Ilona Bērziņa, BNN
Paziņojums par valdības veidošanu izskanēja trīs dienas pirms parlamenta balsojuma par ierosināto Ivica Celiņa izveidi. Tikai divas dienas pirms balsojuma tika paziņoti dažādu ministriju kandidāti.
Tas ir saprotams. Jo īsāks laiks tiks atvēlēts deklarācijas un dažādu ministru apspriešanai, jo mazāk būs kritikas. Tomēr tas nenozīmē, ka viss ir “labi un gudri”.
Celīnas piedāvātais Ministru kabineta deklarācijas projekts nepārsteidz. Ievadā, kā tas parasti ir šāda veida dokumentiem, ir sniegta informācija par pārtikušu, drošu un iekļaujošu Eiropas tautu un to, kā mēs attīstīsimies ilgtspējīgi. Tomēr tam trūkst detaļu. Ja neskaita solījumu līdz gada beigām pabeigt sētas būvniecību uz Baltkrievijas un Krievijas robežas, viss pārējais ir latviešiem jau pazīstamu gudru, skaistu un noapaļotu frāžu kopums.
Bet varbūt valdības rīcības plāns ir labi strukturēts. mēs redzēsim.
Kopuzņēmums sākas ar “vecajiem” un trim jaunpienācējiem
Celiņa piedāvātās valdības ministru saraksts – vismaz attiecībā uz jauno vienību – nav ne jauns, ne pārsteidzošs. Redzam tikai vecos un trīs jaunpienācējus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres amatā tiks piešķirta Ingai Pierziņai, kurai ir liela pieredze darbā pašvaldības pārvaldē. Bet daļa šī ministra pienākumu drīzumā pāries jaunizveidotajā Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministrijā. Par iekšlietu ministru atkal kļūs Rihards Kozlovskis, bet par jauno veselības ministru – Hosams Abu Merhi.
Kozlovskis iepriekš bija iekšlietu ministrs Valda Dombrovska un Limdotas Strogomas valdībās. Pēc demisijas 2016.gadā Strojoma sacīja, ka Kozlovski uzskata par piemērotāko premjera amata kandidātu.
Abu Marhi ir cits stāsts. Viņš ir pieredzējis kā politiķis, un pazīstami cilvēki saka, ka viņš ir arī labs ārsts. Bet vai ar to pietiek, lai izvilktu veselības aprūpes nozari cauri krīžu jūrai? Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība negaida, ka ar savu nozari jaunā struktūrvienībā nonāks nekas labs.
Viņi uzskata, ka tas nozīmēs nozares badošanās politikas turpinājumu.
Progresīvā partija paliek tumšs zirdziņš
Partijai Progresīvie kā valdības “mazajam brālim” būs trīs ministrijas.
Par jauno aizsardzības ministru kļūs Andris Sprūdes. Nesen viņam klājās grūti pēc komentāra, ka “Krievijai nav nodoma nodot Krimu. Krima paliks de facto Krievijas sastāvdaļa.” Kultūras ministres krēsls nonāks līdz šim mazpazīstamajai Agnesi Loginai. , bet ir kultūras pieredze. , kurš šobrīd ieņem Rīgas domes deputāta amatu.
Satiksmes ministra vietu ieņems partijas Saima frakcijas vadītājs un tās galvenais runasvīrs Kaspars Briksens. Politikā viņš ienāca 2017. gadā kā viens no Kustība Par! ballīte. Viņš strādāja arī RB Rail vadībā. Viņam ir arī pieredze, strādājot par airBaltic Airlines direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Vai visa šī pieredze viņam kā satiksmes ministram palīdzēs? Redzēsim.
Taču, ņemot vērā skandālus, kuros aviokompānija bijusi iesaistīta Briksena darbības laikā gan lidmašīnu iegādes, gan investoru piesaistes ziņā, viņš ir ieguvis daļu bagāžas.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidāti – it kā iznākuši no reklāmas plakāta
ZZS darbam Saimas valdībā izvēlējās visus Saimas 14. vēlēšanu perioda vadītājus: Viktoru Vaļini, Uldi Ujuli, Armandu Krauzi, Gunāru Kotri un jaunpienācēju Kasparu Milnesu.
Pēdējam bija ātrākais karjeras ceļš – no opozīcijas deputāta ar nelielu pieredzi aiz jostas līdz īstam ministram. No tā visa varētu domāt, ka partija parāda spēju deleģēt labāko un spilgtāko! Tomēr tas tā var būt
Rezerves vietas šajā partijā ir ļoti īsas.
Vides organizācijām Milness ļoti nepatīk. Bumba atrodas Selēnas laukuma pusē
ZZS savā īpašumā iegūs Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju, kuras šobrīd nav. Šobrīd par ar enerģētiku saistītām tēmām atbild nesen izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija. Taču situāciju jau radījis fakts, ka Kaspars Milness ir izvēlētais ministra kandidāts.
Pirms desmit mēnešiem Milness iebilda pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Viņaprāt, šī iestāde būtu tikai līdzekļu izšķērdēšana. Tagad pret viņu kā ministra amata kandidātu iebilst vides organizācijas Latvijā. Siliņai nosūtītā vēstulē uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc šai ministrijai nevajadzētu doties tieši pie ZZS un tieši Melņa.
Jautājums, vai Selēna ieklausīsies vides organizāciju argumentos. Nedrīkst nenovērtēt vides organizāciju bažas par riskiem, kas rastos, ja minētās ministrijas pārietu uz ZZS. Sadursme starp rūpnieciskās lauksaimniecības metodēm un vides interesēm nekad nebūs sekundāra problēma, ko Eiropas Komisija ignorēs. Te jājautā: ko ZZS domāja, piedāvājot šim amatam Milnesu?
Tomēr Melnes varētu būt labs zemkopības ministrs. Viņa runas par gaidāmo bada gadiem lauksaimniecībā un daļēju piena nozares sabrukumu, ja nekas netiks darīts valdības līmenī, kā arī viņa būšana Lauksaimniecības juridisko biedrību asociācijas biedrā liecina, ka viņam ir pieredze, kas viņu kvalificē. zemkopības ministra amatam. zemkopības ministrs.
Taču viens ZZS smagsvars šeit jau ir izvirzījis savu prasību. Tas būs partijas vadītājs Krauze. Pagājušajā gadā viņš brīdināja par ziņkārīgo badu un ierosināja izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.
Tagad būs interesanti redzēt, vai Krause kā ministrs spēs nodrošināt lielāku atbalstu lauksaimniecības nozarei. Tas var vismaz nodrošināt, ka jaunā valdība līdz 30.septembrim ziņos Eiropas Komisijai, ka valsts ir gatava lauksaimniecības nozarei atvēlēt konkrētu summu, lai segtu zemās temperatūras, sausuma un postošā aukstuma radītos zaudējumus. Teorētiski viss ir vienkārši – ja būs dinamisks un veiksmīgs komandas darbs, tiks izmaksātas atlīdzības summas. Ja nē, nekas nav jādara, nav tā, ka šī ir pirmā reize, kad zemnieki Latvijā cieta neveiksmi.
Bet, runājot par Krauzi, ir vērts pieminēt vienu riska faktoru – aizsargu Ivaru Limbergu. Jā, tomēr ir nogurdinoši turpināt meklēt sazvērestības politiskajos gaiteņos: vai tad Krauze pirms gada par ASV sankcijām pret Limbergu teica: “Mums ir konstitūcija. Latvija ir neatkarīga valsts un Latvijas iedzīvotājiem nav jāpakļaujas ārvalstu spiedienam.
Deputāts, iespējams, būtu uzdrošinājies pašā karstumā sūtīt mūsu valsts transatlantiskos sabiedrotos trīs ielas zemē. Bet, ja ministrs saglabās šo amatu, it īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā, tas var radīt problēmas.
Valainim ir lieliska iespēja sagatavot atbalsta instrumentus
Ekonomikas ministra vietu ieņems cits ZZS deputāts, proti, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un Latvijas Zemnieku biedrības vadītājs Viktors Vaļinis. Tā kā viņš iepriekš pildīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, izvēle šķiet loģiska.
Bet ir viens jautājums. 2022.gada decembrī, kad “Jaunā Vienotība” pirmo reizi izteica ideju par Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi, Vaļinis izteicās, ka ZZS varētu šo lietu virzīt Satversmes tiesā. Tagad ironiskā notikumu pavērsienā šī ministrija nonāks ZZS rokās.
Drīzumā redzēsim Vaļiņa panākumus ekonomikas ministra amatā. Augustā viņš sacīja, ka tā ir pilnīga nolaidība, jo joprojām nav pieejami atbalsta pasākumi, kas palīdzētu samazināt elektrības rēķinus. Viņš arī norādīja uz AS “Sadales tīkls” un AS “Latvenergo” gūto astronomisko peļņu. Ekonomikas ministrija ir Latvenergo akcionāre, un Sadales tīkls ietilpst šajā uzņēmumā. Šī iemesla dēļ Valenim būs pilnīga brīvība meklēt politiskus risinājumus, lai ierobežotu šo divu uzņēmumu apetīti.
“Universālais karavīrs” Ugolis
Uldis Ugelis kandidē uz sociālās labklājības ministra amatu. Šo cilvēku varētu saukt par sava veida pasaules karavīru, ja runa ir par darbu valdībā. Valda Dombrovska pirmajā valdībā bijis sociālās labklājības ministrs, Dombrovska II valdībā satiksmes ministrs, Liimdotas Strugumas pirmajā un otrajā valdībā atkal sociālās labklājības ministrs, Māra Kučinska valdībā atkal satiksmes ministrs. .
Līdzīgi kā citi pazīstami ZZS politiķi, arī Ugolis sabiedrības acīs ir saistīts ar Limbergu. Piemēram, tika runāts, ka tieši Limberga tiešā ietekme lika Ugolim no sociālās labklājības ministra pārlēkt uz ietekmīgo satiksmes ministru otrajā Dombrovska valdībā. Pilnīgi iespējams, ka tas nav nekas vairāk kā nepamatotas spekulācijas. Taču iespējams arī, ka laikā, kad Kočinska valdībā Ugolysts bija satiksmes ministrs, ar ministriju saistīto uzņēmumu vadībā iekļuva bijušie Latvijas kuģniecības direktori no “Limbergas nometnes”.
Laimīga uzvara Gunāram Kotrim
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunnārs Kūtris politikā ienāca kā Indžunas Sudrapas biedrs Latvijai no Sirds partijas. Viņš bija viens no partijas dibinātājiem. Ir vērts atzīmēt, ka viņš šajā nometnē uzturējās ilgāk nekā citi. Kad 2018. gada janvārī partijas frakcija Saimā tika izformēta, Kotris paziņoja, ka neplāno pamest partiju tikai tāpēc, ka tuvojas nākamās Saimas vēlēšanas.
Es apsolīju vēlētājiem konkrētu politisko programmu. Es netaisos lēkāt no vietas uz vietu tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas un man jāatrod labāka vieta, kur nolaisties. […] “Man nepatīk tie, kas to darīja,” viņš teica. Šīs saistības turpinājās piecus mēnešus. Maijā viņš piekrita kandidēt 13. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta un no The Heart aizbrauca uz Latviju pilnībā.
Interesanta nianse ir tā, ka Kūtris piekrita kandidēt pēc ZZS valdes locekļa, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāja Edgara Tavares priekšlikuma. Saskaņā ar pēdējo, tā ir [Kūtris] Viņš pat teica, ka ir gatavs savu nākotni saistīt ar Zaļo partiju Latvijā. Bet viņš netika ievēlēts trīspadsmitajā parlamentā. Divus gadus vēlāk viņš kandidēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču arī tur neiekļuva. LZP vietā viņš nolēma palikt ZZS.
Šķiet, ka Kūtris ir izlozējis laimīgo biļeti. Viņš ne tikai kļuva par Saeimas deputātu – viņam tika piedāvāts kļūt par Saeimas prezidentu. No sirds Latvijai viņu piedāvāja arī kā premjera kandidātu. Tomēr mēnesi pēc paziņojuma Kotris paziņoja, ka nekandidēs, sakot: “Man nav pietiekama atbalsta no citām Saimas frakcijām.”
Lasi arī: Latvijas Ministru prezidenta kandidāts paziņo par saskaņoto vietu sadalījumu jaunajā valdībā
