Datus 1. martā publicēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP) Tas parādīja, ka 2020. gadā vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1434 eiro.
Salīdzinot ar 2019. gadu, mēneša vidējā alga pieauga par 66 eiro jeb 6,2%, bet alga par nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6% (no 7,47 eiro līdz 7,97 eiro).
Vidējā darba samaksa pēc nodokļiem € 841
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, pamatojoties uz piemērojamiem darbaspēka nodokļiem darbavietā) veido EUR 841 jeb 73,6% no bruto algas. Gada laikā tas pieauga par 6,1%.
Reālais neto darba samaksas pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, bija 5,9%.
Vidējās algas bija 893 eiro
Vidējā bruto darba samaksa 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tas ir pieaudzis nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā alga – pieaugums par 7,3%. 2020. gadā vidējā neto darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (neto) bija € 664 un gada laikā palielinājās par 5.9%.
Mediānu aprēķina, pamatojoties uz statistiskajos apsekojumos un Valsts ieņēmumu dienestā pieejamo informāciju.
Mediāna ir vidējā vērtība darbinieku algas pieaugošā vai dilstošā secībā, t.i., puse algu ir virs vidējās, bet otra puse ir zemāka. Vidēji, salīdzinot ar vidējo aritmētisko izpeļņu, to neietekmē ļoti augstas vai zemās algas, tas precīzāk atspoguļo tipisko izpeļņu.
Vidējās algas ietekmē ne tikai darbinieku darba samaksas pieaugums vai samazinājums, bet arī strukturālās izmaiņas darba tirgū – gada laikā sāktie un slēgtie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Šo faktoru ietekme parasti izpaužas algu fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, ko izmanto vidējās algas aprēķināšanai.
COVID-19 krīzes dēļ 2020. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nodarbināto skaits valstī, pārrēķināts par pilnu slodzi, kopumā samazinājās par 29,3 tūkstošiem. jeb 3,9%. To ietekmēja atlaišana, darba slodzes samazināšanās un pilnas slodzes darbinieku skaita samazināšanās pārtraukuma pabalstu dēļ. Kritums bija vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un sakaru pakalpojumus, nekustamo īpašumu, veselības un sociālo aprūpi, kur reģistrēts strādājošo skaita pieaugums.
Darba samaksas fonds valstij kopumā palielinājās par 200,8 miljoniem eiro jeb 2,0%, bet tā samazinājums bija vērojams transporta, uzglabāšanas, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu, administratīvo darbību, atbalsta pakalpojumu, mākslas, izklaides un atpūtas jomā. pakalpojumus.
Pilnu ziņojumu varat izlasīt vietnē Centrālās statistikas aģentūras vietne.
Atlasiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
