Vēstnieks: Latvija pēta iespējas palīdzēt Azerbaidžānai dzēst mīnas

Latvijas un Azerbaidžānas attiecības aktīvi attīstās uz diplomātisko kontaktu un sadarbības bāzes dažādās jomās, tostarp tirdzniecībā, ekonomikā, izglītībā u.c. Abas valstis ir dalībnieces tādās starptautiskās organizācijās kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kas palīdz stiprināt savstarpējo mijiedarbību.
Līdzās tirdzniecībai un ekonomikai kopumā Latvija un Azerbaidžāna sadarbojas arī kultūras jomā, organizējot izstādes un pasākumus, kas veicina abu valstu tautu savstarpējo sapratni un draudzīgas attiecības.
Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā Edgars Skuga intervijā izdevumam Report stāstīja par ekonomiskās sadarbības attīstību, iespējamo atbalstu atmīnēšanai atbrīvotajās teritorijās, kopīgiem projektiem par atjaunojamiem energoresursiem u.c.

— Kāda loma ir Latvijai Eiropas Savienības un Azerbaidžānas sadarbības stiprināšanā?

— Sākšu ar to, ka jau 20 gadus esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un tieši šogad mēs svinam savu 20. gadadienu gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Tas jau dod mums lielu pieredzi notiekošajās debatēs Eiropas Savienībā. Man jāsaka, ka Eiropas Savienība kā Azerbaidžānas lielākais partneris ir patiesi apņēmusies turpināt un padziļināt attiecības ar Azerbaidžānu. Tāda ir arī Latvijas pozīcija.

Mēs kā dalībvalsts šeit atbalstām ES projektus, piemēram, atmīnēšanu, un pēc tam finanšu projektus, piemēram, ekonomikas un investīciju plānu, kas arī ir liela programma. Šeit mēs stāvam kopā ar citām ES dalībvalstīm, lai atbalstītu ES attiecības ar Azerbaidžānu. Šajās politiskajās debatēs Eiropas Savienībā var būt daži jutīgi elementi, jo dažādās valstīs ir dažādi viedokļi, taču mums ir, es teiktu, sava vēsturiskā pieredze kopš 90. gadu sākuma.

Mēs joprojām atceramies toreizējo situāciju Baltijas valstīs pēc Padomju Savienības sabrukuma, kā arī situāciju šeit. Es uzskatu, ka tas dod labāku iespēju izprast attiecību sarežģītību un situāciju Dienvidkaukāzā. Tāpēc mēs jau kopš 90. gadu sākuma kā Baltijas valsts dalāmies šajā pieredzē ar saviem partneriem Eiropas Savienībā.

Un tas, ko mēs novērtējam, un, manuprāt, šajā ziņā patiešām ir labi, ir tas, ka kopš pagājušā gada septembra mēs esam redzējuši stabilitāti Dienvidkaukāza reģionā.

READ  Raila Odinga par ĢMO: Kenijieši netiks izmantoti kā jūrascūciņas

Tas ir arī mūsu arguments mūsu kolēģiem Eiropas Savienībā. Ir stabilitāte, un mums ir jāpaplašina un jāstiprina attiecības ar Azerbaidžānu. Arī no šī viedokļa šai stabilitātei šeit ir jāpaliek un jāpaliek. Bet atkal, tāpat kā jebkurš process, tāpat kā jebkurš dialogs, tas ir divvirzienu ceļš un ir atkarīgs no abām pusēm.

Vārdu sakot, Latvija atbalsta ES attiecību stiprināšanu un paplašināšanu ar Azerbaidžānu.

— Kā Azerbaidžānas un Latvijas attiecības var celt jaunā līmenī?

-Jauns līmenis nozīmē kaut ko patiesi ārkārtēju un jaunu. Šobrīd mums ir ļoti labas pozitīvas un draudzīgas attiecības. Uzskatu, ka mēs varam tikai paplašināt un padziļināt attiecības dažādās jomās. Mums ir labs tirdzniecības un ekonomisko attiecību līmenis. Es uzskatu, ka mums ir ļoti labs politiskais dialogs, stratēģiskā partnerība, politiskās konsultācijas, pieredzes un zināšanu apmaiņa par dažādiem starptautiskiem jautājumiem. Bet vairāk jāstrādā tirdzniecības labā, vairāk jāstrādā biznesa kontaktu, tirdzniecības biržu un investīciju labā.

Šeit mums patiešām ir jāattīstās. Bet attiecībā uz starpvaldību attiecībām un attiecībām starp valstīm, manuprāt, ir ļoti labs līmenis.

Latvija pauda interesi par sadarbību ar Azerbaidžānu atjaunojamās enerģijas jomā. Vai šajā jomā ir gaidāmi kādi konkrēti projekti?

– Jā, mums jau ir daži konkrēti projekti zaļās enerģijas un atjaunojamās enerģijas jomā. Mums ir uzņēmums Vizulo, kas darbojas Shamakhi, Ganja, kas nodrošina sabiedrisko ēku apgaismojumu. Tātad viņi veiksmīgi strādā šajā jomā. Mums ir savas tehnoloģijas, kā automātiski šķirot atkritumus – bioplastmasas un stikla atkritumus. Mēs arī apmaināmies ar šo pieredzi ar Azerbaidžānu. Tātad, mums ir savas zināšanas, mums ir savas tehnoloģijas, un mēs plānojam paplašināt sakarus starp noteiktiem uzņēmumiem, lai apmainītos ar šo pieredzi. Maija pirmajā pusē ieradīsies uzņēmēju delegācija no Rīgas – lielākā piena un gaļas produktu ražotāja, bet jūnija sākumā Rīgu plāno apmeklēt Azerbaidžānas uzņēmēju delegācija.

– 2018. gadā Latvijā tika atvērts pirmais ES Tirdzniecības nams Azerbaidžānai. Vai varat pastāstīt, kā tas ietekmē ekonomiskās sadarbības attīstību un tirdzniecības apjomu pieaugumu?

READ  Latvijas ārlietu ministrs atkāpsies no amata pēc izmeklēšanas par viņa biroja privāto lidojumu izmantošanu

– Cik man zināms, Latvijas Tirdzniecības namā ir cilvēki ar reālu biznesa priekšzināšanu, tātad viņi prot taisīt biznesu. Šajā ziņā man jāsaka, ka jebkura iestāde, kas veicina biznesa attiecības, ir laba institūcija. Es ceru, ka mūsu vēstniecībā šeit ir investīciju aģentūra, komercnams vai kas tamlīdzīgs. Diemžēl mums tāda nav. Taču jāsaka, ka Latvijas Tirdzniecības nams noteikti ir laba iespēja jebkuram Azerbaidžānas uzņēmējam, jebkuram uzņēmējam, jo ​​viņš var konsultēt un sniegt palīdzību, kad izrāda interesi par Latviju, vai tā ir tirdzniecība, investīcijas vai kāds cits projekts.

– Vai varat sniegt precīzus datus par tirdzniecības apjomu?

2023.gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopējais ārējās tirdzniecības apjoms ar Azerbaidžānu sasniedza 29,8 miljonus eiro, pieaugot par 9,5% salīdzinājumā ar 29,8 miljoniem eiro.

2023. gadā preču eksporta apjoms sasniedza 23,4 miljonus eiro

2023. gadā preču importa vērtība sasniedza 6,4 miljonus eiro, kas ir par 90,7% vairāk nekā 2022. gadā.

Mūsu eksporta lielākā daļa ir piena produkti, gaļas produkti un zvejniecības produkti. Nākamā pozīcija ir farmaceitiskā medicīna.

Latvija ļoti aktīvi organizē kultūras izstādes Azerbaidžānā. Kā vērtējat abu valstu sadarbību humanitārajā jomā?

– Tas ir lieliski un tā ir bijis jau 100 gadus, kad Azerbaidžāna bija mūsu rakstnieku, gleznotāju un mākslinieku mītnes zeme.

Piemēram, Julegs Strēms – lietišķās mākslas profesors – šogad svinam viņa 150. jubileju. Zinātniskajos braucienos uz Kaukāza kalnu ciematiem viņš pievērsās tekstilizstrādājumu zīmēšanai un tekstila tradīciju apguvei. Šodien mēs varam prezentēt tās taustāmo kultūras mantojumu Azerbaidžānas un Latvijas iedzīvotājiem.

Latviešu rakstnieks Ernests Perzņiks-Opītis dzīvoja Baku un Lenkoranā (1893-1921) un strādāja par skolotāju un vēlāk par galveno bibliotekāru, kā arī par naftas kompānijas amatpersonu tautu draudzības tēma;

Šie ir tikai daži piemēri kultūras mantojuma un projektu līmenī.

READ  Indijas vīza Grieķijas, Horvātijas, Japānas, Malaizijas un Latvijas pilsoņiem

Manuprāt, tas ir lieliski. Mēs iepazīstināsim ar daļu no šī mantojuma mūsu runātāja vizītes laikā maija otrajā pusē.

-Vai Latvijas uzņēmumi interesējas par rekonstrukcijas darbiem Karabahā? Ja jā, vai varat pastāstīt par gaidāmajiem kopīgajiem projektiem?

– Mēs esam ieinteresēti, bet es domāju, ka mūsu uzņēmumiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību šai sadarbības jomai, un mums par to vajadzētu vairāk runāt mūsu politiskajā dialogā. Arī no Azerbaidžānas puses ir teikts, ka mēs varam atvest savas investīcijas uz Karabahu. Piemēram, mums ir Latvijas arhitekta projekts “Kā redzēt Lačinu pēc 15 gadiem”, kas ir prezentācija un viņa redzējums par tā saukto viedo ciematu.

Jau minēju firmu “Vizulo”. Bet, kā jau teicu, ir potenciāls sadarbībai nākotnē.

– Nav noslēpums, ka lielākā daļa Azerbaidžānas studentu studijām izvēlas Latviju. Ko jūs varat teikt par šo? Vai ir paredzams, ka starp abām mūsu valstīm būs studentu apmaiņas programma?

-Jā tur ir. Jau šobrīd ir noslēgti vairāki līgumi starp atsevišķām augstskolām, Latvijas Valsts universitāti un ADA universitāti. Mūsu Resibas universitātei, kas arī ir privāta vidusskola, ir līgums ar Mingačeviras universitāti. Ir arī apmaiņas programmas bakalaura un maģistra grāda iegūšanai. Arī augstskolai Turība Latvijā ir laba sadarbība un līgumi ar šejienes augstskolām. Šobrīd Latvijā vidusskolās mācās 255 azerbaidžāņi. Manuprāt, tas izraisa lielāku interesi jauniešu vidū no Azerbaidžānas.

Paredzu, ka nākamajā mācību gadā mums būs vairāk studentu no Azerbaidžānas.

– Jūs minējāt, ka Latvija atbalsta atmīnēšanas operācijas Karabahā. Vai šajā jomā ir gaidāmi kopīgi projekti ar Azerbaidžānas valdību?

-Jā, mēs tagad cenšamies izdomāt, ko un kā mēs varam darīt vairāk. Mūsu resursi jau ir devušies Ukrainas atbalstam raktuvju likvidēšanā. Bet mēs esam atbalstījuši visu ES programmu un valsts līmenī pētām ideju par treneru izglītošanu. Esmu optimists, bet paskatīsimies, kā būs.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top