Vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas Latvijā ir 1549 eiro / Raksts

Salīdzinot ar 2022. gada trešo ceturksni, vidējie mēneša ienākumi pieauga par 164 eiro jeb 11,8%. Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb 14,9%.

Salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, vidējā kopējā izpeļņa 2023. gada trešajā ceturksnī pieauga par 1,5%, bet stundas izpeļņa nedaudz samazinājās – par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, pamatojoties uz darba devējiem piemērojamajiem nodarbinātības nodokļiem) veidoja 1126 eiro jeb 72,7% no kopējiem ienākumiem un gada laikā pieauga par 11,0%, tādējādi apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais tīrās peļņas pieaugums, ņemot vērā cenu kāpumu, bija 5,7%.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

2023. gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022. gada trešo ceturksni (1107 eiro), vidējie kopējie ienākumi pieauga par 144 eiro jeb 13,0%. 2023. gada trešajā ceturksnī vidējie neto ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) bija 932 eiro un gada laikā pieauga par 12,4%.

Sabiedriskajā sektorā vidējās izpeļņas gada kāpums bija straujāks nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,7% un 11,1%.

2023. gada trešajā ceturksnī vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā bija 1564 eiro, savukārt privātajā sektorā tie samazinājās par 18 eiro (1546 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējie ienākumi pieauga līdz 1517 eiro jeb 13,1%.

Salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, vidējie ienākumi sabiedriskajā sektorā pieauga par 1,0%, tai skaitā vispārējās valdības sektorā par 1,7% un nedaudz vairāk – par 1,8% – privātajā sektorā.

READ  Apvienotā Karaliste ieņem trešo vietu Eiropā pēc visvairāk nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa (21 miljards mārciņu).

Kopējie vidējie mēneša ienākumi no pilnas slodzes nodarbinātības 2023. gada trešajā ceturksnī bija virs vidējā valstī valstī finanšu un apdrošināšanas darbībās (2627 eiro), informācijas un sakaru jomā (2512 eiro) un profesionālajā, zinātniskajā un tehniskajā darbībā (eiro). 2026). Enerģētikas nozare (1965 eiro), valsts pārvalde (1855 eiro), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1753 eiro), cilvēku veselība un sociālais darbs (1680 eiro), kā arī lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība (1562 eiro).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

2023. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksa stundā bija 10,45 eiro un gada laikā pieauga par 14,9% (2022. gada 3. ceturksnī – 9,09 eiro).

Gada laikā vienas stundas darbaspēka izmaksas (kas ietver darba samaksu, kā arī citus ar uzņēmējdarbību saistītos darba devēja izdevumus) pieauga no 11,42 eiro līdz 13,07 eiro jeb 14,5%, jo kopējās darbaspēka izmaksas pieauga par 12,1%. Darba laiks samazinājies par 2,1%. Jāpiebilst, ka 2023.gada trešajā ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2022.gada trešajā ceturksnī.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top