Aptauja parāda Baltijas valstu tendences automašīnu iegādē / Raksts

Visvairāk cilvēku plāno iegādāties lietotas automašīnas (61% Latvijā, 68% Lietuvā, 46% Igaunijā). Jaunu automašīnu iegāde salīdzinoši biežāk ir Igaunijā – 26%, salīdzinot ar 17% Latvijā un 12% Lietuvā.

Apmēram trešā daļa dalībnieku par nākamo automašīnu uzskatīja videi draudzīgu automašīnu (hibrīdu vai elektrisko). Hibrīdautomobiļi (Latvijā 23%, Lietuvā 25%, Igaunijā 28%) minēti biežāk nekā elektromobiļi.

Bankas veiktā aptauja liecina, ka tuvāko 10 gadu laikā lielākā daļa jeb 60% Latvijas iedzīvotāju plāno iegādāties lietotas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju, sacīja “Swedbank” auto finanšu nodaļas vadītājs Serģis Romanuks. Aktīvākie elektromobiļu pircēji Baltijā ir igauņi, kuri arī vairāk iegādājas jaunas automašīnas.

“Igaunija ir pirmajā vietā, jo dominē jaunā automašīna – 26% jaunas, 46% lietotas, un vairāk nekā 30% teica, ka viņu nākamās automašīnas cena pārsniegs 20 000 eiro. Tā ir atšķirība – Latvijas iedzīvotāji joprojām skatās uz automašīnām, kuru cena nepārsniedz 15 000 eiro.” “Tas noteikti ir par klientu maksātspēju – Igaunijā mēs redzam divreiz vairāk cilvēku, kas skatās uz jaunām automašīnām, bet Latvijā lielākā daļa meklē lietotu auto, un viņi arī nosaka nākamās automašīnas cenu.” automašīna būs tāda,” sacīja Romanics.

Aptauja parādīja, ka iedzīvotāju interese par videi draudzīgām automašīnām ar katru gadu pieaug. Romaņuks atzīmēja, ka valsts atbalsts veicina interesi, taču pastāv arī daudzi mīti.

“Šobrīd 30% iedzīvotāju vēlas videi draudzīgu automašīnu, savukārt 23% cilvēku vairāk domā par hibrīdauto un tikai 6,7% domā par elektromobili.

Runas, ka Latvijā ir sliktas elektromobiļu uzlādes iespējas, patiesībā ir mīts. Šos un citus mītus ir gatavi skaidrot šoruden dibinātās Latvijas Elektromobiļu asociācijas pārstāvji. Valdes locekle Dženisa Bekere sacīja, ka viņu mērķis ir izglītot sabiedrību par elektromobiļu priekšrocībām, tādējādi veicinot videi draudzīgāku automašīnu izplatību.

READ  Novembrī inflācija Latvijā pieauga

“Patiesība ir tāda, ka infrastruktūras problēma, kas saistīta ar uzlādi, ir visvairāk nomākta lieta. Ja atskatīsimies 10 gadus atpakaļ, mēs atklāsim, ka tas ir noticis tikai dažās lielākajās pilsētās. Šobrīd valsts ir paveikusi milzīgu darbu – CSDD izveidotās stacijas [Road Traffic Safety Inspectorate] “Tas aptvēra visu Latviju,” atzīmēja Bekers.

Informācija Latvijas Elektromobiļu asociācijas mājaslapā liecina, ka šobrīd Latvijā ir reģistrētas 499 publiskās uzlādes stacijas un 5314 elektromobiļi. Bekers uzsvēra nepieciešamību uzlabot valsts atbalstu elektromobiļu iegādei.

“Valsts atbalsts, kas ir ņemts par paraugu visā Eiropas Savienībā, ar dažām vietējām īpatnībām, ir izraisījis ļoti spēcīgu elektromobiļu iepirkumu skaita pieaugumu. Tas skaidri redzams jaunu automašīnu reģistrācijā, ir bijis ļoti liels labi atbalstīts, un tas noteikti ir jāturpina,” sacīja Bekers. : “Tas varētu būt arī nedaudz jāvienkāršo, jo, it īpaši, pērkot lietotas automašīnas, patiesībā šis birokrātiskais mehānisms bija nedaudz sarežģīts.”

Šobrīd iedzīvotāji ar valsts atbalstu iegādājušies vairāk nekā 1100 elektromobiļus, no kuriem gandrīz pusi iegādājušies rīdzinieki.

Aptauja veikta šī gada maijā, katrā Baltijas valstī piedaloties 1000 cilvēku.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top