Kolektīva rīcība ir jaunākais no vairākām strādnieku demonstrācijām visā Eiropā šoziem.
Streika dēļ Berlīnes lidostā tika atcelti 200 izlidošanas gadījumi, kas ietekmēja 27 000 pasažieru. paziņojums Pilsētas mājaslapā teikts.
Hamburgas lidosta brīdināja un ka “nebūs regulāru atiešanu” no pulksten 22:00 svētdienā līdz 23:00 pirmdien. Lidosta paziņoja, ka ienākošie lidojumi “joprojām būs iespējami”, taču tie var aizkavēties vai atcelti. Lidosta paziņoja, ka tiks ietekmēti vismaz 123 pirmdien plānotie izlidošanas reisi, turklāt vēl 121 ienākošais lidojums, iespējams, tiks aizkavēts vai atcelts. Tajā norādīts, ka varētu tikt skarti vairāk nekā 30 000 pasažieru.
Lidosta paziņoja, ka lidojumi sestdien un otrdien ir “lieli rezervēti”, lai kompensētu atceltos lidojumus.
Lufthansa e-pastā norādīja, ka pirmdien Vācijā sagaida “milzīgus lidojumu darbības traucējumus un lielu skaitu lidojumu atcelšanu”.
Lufthansa pārstāvis sacīja, ka aviokompānija informē klientus un piedāvā alternatīvus lidojumu maršrutus un, ja iespējams, pārkārto tos vilcienos, norādot, ka streika iemesls ir strīds starp Etihad un lidostām, nevis ar aviokompānijām. Pārstāvis sacīja, ka ir paredzams, ka otrdien darbība normalizēsies.
Vācija nav vienīgā, kuru šoziem traucē streiki. Apmēram pusmiljons strādnieku – no skolotājiem līdz autobusu vadītājiem un lidostu darbiniekiem – pagājušajā mēnesī pēc kārtas Lielbritānijā pameta darbu algu un darba apstākļu dēļ. Lielbritāniju, tāpat kā daudzas Eiropas valstis, kopš kara Ukrainā ir skārusi niknā inflācija un dzīves dārdzības pieaugums, kas veicinājis pārtikas un degvielas cenu pieaugumu.
Tūkstošiem Francijas strādnieku pagājušajā nedēļā protestēja pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem. Francijas Senāts šo pasākumu apstiprināja sestdienas vakarā.
Paredzams, ka Francijas streiki, kas pagājušajā nedēļā apturēja lidojumus, vilcienus un sabiedrisko transportu, atsāksies trešdien, kad likumdevēji izskatīs likumprojektu. Reuters ziņoja.
