Centrālajā optimālajā testā matemātikā katrs piektais jeb 22,03% vidusskolēnu ieguva 10 19%, savukārt skolēnu vidējais sniegums ir 35%, kas ir zemākais vērtējums starp visiem eksāmeniem Latvijā, informē Nacionālā centra direktore. Izglītība (VISC) Liene Voroņenko.
Centrālo eksāmenu matemātikā nokārtoja 12 609 optimālā līmeņa skolēni. 8,71% no viņiem neizdevās, 19,01% pārsniedza 20% barjeru, un viņu vērtējums bija 20-29%.
Voroņenko sacīja, ka optimālā līmeņa pārbaudes rezultāti ir par 3-4% zemāki nekā pērnā gada līmenī,
Kas skaidrojams ar to, ka liela daļa studentu ar augstu zināšanu līmeni šajā priekšmetā nokārtoja augstākā līmeņa eksāmenu. Šo līmeni apguvis 2591 skolēns ar vidējo atzīmi 60%.
Viņa sacīja, ka ir svarīgi padomāt par veidiem, kā palielināt to skolēnu skaitu, kuri izvēlas augstākā līmeņa matemātikas ieskaites variantu, jo iespējams, ka dažus skolēnus no tā atturēja bažas par saviem potenciālajiem rezultātiem.
Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā Latvijas skolēni veicās labāk. Katrs piektais jeb 20,74% skolēnu sekmes latviešu valodas eksāmena optimālajā līmenī novērtētas ar atzīmi 50-59%, 19,39% skolēnu nokārtoja ar 60-69%, bet 18,19% – kā. rezultāts 40-49%.
No 12 185 skolēniem 3,48% ieguva mazāk nekā 20%. 1,03% skolēnu ieguva mazāk nekā 10% un nesekmīgi.
Eksāmenu rezultāti liecina, ka daļai skolēnu lielākās problēmas bijušas ar lasīšanas izpratni – lasīšanas uzdevumiem, teksta izpratni un atbilstošu lasīšanas stratēģiju izmantošanu.
“Bieži vien zemāks vērtējums ir tiem skolēniem, kuri uzdevumiem pieiet ar vispārīgāku pieeju,” sacīja Voroņenko, piebilstot, ka šķirošanas stratēģija ieskaitēs nedarbojas labi.
Var arī teikt, ka daļai skolēnu nav attiecīgu iemaņu kultūras faktu aprakstīšanā vai arī viņiem ir nepietiekams vārdu krājums, taču tas vairāk attiecināms uz mazākumtautību skolēniem.
Voroņenko sacīja, ka joprojām aktuāla ir verbālās daļas nepieciešamība optimālā līmeņa pārbaudē.
Skolēniem bija līdzīgs augstāks latviešu valodas pārbaudes rezultāts – 23,77% no 2589 skolēniem ieguva no 50% līdz 59% un 20,74% skolēnu ieguva no 60% līdz 69%.
Kā liecina eksāmenu novērotāju ziņojumi, augstākā līmeņa eksāmenā skolēni ne vienmēr saprata, kas no viņiem ir jādara – tika iesniegti darbi, kuros katrs teksts tika analizēts individuāli un trūkst detalizētas izpratnes par Latvijas kultūru un vēsturi.
Problēmas ar pretrunīgumu tika atzīmētas arī skolēniem, kuri izvēlējās vēstures un sociālo zinību eksāmenu. Eksāmenu rezultāti šajos priekšmetos uzrādīja vieni no zemākajiem vidējiem rezultātiem starp visiem augstākā līmeņa eksāmeniem – 540 skolēnu, kuri izvēlējās vēstures ieskaiti, vidējais vērtējums bija 38%, savukārt 1603 skolēniem, kuri izvēlējās sociālās zinātnes, vidējais vērtējums bija 39%.
Voroņenko arī minēja, ka skolēniem ar vājām latviešu valodas zināšanām ir problēmas sociālo zinību eksāmenā.
Pārbaudījumu kārtotāji norāda, ka skolēni šo pārbaudījumu izvēlējās nevis pēc individuālajām interesēm vai zināšanām, bet gan pēc stereotipiem, uzskatot, ka tas būtu vieglāk nekā matemātikas vai dabaszinātņu pārbaudes darbi. “Šī stratēģija ne vienmēr darbojas, jo augstāka līmeņa testos ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas,” sacīja Voroņenko.
Svešvalodu eksāmenos optimālā un augstākā līmenī studenti bija labi.
Optimālā angļu valodas līmeņa eksāmenā, ko kārtoja 11 010 studenti, katrs piektais jeb 19,67% skolēnu ieguva no 80% līdz 89%, bet 16,61% skolēnu – no 70% līdz 79%. Augstākā līmeņa angļu valodas eksāmenā, ko kārtoja 5642 studenti, 23,17% skolēnu bija no 70% līdz 79%, 21,75% bija no 60% līdz 69%, un 18,21% bija no 80% līdz 89. % .
Franču valodas optimālā līmeņa eksāmenā vidējais vērtējums bija 81%, bet vācu valodas eksāmenā tas bija 49%. Savukārt franču valodas eksāmenā vidējais sniegums bija 69%, bet vācu valodā – 68%. Krievu valodas eksāmena augstākajā līmenī skolēni vidēji ieguva 75%.
Voroņenko skaidroja, ka šos kontroldarbus kārtoja neliels skolēnu skaits. Tāpēc katra skolēna atzīme ietekmē vidējo atzīmi.
Dabaszinību eksāmena augstākajā līmenī tradicionāli vislielākais skolēnu skaits bijis bioloģijā un ķīmijā – attiecīgi 2106 un 804 skolēni.
Fizikas eksāmenu kārtoja 747 Latvijas skolēni.
Visvairāk atkritušu bija ģeogrāfijas eksāmenā – no 401 skolēna, kas to kārtoja, 1,25% nav ieguvuši 10%. VISC direktore skaidroja, ka tas varētu būt saistīts ar vēlu ĢIS apguvi – liela daļa skolēnu to apguva mācību gada beigās vai pēdējā kursa beigās. Fizikas eksāmenu nokārtoja 0,8% skolēnu, bioloģijas eksāmenu – 0,33%, bet ķīmijas – 0,25% skolēnu.
Šogad izsniegti aptuveni 54 000 vidējās izglītības sertifikātu. Gandrīz 1000 skolēnu Latvijā nav nokārtojuši eksāmenus.
Lai nokārtotu centrālo eksāmenu, studentiem jāiegūst vismaz 10%. 2024./2025.mācību gadam šo latiņu plānots paaugstināt līdz 20%.
Lasi arī: Studenti Rīgā vēlas atlaides atgriešanās vienvirziena biļetēm
