Ženēva, Šveice – Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos kritizēja Mali lēmumu aizliegt Francijas medijus un aicināja tās militāros valdniekus atcelt savu lēmumu.
“Mēs esam dziļi satraukti par Mali mediju regulatora lēmumu neatgriezeniski apturēt RFI [RFI] “Un France24,” piektdien sacīja augstā komisāra Mišela Bašelē pārstāve.
“Šī apturēšana ir jaunākā pasākumu sērijā, kas ierobežo preses un vārda brīvību Mali, un tā notiek laikā, kad tiem nepieciešama lielāka, nevis mazāka pārbaude.”
Mali militārie vadītāji pirmo reizi atstādināšanu noteica 16. martā, apsūdzot raidorganizācijas nepatiesu apgalvojumu pārraidē par ziņojumiem par militārpersonu īstenotiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Un Augstākā sakaru iestāde trešdien paziņoja, ka šīs pagaidu apturēšanas būs galīgas.
Žurnālistu asociācijas nosodīja uzbrukumu un apmelošanas kampaņu pieaugumu žurnālistiem pēdējā gada laikā, īpaši pret Francijas mediju pārstāvjiem. Ārvalstu un vietējie korespondenti, kas ziņo par Mali, ir nosodījuši mediju klimata pasliktināšanos valstī.
“Mums nekad agrāk nav bijusi šāda veida pārbaude,” sacīja neatkarīgais reportieris, kas piedalījās Francijas plašsaziņas līdzekļos, un drošības apsvērumu dēļ lūdza neminēt viņa vārdu. Situācija ir tikai pasliktinājusies, kopš sāka saasināties spriedze starp Franciju un Mali. Tas ir politisks jautājums.”
“plaši izplatīts biedējošs efekts”
Piektdien Žurnālistu aizsardzības komiteja arī aicināja varas iestādes atcelt savu lēmumu aizliegt RFI un France 24.
“Finanšu iestāžu lēmums pastiprināt šo apturēšanu liecina par to apņemšanos liegt cilvēkiem savā valstī piekļuvi informācijai,” teikts CPJ Āfrikas programmas koordinatores Andželas Kvintalas paziņojumā.
6. februārī franču žurnālists Bendžamins Rodžers, Jeune Afrique reportieris, tika arestēts 24 stundu laikā pēc ierašanās Mali galvaspilsētā Bamako. Varas iestādes paziņoja, ka reportierim nebija preses akreditācijas datu. Pirms nedēļas viņi paziņoja, ka mediju pārstāvjiem būs grūti iegūt mediju atļauju.
“Preses akreditācija līdz šim tiek prasīta reti, un tās trūkums nav traucējis žurnālistiem brīvi strādāt,” teikts organizācijas “Reportieri bez robežām” paziņojumā.
Žurnālisti bez robežām 8. aprīlī atzīmēja vienu gadu kopš franču žurnālista Olivjē Dibuā, franču izdevumu Liberation, Le Point un Jean Afrique korespondenta, nolaupīšanas. 14.martā ar “Al Qaeda” saistītā bruņoto grupējumu koalīcija Nusrat al-Islam and Muslims Group publiskoja video, kurā redzams, ka viņš joprojām ir dzīvs.
Franču palīdzības darbiniece Sofija Petronina tika nolaupīta Gao 2016. gadā un atbrīvota četrus gadus vēlāk. 2013. gadā bruņoti vīrieši nolaupīja un nogalināja divus RFI žurnālistus Džeselinu Dupontu un Klodu Verlonu Mali pilsētā Kidalā, kad viņi beidza interviju ar tuaregu separātistu līderi.
Tikmēr Apvienoto Nāciju Organizācija ir nosodījusi, kā šāda situācija liek tiem reportieriem, kas joprojām atrodas valstī, praktizēt pašcenzūru.
“Pašreizējais klimats ir tāds, kam ir vēsa ietekme uz žurnālistiem un emuāru autoriem,” žurnālistiem piektdien sacīja ANO pārstāve Ravina Šamdasani.
“Mūsu birojs turpina dokumentēt nopietnas apsūdzības par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem daudzās valsts daļās, un mēs joprojām esam dziļi noraizējušies par pasākumiem, lai samazinātu jau tā ierobežoto civilo telpu.”
Spriedze starp Mali un Franciju pieaug kopš pulkveža Asemes Gueta vadītā militārā apvērsuma 2020. gada 8. augustā, kas gāza ievēlēto prezidentu Ibrahimu Bubakaru Keitu, kuru atbalstīja Francija.
2021. gada jūnijā Francija, bijusī koloniālā vara reģionā, apturēja savas kopīgās militārās operācijas ar Mali spēkiem, gaidot garantijas par civiliedzīvotāju atgriešanos varas amatos.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka sāks izvest karaspēku, aptuveni 5100 karavīru, kas kopš 2013.gada atrodas reģionā tā dēvētās operācijas Barkhane ietvaros, kurā ietilpst piecas Sāhelas reģiona valstis – Burkinafaso, Čada, Mali, Mauritānija un Nigēra. .
Reaģējot uz militārpersonu veikto varas sagrābšanu Mali, ECOWAS reģionālais bloks un Āfrikas Savienība atstādināja Mali no savām attiecīgajām organizācijām un draudēja ar sankcijām.
Janvārī Mali premjerministrs Čogels Kokala Maiga apsūdzēja Franciju nedrošības un šķelšanās veicināšanā valstī un izraidīja tās vēstnieku.
Saskaņā ar organizācijas Reportieri bez robežām datiem 2021. gada Pasaules preses brīvības indeksā Mali ieņem 99. vietu no 180 valstīm.
