2024.gadā Latvijas vasarāju sējumu platības būs lielākas nekā pērn, norāda Zemnieku Saeimas (ZSA) priekšsēdētājs Joris Lazdiņš.
Viņš skaidroja, ka sals bojājis ziemāju un rapša sējumus. Īpaši slikta situācija ir Vidzemē. Tas nozīmē, ka pavasarī būs jāiegulda vairāk darba labības stādīšanā.
Tomēr Lazdiņš arī norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējos laikapstākļus Latvijā, situāciju vērtēt ir pāragri.
Lazdichs skaidroja, ka situācija ar vasarājiem katrā reģionā ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Zimgaļos audzē ap 90% vasarāju, Korzemē ap 70%, savukārt Vidzemē un Latgalē ir vietas, kur liekā mitruma dēļ kultūraugu audzēšana vēl nav sākusies.
Vienlaikus viņš atzīst, ka optimālais nokrišņu daudzums labvēlīgi ietekmēs šī gada sējumus. Tas pats attiecas uz temperatūras stabilitāti, īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, jo šajā periodā nokrišņu nebija.
Zemnieku biedrības “Prasa” agronome Elisa Ilze Mālsinīši pastāstīja, ka atsevišķos Latvijas reģionos zemnieki sākuši stādīt burkānus, pupas un zirņus. Dažās vietās sēja jau ir pabeigta.
Siltumnīcās stādu kastēs audzē kāpostus, puravi un citas kultūras.
2023.gadā, saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vasarāju graudaugu sējumu platības palielinājās par 20 200 hektāriem jeb 7,5%, sasniedzot 288 500 hektārus. Kopumā Latvijā graudaugu audzēšanas platības pieauga par 17 200 hektāriem jeb 2,2% un pērn sasniedza 797 400 hektārus.
“Zemnieku parlaments” ir 1999. gadā Latvijā dibināta lauksaimnieku organizācija, kuras galvenais mērķis ir pārstāvēt savu biedru intereses, veidot lauksaimniekiem draudzīgu politiku, informēt un izglītot savus biedrus. Šajā organizācijā ietilpst 800 mazo un lielo saimniecību no visas Latvijas. Organizācijas biedru pārziņā kopumā ir vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tostarp 54% ir augkopība un 38% piena produktu ražošana.
Lasiet arī: Šulcs apliecina ķīniešu studentiem: Vācijā ne visi smēķē kaņepes
