Latvijas Republikas Satversmes tiesa trešdien, 18.oktobrī, nolēma, ka noteikumi, kas aizliedz karavīram būt politiskās partijas biedram, atbilst Latvijas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 102.pantam. Latvija.
Lieta tika uzsākta, pamatojoties uz privātpersonas sūdzību par Militārā dienesta likuma 10. panta 2. daļas un 15. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.
Iesniedzēja ir profesionāla karavīra sieviete. Tās pārstāvis tiesā bija karavīrs, kurš bija viens no organizācijas dibinātājiem Likums un kārtība Alda Jobzima dibinātā partija. Pieteikuma iesniedzējs pieprasīja ST novērtējumu
Cik lielā mērā apstrīdētie noteikumi ir saderīgi ar Satversmes 102. pantā noteiktajām tiesībām uz biedrošanās brīvību.
Šīs normas viņai kā profesionālai karavīrai liedza būt politiskās partijas biedrei. Pieteikumā arī lūgts izvērtēt apstrīdēto kritēriju atbilstību Latvijas Satversmes 91. panta 1. daļas pirmajā teikumā noteiktajam tiesiskās vienlīdzības principam. Tas ir tāpēc, ka aizliegums dalībai politiskajās partijās neattiecas uz citām personu grupām, piemēram, karavīriem.
Izvērtējot apstrīdētos kritērijus, Sevišķā tiesa secināja, ka aizliegums profesionālam karavīram būt politiskās partijas biedram ir paredzēts, lai nodrošinātu karavīru sastāvā esošo nacionālo bruņoto spēku politisko neitralitāti. Aizliegums piederēt politiskajai partijai nodrošina, ka karavīrs nav politiskās partijas biedrs un līdz ar to nepiedalās politiskās varas iegūšanā un īstenošanā, neietekmē politiskos lēmumus un netiek izmantots politiskās partijas mērķu sasniegšanai. politiskā ballīte.
Īpašā tiesa atzina, ka Valsts statistikas biroja politiskā neitralitāte veicina efektīvu valsts aizsardzības funkcijas izpildi, nodrošinot demokrātiskās iekārtas aizsardzību un sabiedrības drošību.
Tiesa secināja, ka ieguvums sabiedrībai no karavīram noteiktās politiskās neitralitātes prasības pārsniedz apstrīdētajos noteikumos noteiktā aizlieguma piederēt politiskajai partijai negatīvās sekas. Karavīram, ņemot vērā viņam uzticēto valsts aizstāvēšanas misiju, ir jāievēro profesionalitāte un objektivitāte un jānodrošina Latvijas un demokrātiskās iekārtas aizsardzība neatkarīgi no politiskās konkurences.
Apstrīdētie noteikumi nodrošina, ka sabiedrība uzticas karavīriem un Valsts statistikas birojam un var paļauties uz to, ka valsts aizsardzība tiek veikta visas sabiedrības, nevis tikai valsts labā. valsts labā. Konkrēta sabiedrības grupa, ko pārstāv noteikta politiskā partija. Turklāt nepieciešamība pēc politiski neitrālas valsts stratēģijas ir kļuvusi īpaši aktuāla pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā.
Sevišķā tiesa arī nolēma, ka likumdevējs nav noteicis karavīra politisko tiesību absolūtus ierobežojumus. Pat ja karavīrs nav politiskās partijas biedrs, viņš var paust savus politiskos uzskatus. Karavīri saglabā iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, referendumos un likumdošanas iniciatīvās. Tādējādi tiek saglabātas karavīra politiskās tiesības. Rezultātā Augstākā tiesa secināja, ka apstrīdētie standarti atbilst Latvijas Satversmes 102. pantā noteiktajām tiesībām uz biedrošanās brīvību.
Izvērtējot līdzību un salīdzinājumu starp karavīriem, valsts pārvaldē nodarbinātajiem un sabiedriskās drošības un kārtības uzturēšanā iesaistītajiem valsts dienesta darbiniekiem, pierobežas karavīriem un rezervistiem, Sevišķā tiesa nolēma, ka pieteikumā minētās personu grupas būtiski atšķiras pēc to apstākļiem attiecībā uz valsts dienesta darbiniekiem. partijas dalības politika. Šīs grupas nav salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa kontekstā.
Rezultātā tiesa lēma, ka apstrīdētie noteikumi, kas aizliedz karavīram būt politiskās partijas biedram, atbilst arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, tiesnesis Artūrs Kokss apstiprināja, ka apstrīdētais noteikums profesionālajā militārajā dienestā esošajam karavīram liedz iesaistīties jebkādā politiskā darbībā, tostarp aģitēt par kādu politisko spēku.
Lasi arī: Satversmes tiesa noteikumus, kas nosaka minimālo ienākumu, atzīst par antikonstitucionāliem
