Latvijas tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti ir samazinājusies, stājoties spēkā Brexit / Article / Eng.lsm.lv

Kaut arī salu valstība oficiāli pameta Eiropas Savienību 2020. gada janvārī, pārejas periodā, kas beidzās līdz 2021. gadam, tā palika vienotajā ekonomiskajā zonā, un dati liecina, ka ietekme bija tūlītēja.

“Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, preču imports no Lielbritānijas samazinājās par 24,3 miljoniem eiro jeb 83,5%, ko var ietekmēt fakts, ka no 2021. gada janvāra preču ārējā tirdzniecība ar Lielbritāniju ir pakļauta muitas uzraudzība un kontrole, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi – par 43,2 miljoniem eiro jeb 90%, samazinājums ir visās ārējās tirdzniecības preču grupās.

Tirdzniecības kritums ar bijušo Eiropas Savienības dalībvalsti ir bijis daudz straujāks nekā ar jebkuru citu valsti. Janvārī Latvijas galvenie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (16,8% no kopējā eksporta), Igaunija (12,4%), Vācija (7,2%) un Dānija (5,9%), savukārt galvenie importa partneri bija Lietuva (17,1%). no kopējā importa), Vācijā (9,9%), Polijā (9,6%) un Igaunijā (9,1%).

Krievija bija galvenais eksporta partneris tirdzniecībai ar trešām valstīm. Tās īpatsvars kopējā Latvijas eksportā janvārī bija 8%, savukārt importā – 7,5%.

Lai gan Lielbritānija pazuda no bloka, 2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palika nemainīgs (68,9% no kopējās eksporta vērtības), bet samazinājās importa vērtība par 2,3 procentpunktiem.

Apvienotā Karaliste 2020. gada decembrī bija ceturtā lielākā Latvijas eksporta partnere. 2021. gada janvārī tā bija sestā lielākā valsts, kuru apsteidza Eiropas Savienības dalībvalstis Vācija un Dānija.

2020. gada decembrī Lielbritānija bija 10. lielākais Latvijas importa partneris. Janvārī viņš vairs nebija labāko desmitniekā, jo viņu bija pieveikusi Itālija.

Pastāstiet mums par kļūdu