašākus tūristu aizliegumus. Vācija un Francija vada kampaņu, lai pastiprinātu vīzu ierobežojumus krieviem, nevis noteiktu tiešu aizliegumu.

Čehija, kurai nav kopīgas robežas ar Krieviju, bija viena no pirmajām ES valstīm, kas pārtrauca vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, apstiprinot pasākumu nākamajā dienā pēc tam, kad Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā.

Trīs Baltijas valstis savulaik bija Padomju Savienības republikas, savukārt Polija un Čehija, kas tolaik bija daļa no Čehoslovākijas, bija Maskavas satelīti. Šī un pagātnes vēsture padara viņus īpaši jutīgus pret Maskavas agresiju Ukrainā.