Atzinums | Latvijas valdība ir iegrimusi situācijā, un Limbergs apgalvo, ka uz viņu neattiecas starptautiskās sankcijas

Ilona Bērziņa, BNN

Ja nepieciešams “aklu” padarīt sabiedrību un novērst cilvēku uzmanību no politiskām vai ekonomiskām problēmām, ierastā pieeja ir informācijas telpas piesātināšana ar nesaskaņām. Šķiet, ka tieši tas notiek ar premjerministra Ivica Celina valdību.

Tikai deviņas dienas pēc viņas valdības apstiprināšanas dažādos plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa ar trāpīgu nosaukumu: “Solījums turēts – veselības aprūpe šogad saņems papildu 142,8 miljonus eiro.” Kā ziņots, valdība oktobra sākumā vienojās finansēt pašvaldības pedagogu darba samaksas palielināšanai saskaņā ar iepriekš apstiprinātu grafiku. Taču trīs dienas pēc valdības akcepta premjers sacīja: Sadalis Tikes no oktobra līdz gada beigām mājsaimniecībām tiks kompensēti 60% no fiksētās jaudas maksas.

Lielisks veids, kā parādīt sabiedrībai, ka jaunā valdība ir nodevusi visus spēkus svarīgu uzdevumu veikšanai! Nav pārsteidzoši, ka partija Jaunā Vienotība oktobrī spēja izvirzīties tautas aptauju augšgalā. Cilvēki vēlas ticēt, ka mūžīgās neatrisinātās problēmas tiks atrisinātas, un viņi tam tic.

Taču eiforijai parasti seko paģiras. Bet vai mēs varam likt roku uz krūtīm un teikt, ka veselības aprūpes situācija Latvijā strauji uzlabojas un rindas uz specializētajiem medicīniskajiem dienestiem ir saprātīgas, ka slimnīcas nesaskaras ar pastāvīgu finansējuma deficītu un ka Latvijā nav finansējuma trūkuma. valsts? Budžets kompensējamiem medikamentiem?

Runājot par “izpildīto solījumu” – iepriekšminētajiem 142 miljoniem eiro -, jāatceras, ka šī summa tika atrasta ārkārtas budžetā un pēc ministriju un citu iestāžu satricināšanas vasaras vidū. Tas bija toreizējās veselības ministres Leijas Melsones laikā.

Bet, runājot par parādiem un hronisku finansējuma badu, tas ir patiešām skumjš stāsts reģionālajām slimnīcām. Atliek vien cerēt, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Merhi spēs tikt galā ar šo “hronisko slimību”. Cits jautājums, vai valsts spēj atrisināt šo problēmu, iegūstot daļu no reģionālo slimnīcu kapitāldaļām.

Akciju akcijas, lai jūs zinātu, nav zāles!

Latvijā katastrofāli trūkst ārstu un māsu (pieprasīti ir 1675 ārsti, 4928 medicīnas māsas un 1553 ārstu palīgi).

READ  Supermasīvs melnais caurums aprij zvaigzni, izmetot tās paliekas uz Zemes

Situācija ar izglītību arī nav nekāds pikniks. Par izglītības sistēmas reorganizācijas plānu, ko virzīja toreizējā izglītības ministre Anda Čaksa un joprojām virza jaunā izglītības ministre Anda Čakša, nav diskusiju vērts. Vecāki un lielākā daļa pašvaldību ir neapmierināti ar zemo skolu skaitu (īpaši reģionos), bet varbūt labāk zina augsti vērtētās skolas?

Viens no galvenajiem reorganizācijas plāna pīlāriem ir iespēja palielināt pedagogu darba samaksu. Bet kā pēc finansējuma sadales pedagogu algu garantēšanai un nepieciešamā finansējuma pārdalīšanas daudziem skolotājiem ar tādu pašu slogu kā pagājušajā gadā, viņu algas nevis pieauga, bet gan beigās samazinājās?

Kas tad vainīgs – pašvaldības vai Izglītības un zinātnes ministrija?

Kā pieejamiem skolotājiem, ja ir vairāk naudas, var maksāt mazāk? Vai mēs, politiķi, patiešām rūpējamies par Stambulas konvencijas ratifikāciju un pamatskolas bērnu seksuālo izglītību?

Kompensācija par trako lēcienu Sadales tīklā (tā sauktais enerģijas abonements) ir laba ziņa. Tomēr – vai valsts to var turpināt darīt mūžīgi? To uzzināsim drīz, jo 1.novembris, diena, kad ministrijām bija jāizdomā, kā atrisināt privātpersonu tarifu pieauguma problēmu, jau ir pienācis un pagājis.

Decembris – kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija solīja pārskatīt tarifus un noskaidrot, vai tajos nav vajadzīgas korekcijas – ir tepat aiz stūra. Būs interesanti pavērot, vai SPRK izlems pieskarties šim “karstam kartupelim”, vai kādam izdosies pamanīt sabiedrisko iniciatīvu portālā ManaBalss.lv savāktos 24 643 parakstus, lai atceltu jauno elektroenerģijas sadales tarifu un ar to saistītās maksas. Iniciatīva jau ir Saeimā.

Gribot negribot, atkal jāceļ tēma par situāciju ar bēdīgi slaveno Ventseles bijušo mēru Ivaru Lembergu. Viņš nesen izteicās, ka nav pat persona, kas pakļauta starptautiskajām sankcijām, jo ​​starptautiskās sankcijas nosaka Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība. Pēc viņa teiktā, amerikāņu sankcijas darbojas tikai šīs valsts teritorijā…

READ  Vadošas visaptverošas un zaļas pilsētas transformācijas

Protams, viņa vārdus var ignorēt. Vīrietis tagad var būt neizpratnē, ka administratīvā tiesa – līdzīgi kā pirmās instances tiesa – noraidīja viņa lūgumu uzlikt valstij par pienākumu samaksāt 100 000 eiro kompensāciju par viņa veselībai nodarīto kaitējumu ieslodzījuma laikā centrālcietumā. Patiešām, kāpēc Limbergs piekristu saņemt Johnson & Johnson COVID-19 vakcīnu no Korekcijas departamenta, ja viņš vēlētos citu vakcīnu?

Bet runa nav par administratīvās apgabaltiesas zaudēšanu – ja kāds grib celt prasību, lai ņem! Aivara Limberga ciešās saites ar tagad valdošajā koalīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, šķiet, nevienam nesagādā problēmas pat ar Latvijas starptautiskajiem partneriem.

Šī partija nav attālinājusies no Limbergas, un no līdz šim redzētā viņi to nemaz neplāno darīt. Svarīgi arī ņemt vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības Saima frakcijā ir arī trīs deputāti no Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij. Tas nozīmē, ka viņa izteikumi, ka ASV sankcijas Latvijai nav saistošas, varētu radīt ļoti nepatīkamas sekas. Tātad, ja ASV sankcijas pret Limbergu nav nozīmīgas, kā ir ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas ASV sankcijas?

Lasi arī: Latvijas valdība iepazīstina ar valsts budžeta plānu 2024.gadam ar 2,8% deficītu

Seko mums Facebook Un X!

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top