Protams, nē.Šī nav pirmā reize, un tā arī ir [..] Pārdevējus ir tik viegli norādīt – viņi ir ļaunie! Mēs, protams, noteicām šo cenu. Taču skaidrs, ka lielākie cenu izmaiņu iemesli ir citi iemesli: enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija, izejvielu cenas, kas lika ražotājiem mainīt savas produkcijas cenas.
“Mēs arī regulāri uzdodam daudz jautājumu piegādātājiem un neļaujam cenām tik vienkārši celties. Galu galā, ja mēs paaugstinām cenas, tas nav mūsu peļņas palielināšana, bet gan tāpēc, ka tas ir tā. Mēs tos saņemam. cenas no “piegādātāja”. “Tas, ko mēs darām ar mūsu piemaksām, parāda mūsu ienākumus,” sacīja Turlijs.
Tērlijs sacīja, ka uzņēmuma peļņa pērn bijusi zemākā pēdējo piecu gadu laikā – 2,7% no kopējā pārdošanas apjoma, kamēr vidēji attiecīgajai nozarei vajadzētu gūt peļņu aptuveni 5% apmērā.
Atbildot uz jautājumu par zemkopības ministra Didža Šmica (AS) aicinājumu atklāt preču cenas un piegādātāju cenas mazumtirgotājiem, Torless sacīja, ka Konkurences pārvalde (KP) Latvijā strādā, lai izvērtētu un uzraudzītu konkurenci tirgū. lai tas būtu godīgi. Viņš neveic nekādas aizliegtas darbības.
Viņš teica, ka Khyber Pakhwa pašlaik strādā pie pētījuma, kas sniegs atbildes uz plašiem jautājumiem par pārtikas cenām, taču Remi negaida no šī pētījuma jaunus secinājumus. “Es ceru, ka citi cilvēki katru dienu redzēs kaut ko tādu, ko viņi līdz šim nav sapratuši vai nebūtu zinājuši, ja nebūtu šajā nozarē,” atzīmēja Tērlijs.
Komentējot Centrālās statistikas pārvaldes veikto pārtikas cenu inflācijas mērījumu, Tērlijs sacīja, ka inflāciju izmērīt nav viegli, jo biroja dati tiek apkopoti par konkrētu pārtikas grozu, kas īpaši nemainās. Datiem trūkst faktora, kas mainītu patērētāju uzvedību.
“Skaidrs, ka CSC nevar katru mēnesi mainīt preču grozu, lai mērītu inflāciju, taču ir arī skaidrs, ka tas vairs neatspoguļo reālās patēriņa izmaiņas,” sacīja Tērlijs, piebilstot, ka iepirkumu grozs iedzīvotājiem kļūst arvien mazāks un mazāks. Tiek pirktas premium klases preces un pircēju aizplūšana izdevīgākā piedāvājuma meklējumos mūsdienās kļūst arvien izplatītāka.
“Ja būs labs cenu piedāvājums, mēs tiešām jutīsim, ka visa Latvija ir gatava pirkt kādas preces pa tonnām un veidot krājumus,” piebilda Turlis.
Remy Latvia pērn sasniedza 1,028 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 25,2% un bija 27,49 miljoni eiro.
Remy Latvia tika reģistrēta 1992. gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais Remy Baltic.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
