Azerbaidžāna sāk militāru operāciju Karabahā, lai “atbruņotu armēņus”

BAKU, 19.septembris (Reuters) — Azerbaidžāna uzsāka militāras darbības Kalnu Karabahas reģionā, kas varētu vēstīt par jaunu karu nemierīgajā reģionā, taču Baku paziņoja, ka nepieciešams atjaunot konstitucionālo kārtību un izraidīt armēņu militāros formējumus.

Karabaha ir starptautiski atzīts reģions kā Azerbaidžānas teritorija, taču daļu no tā pārvalda armēņu izcelsmes separātistu varas iestādes, kuras apgalvo, ka šis reģions ir viņu senču dzimtene. Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā, tas ir bijis divu karu centrā – pēdējais 2020. gadā.

Skaļi un bieži apšaudi bija dzirdami no sociālajiem medijiem otrdien filmētajiem kadriem Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā, ko sauc par Hankendi Azerbaidžānā.

Karabahas separātistu cilvēktiesību izmeklētājs Gegams Stepanjans sacīja, ka Azerbaidžānas armijas uzbrukumu rezultātā civiliedzīvotāji ir cietuši “vairākus upurus”. Reuters nevarēja uzreiz pārbaudīt viņa apgalvojumu.

Paziņojumā, kurā tika paziņots par operāciju, Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija runāja par nodomu “atbruņot un nodrošināt Armēnijas bruņoto spēku formējumu izvešanu no mūsu teritorijas, (un) neitralizēt to militāro infrastruktūru”.

Tā paziņoja, ka tā vēršas tikai pret likumīgiem militāriem mērķiem, izmantojot “augstas precizitātes ieročus”, nevis civiliedzīvotājus, kā daļu no tā dēvētās kampaņas “Azerbaidžānas Republikas konstitucionālās kārtības atjaunošanai”.

Viņa piebilda, ka civiliedzīvotāji var brīvi izbraukt caur humanitārajiem koridoriem, tostarp koridoru uz Armēniju.

Etniskie armēņu spēki Karabahā sacīja, ka Azerbaidžānas spēki mēģina izlauzties cauri savai aizsardzībai pēc spēcīgas bombardēšanas, taču šobrīd viņi joprojām turas.

Armēnija, kas risina miera sarunas ar Azerbaidžānu, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar Karabahas nākotni, nosodīja Baku “vispusīgo agresiju” pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem un apsūdzēja Azerbaidžānu pilsētu un ciematu bombardēšanā.

“Nesodāmības sajūtas motivēta, Azerbaidžāna atklāti uzņēmās atbildību par agresiju,” teikts Armēnijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Reuters nevarēja nekavējoties pārbaudīt nevienas puses apgalvojumus kaujas laukā.

Zvaniet pēc palīdzības

Armēnija, kas apgalvo, ka tās bruņotie spēki neatrodas Karabahā un ka situācija uz robežas ar Azerbaidžānu ir stabila, aicināja ANO Drošības padomes dalībvalstis palīdzēt, kā arī aicināja iejaukties Krievijas miera uzturētājus uz vietas.

Krievija, kas 2020. gadā panāca trauslo pēckara pamieru, kura rezultātā Azerbaidžāna atguva lielas teritorijas Karabahā un ap to, ko tā zaudēja iepriekšējā konfliktā 90. gados, ir aicinājusi visas puses pārtraukt cīņu.

Armēnija apsūdzēja Maskavu par to, ka tā ir tik apjucis ar savu karu Ukrainā, ka tā nevar aizsargāt savu drošību, un apsūdzēja Krievijas miera uzturēšanas spēkus Karabahā, ka viņi nepilda savu misiju.

Runājot Karabahā ar artilērijas dārdi fonā, baņķieris Rubens Vardanjans, kurš līdz februārim bija augsta amatpersona Karabahas etniskajā armēņu pārvaldē, vērsās pie Armēnijas ar aicinājumu atzīt Karabahas pasludināto neatkarību no Azerbaidžānas.

Viņš arī aicināja starptautisko sabiedrību noteikt sankcijas pret Baku.

“Šeit ir atklāta patiešām bīstama situācija,” telegrammā sacīja Vardanjans. Viņš piebilda: “Azerbaidžāna sāka plaša mēroga militāru operāciju pret 120 000 cilvēku, tostarp 30 000 bērniem, grūtniecēm un veciem cilvēkiem.”

Armēnijas valdība sarīkoja Drošības padomes sēdi, lai apspriestu situāciju, kad cilvēki pulcējās Armēnijas galvaspilsētas Erevānas valdības rajonā, lai pieprasītu varas iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus.

Baku paziņoja par savu operāciju pēc sūdzībām, ka sešus tās pilsoņus gāja bojā mīnas divos atsevišķos incidentos, kuros tā vainoja “nelegālos armēņu bruņotos grupējumus”. Armēnija paziņoja, ka šie apgalvojumi ir nepatiesi.

Eskalācija notika dienu pēc tam, kad Karabahā pa diviem ceļiem vienlaikus tika piegādāta tik ļoti nepieciešamā pārtika un medikamenti, kas, šķiet, varētu palīdzēt mazināt spriedzi starp Azerbaidžānu un Armēniju.

Līdz dažām pēdējām dienām Baku noteica visaptverošus ierobežojumus Lačinas koridoram – vienīgajam ceļam, kas savieno Armēniju ar Karabahu – un bloķēja palīdzību, pamatojoties uz to, ka šo maršrutu izmanto ieroču kontrabandai.

Erevāna sacīja, ka Baku rīcība izraisījusi humāno katastrofu, ko Azerbaidžāna noliedza, un bija nelikumīga.

Armēnijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Azerbaidžānas diplomātiskā nostāja, šķiet, paver ceļu kāda veida militārām darbībām.

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.