Lai gan tā gaida, kad Turcijas un Ungārijas parlamenti apstiprinās tās dalību NATO, Zviedrija gatavojas palielināt savu ieguldījumu NATO drošībā Austrumeiropā. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons ikgadējā drošības un aizsardzības konferencē “Folk och Försvar” (Sabiedrība un aizsardzība) paziņoja, ka Zviedrija apsver iespēju izvietot Latvijā bataljonu. Šī iniciatīva ir saistīta ar to, ka Kanāda pašlaik vada daudznacionālu taktisko grupu valstī, kurā ir vairāku sabiedroto valstu spēki.
Sekojiet armijas grēksūdzei pakalpojumā Google ziņas, izmantojot šo saiti
Zviedrijas 192. mehanizētais bataljons ir gatavs uzņemt bataljona fotogrāfijas (Foto avots: Zviedrijas Aizsardzības ministrija)
Zviedrija ir paudusi nodomu pievienoties NATO pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā un izvietot valstī kaujas bataljonu, pabeidzot pievienošanos NATO. Arī Zviedrijas aizsardzības ministrs Pals Jonsons un citas augstākās amatpersonas piedalījās diskusijās par dažādām tēmām, tostarp Zviedrijas ceļu uz dalību NATO, Krievijas iebrukumu Ukrainā un izaicinājumiem, kas saistīti ar dezinformāciju un demokrātiju.
Šajā Zviedrijas dislokācijā, kas plānota 2025. gadā, būs aptuveni 600 karavīru no “Scania Regiment South (P7)”, kas aprīkoti ar kājnieku kaujas mašīnām CV-90. Šāds lēmums pieņemts pēc 2022.gada NATO samitā Madridē pieņemtā lēmuma, kura mērķis ir stiprināt tās taktisko grupu spējas Austrumeiropā un pēc vajadzības palielināt to lielumu no bataljona līdz brigādei.
Zviedrijas Aizsardzības ministrija precizēja, ka zviedru ieguldījums rotēs ar dāņu bataljonu, veicot rotāciju ik pēc sešiem mēnešiem. Zviedrijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Džons Lindforss uzsvēra šīs iniciatīvas nozīmi Zviedrijas turpmākajai lomai NATO, uzsverot valsts apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību.
M. Kristersons arī pauda, ka Zviedrija spēj dot tālāku ieguldījumu, izceļot savas unikālās militārās spējas, īpaši aviācijas, zemūdeņu, izlūkošanas un ziemas operāciju jomā. Viņš uzsvēra Zviedrijas stratēģisko lomu sabiedroto kaujas spēku izvietošanā un pārvietošanā Baltijas reģionā, jūras reģionā, kuru arvien vairāk ieskauj NATO dalībvalstis.
Šis stratēģiskais lēmums sakrīt ar Stokholmas cerībām kļūt par NATO trīsdesmit otro dalībvalsti. Šķiet, ka virzības process Zviedrijai tuvojas noslēgumam, gaidot to ratificēšanu Turcijā un Ungārijā. Tikmēr Kanāda pašlaik saglabā savu lielāko karaspēka klātbūtni Latvijā – 1700 karavīru, un ir apņēmusies līdz 2026.gadam palielināt savu militāro kontingentu līdz 2200 karavīriem. Kanāda arī plāno nosūtīt Griffon un Chinook helikopterus un investēt 15 miljonus Kanādas dolāru (11,2 miljonus ASV dolāru). ) jaunajā militārajā infrastruktūrā.
Zviedrijas lēmums atteikties no savas ilggadējās militārās neitralitātes izriet no Krievijas okupācijas Ukrainas teritorijā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans iepriekš saistīja Zviedrijas pieteikuma apstiprināšanu dalībai NATO ar Stokholmas pasākumiem pret kurdu bruņotajiem grupējumiem. Zviedrija piekrita nodot aizturētos organizācijas biedrus un atbalstītājus, vienlaikus stiprinot pretterorisma likumus. Erdogans arī norādīja, ka Turcijas apstiprinājums ir atkarīgs no tā, vai ASV piekritīs iegādāties iznīcinātājus F-16. Neskatoties uz to, Zviedrija ir paudusi vēlmi atbalstīt koalīciju no ārvalstīm.
