Nav noslēpums, ka Latvijas zinātnieku zinātnes sasniegumi un atklājumi tiek augstu novērtēti Latvijā un ārvalstīs. Latvija ir guvusi izcilus panākumus dažās zinātnēs, tostarp medicīnā, farmācijā un materiālzinātnē. Tas ir apsveicami, un katru gadu mēs redzam jaunus atklājumus. Zinātnei mūsu valstī ir augsts izaugsmes potenciāls. Taču progress varētu būt ātrāks, ja valsts sniegtu lielāku finansiālu atbalstu,” komentē Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Taless Juna.
National Geographic, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte ir apkopojusi astoņu ievērojamu zinātnisko atklājumu sarakstu, ko Latvijas zinātnieki veikuši pēdējo piecu gadu laikā:
Viela 40 reizes aktīvāka par mildronātu
2009. gadā tika atklāta viela, kas aizsargā sirdi. Tas esot 40 reižu aktīvāks par Latvijas pašreizējo eksportētāko medikamentu – Mildronātu. Šī atklājuma autori ir: Ivars Kalvinc, Maja Dambrova, Edgars Lippens, Osvalds Bojović, Inares Loza un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Cilmes šūnu transplantācija zīdaiņa sirds muskulī
2010. gadā ķirurgi veica pirmo cilmes šūnu transplantāciju zīdaiņa sirds muskulī. Operāciju vadīja profesors Āris Lassis un korespondents LZA biedrs Andris Ērglis no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Kardioloģijas centra un B. Stradiņa klīniskās universitātes Šūnu transplantācijas centra.
Pirmā aknu transplantācija
2011. gadā ķirurgi veica pirmo aknu transplantāciju Latvijā. Operāciju veica Jana Jardovska un Rafaels Rozentāls sadarbībā ar B. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Stradiņa universitāti.
Jauns veids, kā izveidot kvantu algoritmus
2012. gadā tika atklāta jauna metode kvantu algoritmiem un izstrādāts jauns kvantu traucējumu pielietojums nanoelektronikā. To atklāja Andris Ambainis, Dr. Vjačeslavs Kašjevs, Aleksandrs Belovs, Jana Timošenko un Latvijas Universitāte. Šis projekts parādīja, ka kvantu algoritmi var būt daudz ātrāki par klasiskajiem pat tad, ja kvantu algoritmi ir nepieciešami, lai vienmēr sniegtu pareizo atbildi.
Sintētiskie biomateriāli efektīvi piestiprinās pie kaula
2012. gadā RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki Līga Bērziņa-Cimdiņa un Jānis Locs veiksmīgi pierādīja, ka kopīgi izstrādātie sintētiskie biomateriāli efektīvi saistās ar kaulu – un tagad tiek izmantoti zobu implantos zobārstniecībā un plastiskajā ķirurģijā.
Kvantu sūkņa teorija
2013. gadā tika izstrādāta kvantu sūkņa teorija. Tagad to izmanto nanoelektronikā lielākajās metroloģijas laboratorijās Eiropā. To izstrādāja Vjačeslavs Kašjevs sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Kašejevs ir vienīgais zinātnieks no Austrumeiropas, kas izvirzīts Pasaules ekonomikas foruma ikgadējai Jauno līderu sanāksmei.
Latvijā ražoto pretvēža vielu Belinostat atļauts lietot ASV
Latvijā ražotā aktīvā pretvēža viela Belinostat ir apstiprināta lietošanai ASV T-šūnu limfomas ārstēšanā. Šo materiālu izstrādāja Dr. Klāra Dikovska, Ivars Kalviņš, Dr. Ināre Loža un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Belionostat ir pirmais gadījums mūsdienu Latvijas vēsturē, kad Latvijas zinātnieki demonstrēja spēju sadarboties ar ārvalstu kolēģiem un strādāt vienādā līmenī ar viņiem, lai attīstītu vietējo medicīnu.
Pilnīgi jauni sintētiskie materiāli
Andris Kits un Kaspars Kalniņš no RTU Materiālu un būvniecības institūta ir izstrādājuši stikla šķiedras kompozītmateriālus, kas ir viegli un izturīgāki par saviem parastajiem līdziniekiem. Šis jaunais kompozītmateriāls ir apstiprināts izmantošanai aviācijas un automobiļu inženierzinātnēs, piemēram, Airbus un Volvo. Šis projekts tiek turpināts īstenot.
Atsauce: 102.109.109.7383
