Dažu dienu laikā tonis mainījās. Kopš iebrukuma sākuma pagājušajā nedēļā Krievija, kas saskaras ar sankciju vilni, ir kļuvusi par ekonomisku pariju. Pat Putina aizstāvji Eiropas biznesa vidū, īpaši Itālijā un Vācijā, pulcējās aiz tā, ko Francijas finanšu ministrs šonedēļ nosauca par “totālu ekonomisko un finanšu karu” pret Krieviju, Eiropas Savienības piekto lielāko tirdzniecības partneri. (viņš ir Vēlāk atvainojos teikt “karš”)
Vācijas Austrumu biznesa asociācijas, tirdzniecības grupas, kas ilgstoši iestājas par stingrām saiknēm ar Krieviju, vadītāja paziņojumā teikts: “Nav vietas debatēm, ka Vācijas biznesa pasaule atbalsta noteiktās sankcijas.”
Plašais atbalsts sankcijām jau ir sācis maksāt par ekonomisku cenu papildus tām, ko radīja kara satricinājumi, kas ietekmē enerģijas cenas, inflāciju un izejvielu izmaksas. Eksperti brīdina, ka var sekot pretreakcija.
Daudzas sekas, tostarp gāzes, elektrības un pārtikas cenas, ir vai nu redzamas, vai varētu notikt nākamo sešu nedēļu laikā, sacīja Endrjū Keningems, pētniecības konsultāciju firmas Capital Economics galvenais Eiropas ekonomists. Tas aptver Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņas pēdējo fāzi, iespējams, gūstot priekšrocības populistu kandidātu pārpildītajam laukam, kas sacenšas pret prezidentu Emanuelu Makronu.
Rakstiskā uzrunā parlamentam pagājušajā piektdienā Makrons sagatavoja vēlētājus turpmākajām nestabilajām nedēļām un mēnešiem. “Šī lielā krīze ietekmēs mūsu dzīvi un ekonomiku,” Viņš teica. Premjerministrs Jans Kastekss sacīja, ka valdība iejauksies, lai aizsargātu uzņēmumus un iedzīvotājus “cik vien iespējams”.
“Sankcijām būs dramatiskas ilgtermiņa sekas un salīdzinoši drīz ļoti spēcīga ietekme uz cenām, sākot ar enerģiju un pēc tam plūstot cauri visai ekonomikai,” sacīja Briselē bāzētās domnīcas Bruegel vecākais līdzstrādnieks Džordžs Zahmans.
Lai gan šķiet, ka lielākā daļa kontinenta šobrīd vēlas izturēt cenu, šādas sekas varētu sadalīties, it īpaši, ja Eiropa ir vērsta uz Krievijas gāzes un naftas eksportu vai ja Krievija nolems apturēt piegādes. Pat ja šādu kustību nebija, pasaules naftas cena trešdien pieauga virs 110 USD par barelu, jo pircēji atturējās no Krievijas jēlnaftas pirkšanas finanšu nenoteiktības un iespējamiem piegādes ķēdes traucējumiem. Eiropas dabasgāze, no kuras aptuveni 40 procenti nāk no Krievijas, šonedēļ sasniedza visu laiku augstāko līmeni.
“Mums būs vajadzīga gāze, mums būs vajadzīga nafta. Ja tas neturpināsies, būs grūti saglabāt politisko vienotību Eiropā,” sacīja Zakmens.
Vācija, kas vairāk nekā 50 procentus no savas dabasgāzes importē no Krievijas, tiks pakļauta lielam spiedienam meklēt alternatīvas. Valsts jau pagājušajā mēnesī apturēja jaunuzbūvēto cauruļvada projektu Nord Stream 2, kas tika būvēts gāzes transportēšanai no Krievijas.
Daži uzskata kodolenerģiju par potenciālu glābšanas laivu. Krīze ir atmodinājusi vienas no valsts šķeltnieciskākajām debatēm, kuras, šķiet, ir atrisinātas, jo šogad visas atlikušās atomelektrostacijas tiks izņemtas no tīkla. Taču, runājot svētdien, vicekanclers Roberts Habeks, kura vadītā Zaļā partija pieder valsts pret kodolenerģiju vērstajai kustībai, vairs nevēlējās izslēgt termiņa pagarināšanu. “Nav nekā tabu,” viņš teica, izvirzot arī iespēju vairāk paļauties uz oglēm.
Šķiet, ka pēc iebrukuma Eiropas līderi nolika malā ekonomiskās bažas, vienojoties atslēgt septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas, kas ir pasaulē svarīgākais maksājumu mehānisms.
Paredzams, ka sākotnējo slogu uzņemsies Eiropas uzņēmumi un bankas, kurām ir filiāles vai ciešas saites ar Krieviju, tostarp Lielbritānijas daudznacionālā naftas un gāzes kompānija BP un Francijas banka Societe Generale. valstis, tostarp LietuvaStarp pirmajām triecienu varētu izjust arī Latvija un Igaunija, kuras ir krietni samazinājušas savu atkarību no Krievijas, bet palikušas atklātākas nekā daudzas citas Eiropas valstis.
Eiropas Savienībai vēl nav jāievieš importa aizliegumi dažiem Krievijas ienesīgākajiem eksporta veidiem, tostarp naftai, gāzei un izejvielām. Taču eksperti saka, ka ES būtu neiespējami pilnībā atsaukt vēlamos sankciju mērķus no plašākas ekonomiskās ietekmes, kas atspēkotu Eiropu.
Vācijas automašīnu ražotājs Volkswagen Viņš teica šonedēļ Tā pārtrauks ražošanu divās elektromobiļu rūpnīcās ar konfliktu saistītu piegādes ķēdes pārtraukumu dēļ. Tikmēr nozīmīgs Krievijas tērauda avots Severstal paziņoja, ka novirza eksportu alternatīvie globālie tirgi. Pēc tam, kad tās galvenajam akcionāram tika piemērotas Eiropas Savienības sankcijas
Eiropas patērētājiem visredzamākā ietekme varētu būt augstāka inflācija, kas jau bija pieaugusi.
“Pirktspējas samazināšanās par 2 procentiem izredzes nešķiet lielas, taču vissmagāk tiks skartas mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, augstākām apkures un degvielas izmaksām,” sacīja Keningema.
Paaugstinoties inflācijai, var pieaugt nevienlīdzība, un patērētāji tādās valstīs kā Spānija un Vācija, kur valdības lielākoties ir atturējušās no gāzes un elektrības cenu iesaldēšanas, var tikt ievainoti daudz smagāk nekā patērētāji Francijā, piemēram, kur politikas veidotāji ir iejaukušies laikā, kad agri.
Kāda augsta ranga Francijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka Eiropas Komisija jau sazinās ar valstīm, kuras varētu “vajadzības gadījumā daļu savas produkcijas nodot ES”. Kā iespējamās iespējas amatpersona minēja Kataru un ASV, kā arī Alžīriju, Nigēriju un citus eksportētājus.
Jaudas trūkuma perspektīva un pilnīga Krievijas piegāžu apturēšana var mest ēnu uz Eiropas politiku atlikušajā gada daļā.
Ilgtermiņā apvērsums varētu būt stimuls atjaunojamās enerģijas atbalstītājiem. Taču īstermiņā steidzamā nepieciešamība rast alternatīvas Krievijas naftai un gāzei, visticamāk, radīs pretēju efektu.
Itālijas valdība ir sagatavojusi plānus gāzes piegāžu samazināšanās gadījumā izmantot ogļu vai naftas spēkstacijas. Reuters ziņoja. Tikmēr Vācija pagājušajā nedēļā paziņoja par stratēģisku ogļu un gāzes krājumu izveidi, jo konservatīvie opozīcijas locekļi pieprasīja atlikt valsts ogļu pakāpeniskas pārtraukšanas plānu.
Enerģētikas analītiķis Zakmens sacīja, ka piekrīt politikas veidotājiem, kuriem būtu jāapsver papildu ogles kā īstermiņa risinājums.
“Es visu savu dzīvi esmu rakstījis par Eiropas enerģētikas sistēmas dekarbonizāciju un ceļu uz neto nulli,” viņš teica. “Bet man šķiet, ka šie ir diezgan ārkārtēji apstākļi.”
Breidijs ziņoja no Berlīnes.
