Skatīties: brīdis, kad Gazā tika izdota Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcija par uguns pārtraukšanu
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome aicināja nekavējoties pārtraukt uguni Gazā pēc tam, kad ASV neuzlika veto šim pasākumam, pārejot no savas iepriekšējās pozīcijas.
Tā arī pieprasīja nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus.
Šī ir pirmā reize, kad Padome ir aicinājusi uz pamieru kopš kara sākuma oktobrī pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem.
Amerikāņu solis liecina par pieaugošo strīdu starp to un tās sabiedroto Izraēlu par Izraēlas uzbrukumu Gazai.
Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu biroja paziņojumā neparasti stingrā aizrādījumā teikts, ka ASV ir “atteikušās” no savas iepriekšējās pozīcijas, kas tieši saistīja pamieru ar ķīlnieku atbrīvošanu.
Viņa piebilda: “Diemžēl ASV neizmantoja veto tiesības pret jauno rezolūciju.”
Paziņojumā teikts, ka tas kaitē centieniem atbrīvot ķīlniekus, dodot Hamas cerību, ka tā varētu izmantot starptautisko spiedienu uz Izraēlu, lai panāktu pamieru, neatbrīvojot ieslodzītos.
Viņa arī sacīja, ka Netanjahu nolēma atcelt tikšanās starp Izraēlas delegāciju un amerikāņu amatpersonām Vašingtonā, kas bija paredzēta šonedēļ.
Izraēlas aizsardzības ministrs sacīja, ka Izraēla neapturēs karu Gazā, kamēr tur joprojām tiek turēti ķīlnieki.
Palestīniešu delegāts Apvienoto Nāciju Organizācijā Rijads Mansurs apsveica lēmumu, taču sacīja, ka tas ir vēlu.
“Pagāja seši mēneši, vairāk nekā 100 000 palestīniešu nogalināšana un sakropļošana, divu miljonu pārvietošana un bads, lai šī padome beidzot pieprasītu tūlītēju pamieru,” sacīja Mansurs.
Arī palestīniešu islāmistu grupējums Hamas, kas pārvalda Gazu un kas 7.oktobrī izraisīja karu ar bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, atzinīgi novērtēja šo lēmumu. Viņa sacīja, ka ir gatava “nekavējoties iesaistīties ieslodzīto apmaiņas procesā, kas novedīs pie ieslodzīto atbrīvošanas no abām pusēm”.
Kustība paredzēja ķīlnieku atbrīvošanu ar nosacījumu, ka Izraēla atbrīvos Izraēlas cietumos ieslodzītos palestīniešus.
Pirmdien notikušajā Drošības padomes balsojumā ASV atturējās, bet pārējās 14 dalībvalstis balsoja par rezolūciju.
ASV iepriekš bija bloķējušas rezolūcijas, kas aicina uz pamieru, sakot, ka šāds solis būtu nepareizs, kamēr starp Izraēlu un Hamas norisinās delikātas sarunas par pamieru un ķīlnieku atbrīvošanu.
Taču ceturtdien tā pirmo reizi prezentēja savu projektu, aicinot uz pamieru, iezīmējot tās nostājas pret Izraēlu stingrību.
ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka ASV lēmums ļaut rezolūciju pieņemt nenozīmē “izmaiņas mūsu politikā”. Viņš sacīja, ka ASV atbalsta pamieru, bet nebalsoja par rezolūciju, jo tekstā nav nosodīta Hamas.
Uzstājoties preses konferencē pēc rezolūcijas pieņemšanas, Kirbijs sacīja: “Mēs esam bijuši ļoti skaidri, mēs esam bijuši ļoti konsekventi, atbalstot pamieru, kas ir daļa no ķīlnieku darījuma. Tā ir ķīlnieku darījuma struktūra. , tas ir veids, kā tiek strukturēts ķīlnieku darījums.” Rezolūcijā ir atzītas notiekošās sarunas.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs sacīja, ka rezolūcija “ir jāīsteno”, lai nodrošinātu pamieru un “visu ķīlnieku tūlītēju un beznosacījumu atbrīvošanu”.
Amerikas Savienotās Valstis ir piespiedušas Izraēlu darīt vairāk, lai piegādātu palīdzību Gazai, kur visi iedzīvotāji cieš no pārtikas trūkuma.
Marks Laials-Grants, kurš bija Apvienotās Karalistes vēstnieks ANO no 2009. līdz 2015. gadam, BBC raidījumam 16:00 sacīja, ka lēmums nozīmēja, ka Izraēlai tagad “būtībā ir pienākums nākamo 15 dienu laikā apturēt savu militāro kampaņu”. “Nākamajā dienā ”. Atlikušais svētā mēneša Ramadāna periods ir noteikts pamiera tekstā.
Viņš piebilda, ka teksts ir juridiski saistošs Izraēlai, bet ne Hamas, jo palestīniešu kustība nav valsts.
ASV jau iepriekš tika apsūdzētas par veto tiesību izmantošanu Izraēlas aizsardzībai Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Tomēr tā ir kļuvusi arvien kritiskāka pret Izraēlu saistībā ar pieaugošo nāves gadījumu skaitu Gazā, kur Izraēlas uzlidojumos gājuši bojā vairāk nekā 32 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un bērni, liecina Hamas pārvaldītā veselības ministrija anklāvā.
Amerikas Savienotās Valstis arī ir piespiedušas Izraēlu darīt vairāk, lai sniegtu palīdzību Gazai, kur visi iedzīvotāji cieš no smagas akūtas pārtikas trūkuma.
Apvienoto Nāciju Organizācija apsūdzēja Izraēlu palīdzības traucēšanā; Izraēla apsūdzēja Apvienoto Nāciju Organizāciju palīdzības neizplatīšanā.
Pašreizējais karš izcēlās pēc tam, kad Hamas kaujinieki iebruka robežu un uzbruka Izraēlas kopienām, saskaņā ar Izraēlas statistiku nogalinot aptuveni 1200 cilvēkus, bet 253 cilvēkus aizvedot Gazā par ķīlniekiem.
130 no sagūstītajiem cilvēkiem joprojām ir pazuduši bez vēsts pēc vairākām atbrīvošanas, glābšanas un atgūšanas operācijām.
Neskatoties uz Izraēlas lēmumu pēc Drošības padomes rezolūcijas vēlāk šonedēļ atcelt tās delegācijas plānoto vizīti Vašingtonā, Kirbijs sacīja, ka plānotās Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un ASV nacionālās drošības padomnieka Džeika Salivana tikšanās turpināsies, kā plānots.
“Mēs ceram paskaidrot aizsardzības ministram, ka ASV turpina pastāvēt līdzās Izraēlai cīņā pret Hamas,” viņš sacīja pirmdien notikušajā preses konferencē.
