lietotāju stāsti

Neizplānots izbrauciens uz Grieķiju

Atēnas – Meteora – Delfi – Santorini – Korinta - Suonion

 

Intro: Iepriekšējā vakara atvadu tusiņš gandrīz paputināja visu ceļojumu, bet, par cik, gandrīz neskaitās, tad pamostoties 20 minūtes līdz autobusam, bija pietiekami, lai paķertu somu un paciestos līdz rīta kafijas krūzītei lidostā un zobu beršanai lidostas točiņā J

 

Šajā izbraucienā mēs esam divi – katrs sev, viens otram un katrs ar savu nelielo mugursomu (aptuveni 3kg smago). Tātad, trīs lietas, kuras nevajadzētu pazaudēt. Dodamies uz divām nedēļām, kabatā aviobiļetes turp un atpakaļ no Atēnām un pāris blāvas vēlmes galvā par to, ko tad īsti vēlamies pasākt, apskatīt, iekarot un piedzīvot... ne izplānota maršruta, ne viesnīcu rezervācijas, ne kartes, ne informācijas. Neizplānots izbrauciens ar plašu telpu, kur nejaušībai, pārsteigumam un piedzīvojumam ciemoties.


Pēcpusdiena. Esam piezemējušies Atēnās. Ir jūlija pirmā diena – tūrisma sezoniņa pašā plaukumā un karstums pamatīgs. Ko tālāk? Metam līdzpaņemto monētu, lai noorientē mūs. Ģērbonis – tātad sākam ar Atēnām. Autobuss (X95; ~ 3EUR) mūs nogādāja centrā. Sekoja pasakaina diena – Atēnu vecpilsētas šaurās ieliņas, protams, Akropole (kur ES studentiem ieeja par brīvu, tāpat kā daudzviet Grieķijas izcilākajos kultūrvēsturiskajos pieminekļos), parki, Syntagma skvērs (kur, starp citu, bezmaksas interneta punkts), senais Olimpiskais stadions (ir ari jaunais, kas tika uzcelts īpaši 2004. gada Olimpiskajām spēlēm), netālu no Monastiraki metro stacijas esošais tirdziņš (tūristu ka mudž, iepirkšanās drudzis savos aukstumos, un piedāvājuma klāsts teju neierobežots) . Tad arī sagribējās ēst. Par to vien iedomājoties, pēc divdesmit soļiem un viena pagrieziena bijām neplānoti nonākuši pilsētas daļā, ko dēvē par Plaka. Lai gan ļoti tūristiska vietiņa, tad tomēr taverniņām un restorāniem pārpildīta tā, ka ne izvēlēties, un mūsu izmisušos vēderus uz sitienu apmierinoša - sātīgais grieķu giross bija tieši laikā. Pār seno pilsētu bija nolaidusies nakts un mēs atradām kādu pasakainu klinti (netālu no Akropoles), kur var nolūkoties uz visu naksnīgo pilsētu. Naktsmājas mums izdevās saorganizēt caur tādu ceļotāju portālu kā www.hospitalityclub.org (tagad jau arī www.couchsurfing.com un www.bewelcome.org, kur ceļotāji viens otram izlīdz ar bezmaksas pajumti, vērtīgiem ieteikumiem un, ja paveicas, tad var tikt pat pie paša labākā gida). Viesnīcas Atēnās intereses pēc ar tajā vakarā izpētījām – vidējā numuriņa cena walk-in viesiem svārstījās ap 60EUR, turklāt daudzas no viesnīcām jau bija pilnas, tā ka, plānojot uzturēšanos viesnīcā, iespējams vajadzētu veikt iepriekšēju rezervāciju.

 

Vakarā sekoja bāriņu apmeklējums un vietējā aliņa Mythos degustācija, un mājās ieradāmies tik uz rīta pusi. Braucot taksītī īpaši omulīgi nebija, klausoties taksista žēlabās par to, ka džekiņš jau divas diennaktis gulējis neesot, jo traki daudz darba esot, bet nu aizvizināja mūs neaizmiegot. Nākamā diena gan iestājās tik pusdienā, kad negribīgi sākām beidzot mosties. Bez plāna un pilsētas kartes mūsu dienas otrā puse izvērtās neparedzēti pasakaina. Staigājoties un daudz kāpjot nonācām Lykavittós kalnā – augšā maza baznīciņa, restorāniņi, pasakains skats uz visu pilsētu un arī Akropoli no augšas. Netālu esošajā, klinšu ielenktajā skatuvītē sākās koncerts. Pats iedvesmojošākais ir saulriets, kas zeltaini izgaismo plašo panorāmu. Tad atklājām, ka ir arī tramvajiņš (būtu to zinājuši, kad rāpojām augšā), kuru nolemjam izmantot, lai tiktu lejā, bet – te nu bija-nebija – par ~3EUR pavizina mūs tik pāris metrus zemāk un tālāk jau atkal jākāpj. Šovakar čučēt laicīgi – rīt agri jāceļas. Gribam jau doties tālāk.

 

Rīta kafija un neveiksmīgi mēģinājumi noķert taksīti uz ielas. Pēc 15 min stāvam, kur stāvējuši. Heh, neviens nestājas un mēs nolemjam iet un, tā ejot turpināt ķert tos taksīšus, līdz beidzot iets jau tik tālu, ka taksi pat ņemt vairs nav jēgas. Pēc stundas beidzot esam aizstaigājuši ar kājām līdz autoostai. Kur tālāk? Varētu uz Defiem vai Meteoru... Metam monētu – tātad uz Delfiem. Ejam laimīgi, smaidīgi pirkt biļeti. Te nu atkal bija-nebija. Mums paziņo, ka no šīs autoostas (Kifisus) uz Delfiem tikt nevar, arī uz Meteoru ne, mums esot jādodas uz otru autoostu (Liosion). Šoks, bet, ko padarīsi. Šoreiz vismaz taksīti rindas kārtībā dabūjam (~ 8EUR), kur šoferītis pats personīgi piedāvā mūs uz Delfiem un atpakaļ aizvizināt par 200EUR un vēl par gidu pieštancēt. Pasakāmies un atsakāmies. Pulkstenis jau 10:30, bet nākamais busiņš uz Delfiem tik 13:00. Nu, ko, laižam tad 11:30 uz Meteoru (biļete ~ 25EUR). Atvainojamies laimīgajai monētai par viņas ieteikuma neievērošanu un dodamies padzert kafiju. Dievinu grieķu frape un fredo! Ar pārsēšanos par kuru mūs neviens nebrīdināja pēc aptuveni 6 stundām ierodamies šai neaprakstāmi pasakainajā vietā. Šķiet, no visa ceļojuma tieši Meteorai biju gatava atstāt daļu savas sirds. Klejojam pa Kalambaka ciematu, lai sameklētu naktsmājas šai naktij. Atrodam kādu pasakainu vietiņu – 50EUR, ejam tālāk – 40EUR, vēl biku – 30EUR (DBL, ar vannas istabu iekšā, pašiem savu balkoniņu un pasakainu skatu pa logu, šķiet, Toti, saucās). Nometam somas un dodamies baudīt. Veikalā paķeram ūdentiņu un aliņus – esam gatavi kāpienam. Kāpjam un kāpjam, kāpjam un kāpjam, satiekam bruņurupuci, kāpjam un atkal kāpjam. Meteora kopumā, ar klintīm saauguši ir 8 klosteri, no kuriem 6 ir atvērti tūristiem noteiktās dienās un laikos, bet ne nu vairs šovakar. Vēl te ir 13 svētvietas – pārsvarā senas alas klintīs, kuras no sākuma pat grūti pamanīt. Apkārt ne viena cita, tikai mēs. Dodamies tālāk, tēlojot klosteru spociņusJ  Saulīte sāk palēnām rietēt un mēs atrodam kādu ideālu vietiņu uz milzīgas klints, kur baudīt šo pilnīgo mirkli. Pa labi mums paveras skats uz Holy Trinity templi, bet kreisajā pusē lieliski iezaigojas St. Stephen Nunnery. Uzrāpušies klintī un atspiedušies pret tās malu, mēs nespējam aptvert šīs varenās piepildījuma un laimes sajūtas. Paradīze, kuru nav iespējams aprakstīt. Un mēs abi saprotam – šai vietiņā noteikti jāpaliek uz vēl vienu dieniņu. Saulīte jau teju norietējusi un mēs dodamies atpakaļ, kamēr vēl kaut kāda gaismiņa, jo celiņš, pa kuru jāiet, nebūt nav izgaismots un nav ar no tiem vieglākajiem.

 

Nākamā rītā ar busiņu (~1,2EUR) dodamies cauri blakus esošajam ciematiņam Kastraki un augšā kalnā līdz pat Great Meteoro Metamorphosis templim. Tipu-tapu no tempļa un nākamo, vienā dodoties iekšā (~3EUR), bet otra eksterjeru izbaudot. Lūgšanu zāles, seni sienu gleznojumi, manuskripti, muzeji, dārziņi, krusti un citi brīnumi. Katrs templis, katra taka, katra klints šai apvidū, šķiet pauž kādu noslēpumainu varenību. Kājiņām dodamies uz Kastraki, kur vienā (Delphin house) viesnīcas restorāniņā, zem zaļas nojumītes, rožu dārziņā un jau nākamo pasakainu skatu, mēs atgūstam spēkus, lai tipinātu tālāk uz Kalambaka.

 

Ohoho... agrs rīts un modinātāja skaņa. Mēģināsim doties beidzot uz Delfiem, bet nav tik vienkārši, jo kā noskaidrojām jau vakar, tad šodien autobuss nekursē, tad nu sastiķējām paši savu variantu. Pirmā misija ir uzspēt uz vilcienu, kas aizved mūs līdz Levadia (~15EUR). Izkāpjot stacijā gan saprotam, ka esam teju nekurienē; ieraugam mazo busiņu – tam būtu jābūt risinājumam. Drīz jau esam centrā. Atrast pieturu un noskaidrot autobusa pienākšanas laiku, lai virzītos uz Delfiem bija vesels pasākums – neviens tā īsti nezin ap cikiem busiņš pienāk – it kā ap 12:00, bet labāk esot gaidīt jau no 11:00, jo neko nekad nevarot zināt un varot atnākt ar ātrāk. Tā nu gaidījām to busiņu līdz 13:00. Pēcpusdienā, „kā uz pannas”, baudijām Delfu vēsturisko šarmu – Apolona templi ar seno teātri un stadionu, muzeju u.c. pluss to visu ar orākula misticisma piešprici. Skaisti jau, bet smagi. Mugursoma pie muguras pielipusi, melns gar acīm jau metas, jūtamies kā izceptas oliņas. Variantu nav – šaujam uz aptuveni 15 km tālāk esošo ciematiņu Itea, kur burvīgi izpeldamies, turklāt vairākkārtīgi un pavadām jauku vakaru. Ar viesnīcām te pašvaki un mēs dodamies atpakaļ uz Delfu pilsētu, kur sameklējam sev viesnīcu (~ 35EUR). Diena bija pasakaina, bet pasmaga un miegs salds.

 

Labu rītu saka Delfu saule! J Un atkal jau autobusā. Braucot pa šauru un līkumainu ceļu, dodamies aar busiņu tpakaļ uz Atēnām (~15EUR). Pietiek mums ar grieķu kultūrvēsturi uz laiciņu, gribas biku relaksēties pludmalē. Pēc laiciņa jau atkal jūtos kā panniņā cepta oliņa. Šoreiz tā panniņa ir Atēnu ostiņa Pireaus. Vēl pēc laiciņa jau mums rokās bija biļetes uz saulaino Santorini salu, nakts prāmītim ar sēdvietām uz klāja. (~30EUR) .Gaidot vakaru, izstaigājām plašu loku pa rajonu, aizklīdām līdz kādai jahtu ostai, nopeldējāmies turpat tuvumā esošajā pludmalītē. Pēc ļoti ilga laiciņa un daudz, daudz svīšanas saulīte bija norietējusi un mēs bijām uz klāja. Tūlīt jau arī jāatskan Tu-Tū! Motora skaņas par miega dziesmiņu nenosauksi, uz klāja kopumā jautrs tusiņš un soliņi ar nu tādi – tādi kā parciņos, ar tām šķirbām, lai īsti pagulēt nevar. Un labi vien ir, jo saullēktu sagaidu nomodā. Saule iekrāso debesis rozīgi violetas, krāsu pārejas atspoguļojot mierīgajos ūdeņos un apzeltījot Paros saliņu, pie kuras kā reiz bijām piestājuši šai agrumā. Vārdos neaprakstāms skaistums. Pēcpusdienā ieradāmies Santorini. Turpat ostā izīrējam kvatrociklus (~25EUR/24h), kas šeit noteikti ir pats feinākais pārvietošanās veids un ar smieklīgām kaskām galvā dudinam uz galveno pilsētiņu Fira. Nogurums viennozīmīgi izraisa tizlumu – pusdienojot izlejam svaigi spiesto apelsīnu sulu (ņam-ņam), sasitam frape glāzi, gardie grieķu salāti ar pa pusgaldu aizgāja. Naktsmājas mums izdodas saorganizēt caur Hospitalityclub.org. Satikām savu izguldinātāju, nometām mūsu jaunajās mājās somas un haidā uz pludmali. SSS (saule, jūra, smiltis) tūrisms pa pilnu programmu-> pa retam jau var, hehē J Perivolos pludmale ar vakariņām Jazz Bar, nākamajā dienā nūdistu pludmale ar kolosāliem smilšakmeņu atsegumiem un vēlāk Red pludmale ar lavas akmeņiem, jaukais ciematiņš Pyrgoss un citas šīs salas pērles. Oia ciematiņā sagaidām saulrietu, kurš gan neizsakāmi burvīgs, toties traki populārs. Lai nelūkotos uz citu pakaušiem saulrieta vietā, tad šai vietiņā jāierodas stipri laicīgi. Nākamā vakarā saulrietu vērojam netālu no Firas. Tur ir kāda klints, no kuras arī vērojams viens no pasaulē skaistākajiem saulrietiem un par kuru zina tik vietējie. Tai vakarā mēs tur bijām vienīgie. Pēc saules šova devāmies uz ostu, lai dotos tālāk, negribīgi atvadoties no Santorini, bet satraukti gaidot jau nākamos piedzīvojumus.

 

Rīts Atēnu ostā. Kur tālāk? Varētu uz Korintu... uz kartiņām labi izskatās. Kā tur nokļūt? Prasām cilvēkiem tūrisma aģentūrā – rausta plecus; prasām onkulim, kas tirgo autobusa biļetes – rausta plecus, prasām tantei uz ielas – rausta plecus. Mistika kaut kāda. Sākam kaut kur neizskaidrojami doties un laikam jau intuīcija bija mūsu stiprā puse, jo pēc aptuveni diviem kvartāliem mēs pamanām ko līdzīgu metro stacijai. Re, kā! Pa taisno uz Korintu :) (~5EUR) Korintā atradām viesnīcu (~35EUR), nometām somas un devāmies tur, nezin kur. Taujājam, kā nokļūt līdz slavenajam kanālam. Sūta mūs 4 ieliņas uz priekšu. Aizejam, bet tur nekā. Jautājam atkal – sūta mūs 2 ieliņas atpakaļ. Nu, baigie ieliņu skaitītāji te visi J Atradām beigās ar to busiņu, kas dodas līdz kanālam. Skats jau jauks, bet ātri apnīk un mēs nolemjam sevi izklaidēt ar paaugstinātas grūtības pakāpes pārgājienu uz tālumā redzamo ciematu. Brienam pa šauru taciņu gar kanāla malu, izvairoties no dzeloņainajiem krūmiem, vienīgi no saules un svelmes izvairīties nav iespējams. Pēcāk uz seno Korintu. Skaisti jau, bet kaut kas tomēr man tajā Korintas padarīšanā pietrūka.

 

Atpakaļ uz Atēnām. Pēc nepilnām divām dienām jau jādodas mājup. Pēdējo dienu nolemjam pavadīt Suonion, kur uz klints diezgan labi saglabājies slejās Poseidona templis, bet turpat netālu iespējams nopeldēties kādā burvīgā līcītī. Tā arī darām – visu dienu pavadām peldoties un ēdot arbūzu, bet vakarā sastingstam kā apburti, vērojot kolonnu ēnas saulei rietot. Bet jau nākamajā rītā uz lidostu.

 

Paldies, ka lasīji! Ceru, ka šis-tas būs Tev noderīgs, vai arī Tevi iedvesmojošs.

Par stāstu balsots 1 reizes


komentāri

miiha 2010-03-13 14:44:49
paldies, ljoti jauks apraxts :)
luizeta 2008-12-11 17:58:14
Paldies, vienmēr esmu par pamatotu kritiku! Bet, vispārinājumus un pārspīlējumus uzskatu par liekiem,,, Te gan tā / gan tā,,, turklāt biku sarkastiski,,, Par ko tad tā, hehee,,,
Turklāt, ja mēs šo dzīvi pa lielam mācētu uztvert ne tik nopietni, tad ticu, ka būtu daudz atvērtāki un laimīgāki.
~ Lielas lietas formējas caur maziem atspulgiem ~
electra1 2008-12-11 17:13:43
Šajā rakstiņā katrā teikumiņā ir vairāki vārdiņi, kas rakstīti pamazināmajā formiņā! Gribētu ieteikt autoram, ka jaukās ceļojuma sajūtas var paust arī citādā formā, kas būtu daudz vieglāk lasāma un nopietnāk uztverama.