Starptautiskā Valūtas fonda otrdien publiskotās prognozes liecināja, ka globālas lejupslīdes varētu arī nebūt, lai gan būs turpmāka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, nekā iepriekš tika gaidīts.
Starptautiskais Valūtas fonds samazināja savu iepriekšējo pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi par 0,4 procentpunktiem līdz 3,2 procentiem 2022. gadā un par 0,7 procentiem līdz 2,9 procentiem 2023. gadā. Tas ir ievērojams palēninājums salīdzinājumā ar 6,1 procentu pieaugumu 2021. gadā, bet ne recesiju, kas bija redzams 2020. gadā, kad pasaules ekonomika samazinājās par 3,1 procentu.
Tomēr šīs ir bāzes prognozes, kas ir ticamākas nekā citos scenārijos. Tas nenozīmē, ka šīs lietas izrādīsies patiesas jebkuros apstākļos, īpaši pieaugot nenoteiktībai par globālās ekonomikas scenāriju.
To skaidroja Starptautiskais Valūtas fonds. Viņa saka, ka pašreizējās perspektīvas ir “ārkārtīgi neskaidras”.
“Bāzes prognozes… ir balstītas uz vairākiem pieņēmumiem, tostarp, ka turpmāk nebūs negaidītu dabasgāzes plūsmu samazinājumu no Krievijas uz pārējo Eiropu; ka ilgtermiņa inflācijas gaidas joprojām ir stabilas,” norāda fonds. tā ziņojuma atjauninājumā Galvenā – WEO vai WEO.
Izlasi arī: SVF koriģē Ķīnas izaugsmi 2022. gadā līdz 1,1%, sagaida lielas globālas sekas
Viņa brīdināja, ka pastāv ievērojams risks, ka daži vai visi no šiem pamata pieņēmumiem netiks apstiprināti.
Tādējādi pēdējos mēnešos ir palielinājusies ekonomiskā nenoteiktība un bažas par gaidāmo recesiju.
Palielinājušās arī aplēses par recesijas iespējamību. Piemēram, pamatojoties uz informāciju, kas ir iestrādāta aktīvu cenās, recesijas iespējamība G7 ekonomikās tiek lēsta aptuveni 15 procentu apmērā, kas ir četras reizes lielāka par ierasto līmeni – un tuvāk katram ceturtajam Vācijā,” teikts ziņojumā.
Un ASV jau var būt recesijā, kā tas ir tehniski definēts – divus ceturkšņus pēc kārtas IKP samazināšanās.
“Savienotajām Valstīm daži rādītāji, piemēram, Atlantas Federālo rezervju sistēmas IKP prognozes modelis, liecina, ka, iespējams, jau ir sākusies tehniska recesija,” norāda fonds.
SVF arī norādīja, ka tā ceturtā ceturkšņa izaugsmes prognoze norāda uz ievērojamu aktivitātes pavājināšanos 2022. gada otrajā pusē.
Tā prognozēja, ka pieauguma temps ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar ceturto ceturksni būs 1,7 procenti 2022. gadā un 3,2 procenti 2023. gadā. Tomēr jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un Eiropā IKP šajā ceturksnī samazināsies par 7 procentiem. Šī grupa būtībā ir valstis, kas veidojās no bijušās Padomju Savienības vai bija daļa no Austrumu komunistiskā bloka aukstā kara dienās, tostarp Latvija, Rumānija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Slovēnija un Slovākija.
Paredzams, ka Krievijas IKP šajā ceturksnī samazināsies par 13,9 procentiem. Paredzams, ka tas samazināsies arī par 6 procentiem 2022. gadā un 3,5 procentiem 2023. gadā.
Fonds brīdināja, ka recesijas riski ir īpaši izteikti 2023. gadā, kad sagaidāms, ka daudzās valstīs izaugsme palēnināsies, pandēmijas laikā uzkrātie mājsaimniecību uzkrājumi samazināsies un pat nelieli satricinājumi var izraisīt ekonomikas apstāšanos.
“Piemēram, saskaņā ar jaunākajām prognozēm ASV sasniegs reālā IKP pieaugumu tikai 0,6% apmērā 2023. gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas padarīs arvien grūtāku izvairīties no recesijas,” viņš teica.
Izlasi arī: Buks cer saņemt 1,2 miljardus dolāru no Starptautiskā Valūtas fonda, un tas var palīdzēt mazināt spiedienu uz valūtu
stagflācija
Stagflācija attiecas uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos apvienojumā ar augstu bezdarba līmeni un augstu inflāciju.
Fonds norādīja, ka kopumā sagaidāms, ka pasaules inflācija līdz 2024. gada beigām atgriezīsies līmenī, kas ir tuvu pirmspandēmijas līmenim. Taču šeit ir brīdinājums — vairāki faktori var likt tam saglabāt savu tempu un uzlabot ilgtermiņa perspektīvas.
Fonds brīdināja, ka turpmāki ar piegādi saistītie satricinājumi pārtikas un enerģijas cenām, ko izraisījis karš Ukrainā, var strauji palielināt kopējo inflāciju un pārnest uz pamatinflāciju, izraisot turpmāku monetārās politikas stingrību.
“Šādi satricinājumi, ja tie ir pietiekami smagi, var izraisīt stagflācijas un spirālveida inflācijas (“stagflācijas”) kombināciju, lai gan tas nav daļa no bāzes scenārija,” viņa teica.
Starptautiskais Valūtas fonds arī brīdinājis, ka darba tirgus sasprindzinājums ir vēsturiski augsts daudzās ekonomikās, un darbinieki var pieprasīt lielāku kompensāciju par iepriekšējo dzīves dārdzības pieaugumu.
Uzņēmumiem var būt zināma iespēja absorbēt augstākas darbaspēka izmaksas, samazinot peļņas normas, jo īpaši, ja cenu pieaugums notiek pirms algu inflācijas vai nozarēs vai vietās, kur uzņēmumiem ir monopola vara. Bet, ja viņi to nevar, tas var izraisīt inflācijas pieaugumu un radīt algu spirāli.
SVF norādīja, ka politikas veidotāji var arī nenovērtēt darba tirgus stingrības pakāpi un tās ietekmi uz inflāciju vai arī nepietiekami stingrāk politiku, tādējādi nespējot noenkurot ilgtermiņa inflācijas gaidas.
Tāpat cenas var būt kļuvušas jutīgākas pret pieprasījuma izmaiņām, jo tiek izmantoti produktīvāki tautsaimniecības resursi, proti, attiecīgā piedāvājuma līknes daļa ir neelastīga. Šajā gadījumā, pēc viņas teiktā, straujam inflācijas pieaugumam var sekot līdzīgs pēkšņs kritums, ja politika būs pārāk stingrāka.
Šķiet, ka tas ir labs brīdinājums no MPC mājās pirms tās trīs dienu sanāksmes nākamajā nedēļā.
