Mēneša vidējās algas pieaugums – darbiniekam, kurš ilgstoši strādā vienā un tajā pašā darbā – Latvijā sasniedza +11,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, liecina algu izpētes un vadības veiktā ikgadējā sabiedrības darba samaksas aptauja. konsultāciju uzņēmums Figure Baltic Advisory (FBA).
Kopējās darba samaksas, ieskaitot mainīgās sastāvdaļas, pieaugums bija +14,3%. Šis ir straujākais vidējās darba samaksas pieaugums kopš 2008. gada pirmskrīzes perioda, un šī ir otrā reize, kad ir novērots divciparu algu pieaugums. Aptaujas ietvaros tika aprēķināta arī vidējā summa, ko dažādas organizācijas tērē, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu papildu labumus (veselības aprūpi, pasākumus, pabalstus u.c.).
“Lai gan viens no faktoriem, kas noteica algu pieaugumu pērn un šī gada sākumā bija inflācijas pieaugums un minimālais algu pieaugums zemākos amatos strādājošajiem, tas nav vienīgais aspekts, kas veicina algu izmaiņas. Algu pieaugums saglabājas.
To lielā mērā ietekmē darbaspēka trūkums
Latvijā kopumā vērojams kvalificētu speciālistu trūkums dažādās nozarēs.
Atsākoties ekonomikas izaugsmei un pieaugot pieprasījumam pēc strādniekiem, darbaspēka pieejamība kļūst par nozīmīgāko faktoru, kas ietekmē algas. Savukārt straujāku kopējās darba samaksas pieaugumu noteica arī tas, ka daudzām organizācijām 2022. gadā un 2023. gada sākumā bija labi rezultāti, tādējādi izmaksājot dāsnākas prēmijas,” skaidro FBA vecākā padomniece Dace Tauriņa.
“Atalgojuma pieaugums bija straujāks reģionos, kas cenšas panākt Rīgu,” viņa skaidro, “tomēr, runājot par nākotnes prognozēm, jāuzsver, ka tās lielā mērā būs atkarīgas no Latvijas ekonomikas izaugsmes tempa izmaiņām un reģionā kopumā, kā arī notiekošajiem globālajiem procesiem.” Tomēr mēs sagaidām, ka algu pieauguma temps samazināsies.
Aptaujā noskaidroti arī populārākie papildu ieguvumi, ko organizatori piedāvā saviem darbiniekiem – populārākā no tām ir iespēja strādāt attālināti, ko piedāvā 96% aptaujā piedalījušās organizācijas. Šis pabalsts tiek piešķirts biežiem gadījumiem, piemēram, sporta aktivitātēm (95%), veselības apdrošināšanai (93%), mobilajam tālrunim darbam un personīgai lietošanai (90%), Ziemassvētku, dzimšanas dienas un citām dāvanām (80%), kā arī priekšrocībām, kas saistītas ar dažādām nozīmīgi dzīves gadījumi (kāzas, dzimšanas utt.) 80%, kā arī elastīgs darba laiks (79%).
“Runājot par darbiniekiem piedāvātajiem pabalstiem, ir svarīgi paturēt prātā, ka tie ne tikai palielina organizāciju spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus, bet arī sniedz iespēju pierādīt darbiniekiem, ka viņi tiek novērtēti par darbu. Vienlaikus jāsaka, ka pašreizējā tendence ir individualizēt pabalstus, pielāgojot tos darbinieku vajadzībām un viņu darba īpatnībām.Lai gan tas rada papildu administratīvo slogu, tas palīdz izvairīties no situācijām, kurās darbinieki tiek piedāvātas priekšrocības, kuras viņi nekad neizmanto.
Esam aprēķinājuši vidējo summu, kas katru gadu tiek izlietota individuālā darbinieka pabalstu nodrošināšanai – €996
(887 eiro strādniekiem, 1016 eiro speciālistiem, 1084 eiro autovadītājiem),” stāsta FBA vecākā konsultante Kristiāna Buča.Aptaujas rezultāti liecina, ka 90% organizāciju piedāvā īstermiņa (mainīgas) prēmijas vismaz vienai darbinieku grupai. organizācijā, un 47% no tiem Viņi piedāvā pārdošanas bonusus, un 14% no tiem piedāvā īstermiņa prēmijas.
Aptaujā tika analizētas arī darbinieku skaita izmaiņas – vairāk nekā puse (60%) pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieņēmuši darbā vairāk cilvēku, 27% ir atlaiduši darbiniekus, bet 13% nav veikuši izmaiņas. Brīvprātīgi aizgājušo darbinieku vidējais mainības rādītājs bija 14%. Kopējais darbinieku mainības rādītājs bija vidēji 20%. Dati liecina, ka 61% organizāciju plāno līdz gada beigām pieņemt darbā vairāk darbinieku, 28% tādu nav, bet 11% plāno atlaist darbiniekus.
Vispārējais algu apsekojums atspoguļo algu tendences Latvijā 2023. gadā. Tajā iekļauta informācija par algu praksi Latvijas organizācijās, kā arī dati par algām un to sastāvdaļām dažādos darbos. Tas palīdz pētīt algu konkurētspēju Latvijā.
Figure Baltic Consulting ir darba tirgus izpētes un vadības konsultāciju uzņēmums Baltijas reģionā, agrāk Igaunijā un Latvijā pazīstams ar nosaukumu VONTS.
Lasi arī: Latvijas valdība ar valsts budžetu Saimā plāno iesniegt novembrī
