Zinātnieki saka, ka klimata pārmaiņu loma jūlija karstuma viļņos ir “milzīga”

SINGAPŪRA (Reuters) – Saskaņā ar ziņojumu cilvēka izraisītajām klimata pārmaiņām ir bijusi “absolūti nepārvarama” loma ārkārtējos karstuma viļņos, kas šomēnes ir izpostījuši Ziemeļameriku, Eiropu un Ķīnu. atzinību Otrdien publicētie zinātnieki.

Visu jūliju ekstrēmi laikapstākļi izraisīja postījumus visā planētā, kur Ķīnā, ASV un Dienvideiropā bija rekordaugsta temperatūra, izraisot ugunsgrēkus, ūdens trūkumu un ar karstumu saistīto hospitalizāciju skaita pieaugumu.

Nedēļas nogalē tūkstošiem tūristu tika evakuēti no Grieķijas Rodas salas, lai izvairītos no meža ugunsgrēkiem, ko izraisīja rekordliels karstuma vilnis.

Ja tās nebūtu cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas, šī mēneša notikumi būtu bijuši “ārkārtīgi reti”, liecina World Weather Attribution pētījums, globāla zinātnieku komanda, kas pēta klimata pārmaiņu lomu ekstremālos laikapstākļos.

“Temperatūra Eiropā un Ziemeļamerikā būtu bijusi praktiski neiespējama bez klimata pārmaiņu ietekmes,” sacīja Eziddins Pinto no Nīderlandes Karaliskā Meteoroloģijas institūta, viens no pētījuma autoriem, brīfingā ar reportieriem. “Ķīnā tas bija aptuveni 50 reizes biežāk nekā agrāk.”

Pasaules laikapstākļu attiecinājuma komanda lēsa, ka siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās padarīja Eiropas karstuma vilni par 2,5 grādiem pēc Celsija (4,5 Fārenheita) karstāku, nekā tas būtu bijis citādi. Viņi arī vadīja karstuma vilni Ziemeļamerikā par 2 grādiem pēc Celsija un Ķīnā par 1 grādu pēc Celsija.

Zinātnieki norādīja, ka papildus tiešajai ietekmei uz cilvēku veselību karstums nodarījis nopietnus postījumus ražām un zaudējumus mājlopiem, jo ​​smagi cieta kukurūzas un sojas ražas, Meksikas mājlopi, Dienvideiropas olīvas, kā arī Ķīnas kokvilna.

Zinātnieki teica, ka El Ninjo, iespējams, ir veicinājis karstuma pieaugumu dažos apgabalos, taču galvenais faktors bija siltumnīcefekta gāzu pieaugums, un karstuma viļņu potenciāls palielināsies, ja emisijas netiks samazinātas.

Viņi ir aprēķinājuši, ka ilgstoši ārkārtēja karstuma periodi, visticamāk, piemeklēs ik pēc diviem līdz pieciem gadiem, ja vidējā globālā temperatūra paaugstināsies par 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Pašreizējie aprēķini liecina, ka vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par vairāk nekā 1,1°C.

“Notikumi, kurus mēs apskatījām, mūsdienu klimatā nav reti sastopami,” preses konferencē sacīja Frederiks Oto, zinātnieks no Grantham Klimata pārmaiņu institūta Londonā. “No klimata viedokļa nav pārsteidzoši, ka šie notikumi notika vienlaikus.”

“Kamēr mēs turpināsim dedzināt fosilo kurināmo, mēs redzēsim arvien vairāk šādu galējību,” viņa teica. “Es nedomāju, ka ir kādi spēcīgāki pierādījumi tam, ka kāda zinātne jebkad ir bijusi iesniegta zinātniskam jautājumam.”

(Deivida Stenveja ziņojums). Rediģēja Miral Fahmy

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.