- Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms CNBC sacīja, ka Zviedrijas un Somijas dalība NATO ir “tikai laika jautājums”, kad tiks atsāktas sarunas ar Turciju par ratifikāciju.
- Bilstroms sacīja, ka Zviedrija ir “strādājusi, lai panāktu visu”, ko tā vienojās pagājušā gada vasarā abu valstu saprašanās memorandā, kura mērķis bija Zviedrijas dalība NATO samitā jūlijā.
- Zviedrija pagājušajā gadā lūdza pievienoties militārajai aliansei pēc 200 gadus ilgas nepievienošanās Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
- Taču tā ir iesaistīta ilgstošā strīdā ar Turciju, kurai ir veto tiesības.
Zviedrijas ārlietu ministrs trešdien paziņoja, ka Zviedrija un Somija šogad ir stingri ceļā uz dalību NATO, kamēr notiek saspringtas sarunas ar Turciju par to uzņemšanu.
Uz CNBC pārstāves Silvijas Amaro jautājumu, vai Zviedrijas dalība patiešām notiek spriedzes apstākļos ar Ankaru, Tobiass Bilstrēms atbildēja: “Protams, tā ir.”
“Galu galā mums ir 28 no jau 30 NATO dalībvalstīm, kuras jau ir ratificējušas Zviedrijas un Somijas prasības. Tātad jā, protams, tas ir tikai laika jautājums.”
Viņš piebilda, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana šonedēļ paziņotais, ka viņa valsts ir gatava atsākt sarunas pēc to pārtraukšanas uz nenoteiktu laiku janvāra beigās, ir laba ziņa.
Turcijas iebildumi pret Zviedrijas un Somijas dalību NATO ir vērsti uz to, ka tur atrodas Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) kaujinieki.
NATO sanāksmes laikā Madridē 2022. gada jūnijā abas valstis parakstīja vienošanos, kas iezīmē kompromisa ceļu, Ankarai aicinot vairāk garantiju cīņai pret terorismu, īpaši no Zviedrijas.
Ungārija ir otra valsts, kas atsakās ratificēt, neskatoties uz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem minēts Otrdien tās parlaments nākamā mēneša sākumā varētu ratificēt Somijas un Zviedrijas dalību NATO.
“Mēs esam strādājuši, lai sasniegtu visu, ko apņēmāmies memorandā,” trešdien CNBC sacīja Bellstroms. Tas ietver gatavošanos iesniegt jaunus tiesību aktus Zviedrijas parlamentam martā, viņš teica.
“Tagad ir pienācis laiks Turcijas parlamentam sākt ratifikācijas procesu. Mēs uzskatām, ka tas ir pareizi un pareizi.”
Viņš arī norādīja, ka mērķis bija Zviedrijas dalība NATO samitā jūlijā.
“Tam ir divi iemesli. Viens ir tas, kad NATO var uzņemt jaunas dalībvalstis, un otrs ir tas, ka ir jāņem vērā stratēģiski militāri punkti. Zviedrijai un Somijai ir kopīgas intereses apvienoties, jo šeit ir militārā situācija. Baltijas jūras reģions.”
Bilstroms piebilda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iebrūkot Ukrainā, “salauzis globālo drošības sistēmu”, un tas, ka Zviedrija ir gatava lauzt savu 200 gadus seno militārās nepievienošanās politiku, liecina, “cik nopietna ir situācija”.
Latvijas prezidents Egils Levits otrdien telekanālam CNBC sacīja, ka visu NATO dalībvalstu interesēs ir, lai tās “neformālie sabiedrotie Zviedrija un Somija kļūtu par “īstu ģimenes locekli”.[s]. “
“Es domāju, ka Turcija arī to pieņems pašas Turcijas un visas NATO interesēs. Es zinu, ka par to notiek sarunas starp Zviedriju un Turciju, un esmu optimistisks,” Levits sacīja Stīvam Sedgvikam Varšavā.
Runājot par Ukrainas karu, Levits komentēja: “Šis konflikts var beigties, kad Krievija atgriezīsies pie savām starptautiski atzītajām robežām. Bez tā konflikts nevar beigties, jo [it] Tas ir ļoti skaidrs gan no agresora, gan no upura puses.”
ASV prezidents Džo Baidens otrdien uzrunā Varšavā sacīja, ka ASV saistības pret NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām, ir “ārkārtīgi stabilas”.
Trešdien Baidens Polijā prezidenta pilī rīkos pārrunas ar tā dēvētās Bukarestes IX līderiem, kurā ietilpst NATO dalībvalstis Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija.
Tas notika pēc Baidena pirmdien notikušās vizītes Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kuras laikā viņš apņēmās turpināt militārās palīdzības sniegšanu un pastiprināt sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem un to eliti.
Putins arī otrdien teica ilgi gaidīto runu parlamentāriešiem un militārpersonām, kas tika pārraidīta valsts televīzijā.
Runā, kas ilga gandrīz divas stundas, viņš apgalvoja, ka Ukraina un Rietumi ir atbildīgi par iebrukumu, ko viņš pavēlēja gandrīz pirms gada, un paziņoja, ka Krievija apturēs dalību Jaunā START līgumā ar ASV, kas ierobežo stratēģiskos ierobežojumus. kodolarsenāls.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka lēmums padarīja pasauli par bīstamāku vietu un mudināja Krieviju pārdomāt, ziņo Reuters.
