Rīkojuma anotācijā teikts, ka jaunā pasākumu plāna gada kopējās izmaksas ir 214 073 012 eiro. Ar ārvalstu finanšu instrumentiem paredzēts piesaistīt 9,7 miljonus eiro. Tādēļ ir nepieciešama papildu summa 204 341 151 eiro apmērā. Aprēķini tika veikti indikatīvi, kā teikts likumdošanas skaidrojumā. Skaidrība par pieejamo finansējumu pirmajam pusgadam, t.i., 102 170 576 eiro. Nākamvasar valdībai būs jālemj par finansējumu turpmākajiem bēgļu atbalsta pasākumiem, ziņo LETA.
IeM norādīja, ka aprēķini veikti, pieņemot, ka 2023. gadā Latvijā ieradīsies vēl 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Prognozes balstītas uz ukraiņu civiliedzīvotāju skaitu Latvijā 2022. gadā un situāciju starptautiskajā politikā.
Lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu bēgļiem, plānā ietvertās procedūras sakārtotas 11 nodaļās. Bēgļiem tiek dotas uzturēšanās tiesības Latvijā, pirmās palīdzības sniegšanas tiesības, tiesības strādāt, likumā noteiktais palīdzības apjoms, tiesības uz izglītību, kā arī nepavadītu nepilngadīgo personu tiesības, mantiskās tiesības un intereses Latvijā. .
Pašlaik caur pašvaldībām ir izmitināti 11 535 Ukrainas civiliedzīvotāji. Pagaidu aizsardzības statuss ir apturēts 2444 Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Vairāki simti Ukrainas pilsoņu ik dienas ierodas Latvijā caur tās ārējām robežām, taču lielākā daļa Latviju tagad šķērso tranzītā, un jauniebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma ir stabilizējusies. Taču statistika liecina, ka Latvijā joprojām ierodas un uzturas salīdzinoši liels skaits Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem nepieciešama palīdzība. Nav arī pamata uzskatīt, ka liela daļa ukraiņu Latvijā drīzumā varēs atgriezties Ukrainā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
