Amatpersonas Krievijas pilsētā Kurskā, Ukrainas ziemeļos, paziņoja, ka otrdien notikušajā bezpilota lidaparāta uzbrukumā lidostā aizdedzināta naftas uzglabāšanas tvertne.
Divos lidlaukos, kurus pirmdien skāra bezpilota lidaparāti — Engels-2 bāzē Saratovas apgabalā un Djagilevo bāzē Rjazaņā, dažu stundu brauciena attālumā no Maskavas — atrodas reaktīvie bumbvedēji, kas spēj, bet spēj pārvadāt parastās raķetes, ko izmanto, lai mērķētu uz ukraiņu. infrastruktūra. Tas pārvadā kodolieročus un parasti kalpo kā svarīga Krievijas stratēģiskās kodolatturēšanas sastāvdaļa.
Ukraina nav oficiāli uzņēmusies atbildību par uzbrukumiem un apzināti slēpusi savu lomu vairākos sprādzienos stratēģiski svarīgos Krievijas militārajos objektos pēdējo mēnešu laikā.
Taču augsta Ukrainas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu šo sensitīvo operāciju, otrdien laikrakstam The Washington Post sacīja, ka trīs uzbrukumus veica Ukrainas bezpilota lidaparāti.
“Tie bija Ukrainas droni – ļoti veiksmīgi un ļoti efektīvi,” sacīja par triecieniem atbildīgā amatpersona. Amatpersona piebilda, ka krievi “iesēja dusmu sēklas un pļaus viesuli”.
Krievijas Aizsardzības ministrija vainoja pirmdienas uzbrukumus Kijevai, taču paziņoja, ka postījumi ir minimāli.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka “ja Krievija novērtē, ka incidenti bija apzināti uzbrukumi, tā, visticamāk, uzskatīs tos par vienu no nozīmīgākajām spēku aizsardzības stratēģiskajām neveiksmēm kopš iebrukuma Ukrainā”.
Nav skaidrs, kā Ukrainas spēki veica uzbrukumu, kādi bezpilota lidaparāti tika izmantoti un vai tie tika palaisti no Ukrainas teritorijas vai Krievijas iekšienē ar mērķiem tuvāko speciālo operāciju vienību palīdzību. Militārie eksperti, kas rūpīgi uzrauga Krievijas aktivitātes, arī ir bijuši neizpratnē par bezpilota lidaparātu panākumiem, izvairoties no Krievijas pretgaisa aizsardzības.
“Krievija lepojas ar to, ka ir gatava NATO triecienam pret valsti, jo tai ir tik daudz gaisa spēku un precīzijas vadāmās munīcijas. Ja tā, tad kā tas notika?” jautāja Virdžīnijā bāzētās pētniecības grupas CNA militārais analītiķis Samuels Bendets. , runājot intervijā.
“Varbūt tas norāda uz dažām lielākajām problēmām Krievijas pretgaisa aizsardzībā; Tie, iespējams, nebija tik droši un moderni, kā viņi domā,” piebilda Bendets. Lai arī kādi pretgaisa aizsardzības līdzekļi būtu Krievijai, jūs droši vien negaidījāt, ka šāds uzbrukums būs iespējams.“
Krievijas armija paziņoja, ka Ukraina izmantojusi “padomju laika” bezpilota lidaparātu. Kremlim draudzīgā laikraksta Komsomoļskaja Pravda vecākais militārais korespondents Aleksandrs Kots sacīja, ka Engelsas lidlauku notrieca padomju bezpilota lidaparāts Tu-141 Strizh, kurā izmantota 70. gadu tehnoloģija.
“Ja Krievijas radars un pretgaisa aizsardzība nevar sakaut Tu-141, kas kara laikā ir nolidojis simtiem jūdžu no tās stratēģisko bumbvedēju galvenās gaisa bāzes trieciena, tas neko labu neliecina par tās spēju apturēt grupas trieciens ar spārnoto raķeti,” tviterī sacīja Krievijas militārais eksperts un Ārpolitikas pētniecības institūta vecākais līdzstrādnieks Robs Lī.
Bendets sacīja, ka Ukrainai joprojām ir daži Tu-141 glabāšanā un tā varētu palielināt savu vienvirziena misijas spēju.
Taču triecieni ir arī pievērsuši uzmanību Ukrainas bezpilota lidaparātu programmai un nesenajiem centieniem izstrādāt savus tāla darbības rādiusa kaujas bezpilota lidaparātus.
Ukrainas valsts ieroču ražotājs Ukroboronprom pagājušajā mēnesī atklāja, ka testē jaunu bezpilota lidaparātu, kura darbības rādiuss ir līdz 1000 kilometriem (621 jūdze) un kravnesības svars ir 75 kilogrami (165 mārciņas). Uzņēmums savā Facebook lapā paziņoja: “Nākamais dronu testēšanas posms – Ģenerālštāba priekšnieka uzdevumā mēs gatavojam lidojumu testus elektroniskā kara apstākļos.” Pasts 24. novembrī.
Nav pierādījumu, ka uzbrukumos būtu izmantots jauns drons, taču Benets saka, ka tas varētu būt bijis kaut kas modernāks par padomju laika bezpilota lidaparātu.
“Krievi vēlas noniecināt Ukrainas sasniegumus aizsardzības jomā, tāpēc viņi saka, ka atkārtoti izmantojuši vecu rīku vai shēmu. Bet tas varēja būt kaut kas cits, kaut kas sarežģītāks,” viņš sacīja.
Rietumu amatpersonas otrdien paziņoja, ka, ja Ukraina patiešām līdz šim attīstīs spēju dot triecienu Krievijas iekšienē, tas būtu ļoti satraucoši krieviem. Uzbrukums Engelsam ir īpaši nozīmīgs daļēji tāpēc, ka tas var likt Krievijai izkliedēt tur izvietotos tāldarbības bumbvedējus uz citām vietām.
Tas noteikti padara krievus mazāk pārliecinātus, ka jebkura vieta ir droša. “Psiholoģiski tas dod triecienu,” sacīja kāda Rietumu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu sensitīvas tēmas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt ir devis mājienus uz savas valsts plašo kodolarsenālu, izsakot aizsegtus draudus, ka ir gatavs ķerties pie ekstrēmiem pasākumiem, lai atturētu Rietumu iesaistīšanos karā vai kā atriebība, ja Ukraina uzbruks kritiskajai infrastruktūrai Krievijas iekšienē. Stratēģisko vietu neaizsargātība pret salīdzinoši vienkāršām dronu tehnoloģijām var mainīt veidu, kā Rietumu vadītāji uztver šos draudus.
Neatkarīgi no trieciena lidlauku simbolikas, kas saistīts ar Krievijas kodolieroču atturēšanu, uzbrukumiem var būt tūlītēja ietekme uz Maskavas kaujas lauka stratēģiju Ukrainā.
“Praksē tā ir nopietna un nenovēršama problēma Krievijas Aizsardzības ministrijai,” ikdienas videobrīfingā sacīja Konfliktu izlūkošanas grupas analītiķis Ruslans Levjevs. “Ideālā gadījumā viņiem būtu jāievieš vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, taču problēma, ar ko saskaras gan Krievija, gan Ukraina, ir tā, ka tām ir ierobežots šo sistēmu skaits.”
Ļevjevs norādīja uz ziņām, ka Maskava ir nodevusi dažas aizsardzības sistēmas, ko tā iepriekš bija piegādājusi Sīrijai, lai palīdzētu segt spēkus Krievijas gandrīz 1000 jūdžu garajā frontes līnijā.
“Pat attāliem lidlaukiem, no kuriem Krievijai nav viena vai divu, nav papildu aizsardzības sistēmu un tie vienkārši paliek bez aizsardzības,” sacīja Levievs. “Tātad jūs vai nu atstājat savas bāzes neaizsargātas, vai pārvietojat dažas pretgaisa aizsardzības sistēmas ārpus frontes līnijas, un abas iespējas ir sliktas.”
Dažas stundas pēc pirmdienas uzbrukumiem Maskava sāka astoto masveida raķešu triecienu vilni pret Ukrainu, kuru mērķis, šķiet, ir aukstā laikā atņemt valstij apkuri un elektrību.
Sarunā ar žurnālistiem otrdien Vašingtonā valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādīja, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem regulāri uzbrūk Krievijas spēki, kā arī Ukrainas energotīkliem. Jautāts, vai viņš uzskata, ka Ukrainas triecieni Krievijai ir morāli pamatoti, Blinkens sacīja, ka ASV “neveicināja un neļāva” Kijevai veikt triecienus Krievijas teritorijā.
Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss žurnālistiem sacīja: “Mēs neesam piegādājuši Ukrainai ieročus izmantošanai Krievijas iekšienē. Mēs esam skaidri pauduši, ka tās ir aizsardzības preces.” Viņš turpināja: “Mēs neļaujam Ukrainai dot triecienus ārpus tās robežām. Mēs nemudinām Ukrainu dot triecienus ārpus tās robežām.”
Tajā pašā preses konferencē vaicāts, vai ASV strādā, lai neļautu Ukrainai attīstīt spēju dot triecienu Krievijas iekšienē, aizsardzības ministrs Loids Ostins atbildēja: “Nē. Protams, nē.”
Missy Ryan un Karen de Young Vašingtonā un Liz Slay Londonā piedalījās šajā ziņojumā.
