Valsts gatavojas pievienoties ASV vadītajai koalīcijai, lai gan joprojām saskaras ar Ungārijas pretestību.
Zviedrija uz Latviju nosūtīs kaujas spēkus, veicot valsts gatavošanos iespējamai dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO).
Zviedru karavīri veidos daļu no pirmās aizsardzības līnijas pret iespējamo Krievijas iebrukumu Baltijas reģionā.
Kamēr valsts vēl nav oficiāli pievienojusies ASV vadītajai militārajai aliansei, Zviedrija jau sākusi aktīvu darbu NATO ietvaros.
Stokholma nosūtīs bataljona vienību aptuveni 600 līdz 800 karavīru un smagās bruņutehnikas sastāvā, lai kļūtu par daļu no NATO “pastiprinātās klātbūtnes uz priekšu”.
Bataljons paliks Latvijā sešu mēnešu rotācijas kārtībā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Zviedrija 2022. gada maijā uzsāka mēģinājumu pievienoties aliansei, atsakoties no savas ilggadējās neitralitātes politikas, lai gan tā bija cieši saistīta ar bloku.
Tomēr Stokholmas piedāvājumu noraidīja Turcija un Ungārija, kuras centās izvilkt no Stokholmas politiskas piekāpšanās.
Saskaņā ar NATO noteikumiem visām dalībvalstīm ir jāvienojas, pirms blokā var uzņemt jaunu valsti.
Turcijas parlaments otrdien apstiprināja Zviedrijas pieteikumu pievienoties NATO, likvidējot lielāko atlikušo šķērsli Rietumu militārās alianses paplašināšanai pēc 20 mēnešu kavēšanās.
Taču Ungārija joprojām iebilst pret Zviedrijas pievienošanos aliansei, un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans ir dusmīgs par Stokholmas kritiku par tiesiskuma eroziju Ungārijā. Orbāns šādu kritiku noliedz.
Neatkarīgi no balsojuma par Stokholmas dalību Ungārijā un Turcijā iznākuma Zviedrija jau ir iekļauta kā pilntiesīga dalībniece NATO mācībās Steadfast Defender 2024, kas ir lielākās šāda veida mācības kopš aukstā kara.
