attēla avots, Getty Images
Viktorija Amelina bija viena no populārākajām jaunajām rakstniecēm Ukrainā
Godalgotā ukraiņu rakstniece Viktorija Amelina no gūtajām traumām nomira pēc tam, kad Krievijas raķete otrdien trāpīja picērijai Kramatorskas austrumu pilsētā.
Kara noziegumu pētnieks kļūst par trīspadsmito cilvēku, kas gājis bojā uzbrukumā.
Ukrainas rakstnieku apvienība PEN Ukraine paziņoja, ka ārsti “darīja visu iespējamo, lai glābtu viņas dzīvību, bet diemžēl brūce bija nāvējoša”.
Cilvēktiesību aktīvisti uzbrukumu nodēvējuši par kara noziegumu.
Kramatorska atrodas Ukrainas kontrolē, bet atrodas tuvu Krievijas okupētajām Ukrainas daļām.
37 gadus vecā Amelīna vakariņoja kopā ar Kolumbijas žurnālistu un rakstnieku delegāciju pilsētas slavenajā Ria Lounge, kad trāpīja raķete. Uzbrukumā ievainoti vēl aptuveni 60 cilvēki.
Viņa steidzami tika nogādāta slimnīcā Dņepro pilsētā, taču piektdien viņa no gūtajām traumām mirusi, paziņoja Ukrainas PEN.
“Ar lielām sāpēm informējam, ka 1. jūlijā rakstnieces Viktorijas Amelinas sirds pārstāja pukstēt,” teikts grupas paziņojumā.
Viktorijas pēdējās dzīves dienās viņai līdzās bija ģimene un draugi.
Amelīna bija viena no populārākajām jaunajām rakstniecēm Ukrainā, kura sāka dokumentēt kara noziegumus pēc Krievijas masīvā iebrukuma pagājušajā gadā. Es arī sāku strādāt ar bērniem frontes līnijas tuvumā.
Pagājušajā gadā es atklāju bērnu rakstnieka Volodimira Vakuļenko dienasgrāmatas, kuru Krievijas spēki nolaupīja un noslepkavoja Izijas pilsētā neilgi pēc iebrukuma.
Paredzēts, ka angļu valodā tiks izdota viņas pirmā zinātniskā grāmata “Memoirs of War and Justice: Looking Back at Women Who Look to War”.
Iepriekšējā paziņojumā, kas apstiprināja Amelīnas ievainojumus uzbrukumā, PEN Ukraine un kara noziegumu uzraugs Truthhounds norādīja, ka abu grupu locekļi kopā ar Amelīnu ir devušies uz priekšējo līniju.
“Tagad pati Viktorija ir kļuvusi par kara nozieguma upuri,” viņi teica.
Ziņā ir rakstīts: “Es esmu šajā fotoattēlā.”
“Es esmu ukraiņu rakstnieks. Man somā ir izcilu ukraiņu dzejnieku bildes. Šķiet, ka vajadzētu bildēt grāmatas, mākslu un savu mazo dēlu. Bet es dokumentēju Krievijas kara noziegumus un klausos bombardēšanas skaņu. , nevis dzejoļi. Kāpēc?”
