Latvija ir apņēmusies kļūt par līderi Eiropā dabas kapitāla saglabāšanas un palielināšanas ziņā. Taču prakse liecina, ka mednieku, meža apsaimniekotāju un zemnieku intereses lika valstij aizmirst par izvirzītajiem mērķiem, secināts Valsts kontroles ziņojumā.
Nomedīšanas limiti Eiropā īpaši aizsargājamām sugām – lūšiem un vilkiem – un nagaiņiem tiek noteikti, pamatojoties uz dzīvnieku skaitu. Tomēr šī informācija dažādos avotos mēdz atšķirties. Piemēram, informācija par lūsi atšķiras līdz pat astoņām reizēm. Tas paver ceļu arī datu apstrādei – īpaši attiecībā uz lēmumiem par pieļaujamo nomedīto dzīvnieku skaitu, atzīmē valsts sargsuns.
No 23 ES dalībvalstīm, kurās lūsis ir sastopams, medības ir atļautas tikai trijās: Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Latvijā maksimālais lūšu nomedīšanas limits ievērojami pārsniedz pārējās divās valstīs noteiktos limitus. Latvijas valsts revīzija konstatē, ka lūšu medību iespējas nosaka Valsts meža dienests, nevis Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pienākums ir aizsargāt apdraudētās un aizsargājamās sugas.
Ņemot vērā publiskajā telpā notiekošās spraigās diskusijas par nomedīto sugu, īpaši lūšu, apsaimniekošanu, Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu nomedīto sugu stāvokli un apsaimniekošanu Latvijā un valsts institūciju lomu tajā visā.
Dati par vilku un lūšu skaitu Latvijā ir maldinoši
Eiropas Padomes Biotopu direktīva aizliedz medīt īpaši aizsargājamu dzīvnieku sugu – lūsi. Ir zināmi izņēmumi, piemēram, ja medības nekaitē populācijai. Šis izņēmums tiek pieņemts, ja Latvija pierāda, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un tie nav apdraudēti. Tas nozīmē, ka precīzu datu iegūšanas nozīme ir vitāli svarīga, uzsver Valsts kontrole.
Tomēr statistika ir pārsteidzoša. Piemēram, pēc VMD datiem pēc 2018. gada medību sezonas Latvijā bija 1578 lūši. Ekspertu dati liecina, ka to skaits ir samazinājies gandrīz trīs reizes (450-650), savukārt Latvijas Valsts mežzinātņu institūta Šilavā monitoringa dati liecina par astoņas reizes mazāku (190).
Revidenti secināja, ka oficiālā VMD plēsēju skaita aplēse noteikta “vēsturiski” – balstoties uz iepriekšējo gadu datiem. Problēma ir tā, ka to nevar izsekot vai pārbaudīt. Ja tiks apšaubīti oficiālie dati, Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai tiks iekļauti ekspertu skaitļi, kā arī VMD dati un informācija par valsts auditu.
Eiropā medīt aizliegtais lūsis Latvijā varētu legāli kļūt par medību trofeju
Lūši sastopami 23 ES dalībvalstīs, bet medīt ir atļauts trijās no tām – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Tikai Latvijā lūši tiek nomedīti maksimāli pieļaujamā apjomā – 20% populācijas, kas Somijā un Zviedrijā pieļaujamos limitus pārsniedz uz pusi. Atšķirībā no Latvijas lūsis Ziemeļvalstīs apdraud ziemeļbriežu audzēšanu. Taču Latvijā nav zinātnisku pierādījumu, ka šī suga radītu bīstamību cilvēkiem vai nodarītu kaitējumu fermām.
“Diemžēl atkal redzam, ka dati mūsu valstī ir neregulēti, un tas paver ceļu plašām interpretācijām un manipulācijām. Šajā gadījumā jautājam: Ar ko pašregulētā lūšu populācija Latvijā atšķiras no citām Eiropas valstīm, tai skaitā kaimiņvalstīm? “Kā mēs varam atļauties medīt šos dzīvniekus tik lielā skaitā?” jautā valsts kontroliere Elita Kromiņa.
Latvijā Ministru padomes noteikumi nosaka, ka lūsis ir ierobežots medībās, īpaši kā aizsargājama suga. Šī iemesla dēļ lūšu medības nosaka VMD. Pretēji ES direktīvām MK noteikumos noteiktais lūša statuss neparedz šīs sugas medību mērķu vai alternatīvu darbību izvērtējumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija strīdas, ka Eiropas Komisija lūšu medības Latvijā akceptēja labās populācijas dēļ. Šis arguments ir nepamatots, jo nav ticamu datu. Šī iemesla dēļ Eiropas Komisijā iesniegtais datums ir apšaubāms, norāda valsts revīzijā.
“Turklāt Eiropas Savienības Tiesas prakse neļauj secināt, ka īpaši aizsargājamo sugu populāciju labais stāvoklis nav pietiekams pamats to medīšanai. To neievērojot, rodas tiesāšanās risks pret Latviju.
Ir jāpārskata nozvejas ziņošanas un uzraudzības sistēma
Pārnadžu apsaimniekošana ir tieši saistīta ar vairākām sabiedrības grupām – medniekiem, meža īpašniekiem, zemniekiem un ceļu satiksmes dalībniekiem. Medības ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem nomedīto sugu pārvaldīšanai. Taču šis rīks ir jāizmanto saprātīgi un atbildīgi, teikts auditā.
VMD lēš, ka katru gadu ir vērojams pārnadžu skaita pieaugums, un tāpēc pieļaujamie nomedīšanas limiti ar katru gadu palielinās līdz tādam līmenim, ka pārsniedz to skaita dabisko pieaugumu. Šī iemesla dēļ būs nepieciešams pēc iespējas samazināt nagu bojājumus. Taču apskats liecina par pretējo – dati liecina, ka ar katru gadu turpina pieaugt postījumi mežiem un lauksaimniecībai, tāpat kā Latvijas valsts mežu finansējums sugu aizsardzībai.
Valsts izveidotā ziņošanas sistēma negarantē ticamu informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, jo ļauj medniekiem sniegt informāciju par jebkuru nomedīto dzīvnieku skaitu, lai saglabātu maksimumu nākamajai medību sezonai un izvairītos no meža īpašnieku aizrādījumiem un sodiem. un zemniekiem. Turklāt Valsts kontrole uzskata, ka meža īpašnieki un lauksaimnieki neveic adekvātus pasākumus, lai aizsargātu savu īpašumu no iespējamiem bojājumiem.
Pieņemot lēmumus par nomedīšanas limitiem, VMD darbinieki savu spriedumu var balstīt uz subjektīviem pieņēmumiem, pieredzi un izpratni, kā arī vēlmi izvairīties no diskusijām ar medniekiem un meža īpašniekiem, aizstāvot valsts pozīcijas.
Valsts pārskats kopumā sniedza 13 ieteikumus un paredz grozījumus noteikumos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Eiropas Padomes direktīvās lūšu populāciju aizsardzības direktīvās detalizēto nosacījumu pārvērtēšanu un jaunu to uzraudzības metožu izstrādi.
