Sadursmes starp Azerbaidžānas un Armēnijas spēkiem izcēlās otrdien, 13.septembrī, atsākot gadu desmitiem ilgušo karadarbību, kas saistīta ar strīdīgo Kalnu Karabahas reģionu, vēsta ziņu aģentūra. Reuters.
Azerbaidžānas paziņojumos teikts, ka Armēnijas spēki piedalījušies izlūkošanas pasākumos uz tās robežām, nodevuši reģionam ieročus un pirmdien, 12.septembrī, veikuši kalnrūpniecības operācijas naktī. Tā paziņoja, ka tās rīcība ir “vietēja rakstura un mērķtiecīgi militāri mērķi”.
Taču Armēnijas Aizsardzības ministrija paziņoja: “Intensīvā apšaude turpinās – tā sākās plaša mēroga provokācijas rezultātā no Azerbaidžānas puses. Armēnijas bruņotie spēki uzsāka samērīgu reakciju.”
Azerbaidžāna un Armēnija pirmdien, 12. septembrī, vienojās par pamieru, lai apturētu karadarbības saasināšanos Kalnu Karabahas reģionā, taču pēc dažām minūtēm tas pārtrūka.
saskaņā ar ReutersArmēnija paziņoja, ka otrdienas, 13.septembra, agrā stundā tika bombardētas vairākas pilsētas netālu no Azerbaidžānas robežas, tostarp Jermuka, Gorisa un Kabana.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans sacīja, ka nakts sadursmēs ar Azerbaidžānu gājuši bojā 49 armēņu karavīri, vēsta ziņu aģentūra Interfax.
Otrdien, 13.septembrī, Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu paziņoja, ka Turcija turpinās stāvēt līdzās Azerbaidžānai un neatstās to mierā.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir centies izbeigt kaujas starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, ka Krievijas Federācijas loma un Putina personiskā loma ir pārspīlēta, taču prezidents dara visu iespējamo, lai palīdzētu nomierināt spriedzi uz robežas.
Konflikts pirmo reizi izcēlās astoņdesmito gadu beigās, kad abas puses atradās padomju varā un Armēnijas spēki sagrāba plašus zemes gabalus netālu no Kalnu Karabahas, kas tika starptautiski atzīta par Azerbaidžānas teritoriju.
