Ukrainas medicīnas speciālisti ārstē pacientus Gilgavā / Raksts

Viņu vidū ir Olina Rešetniaka un Valentīna Kuharčuka. Lai arī ilgas pēc dzimtenes ir milzīgas, viņi ir pateicīgi par viesmīlību Latvijā un šeit sākuši jaunu dzīvi, atrodot darbu savā specialitātē Ģeljavas dispanserā, savukārt bērni mācās vietējās izglītības iestādēs un cītīgi apgūst latviešu valodu.

Olena Rešetniaka sāka strādāt Jelgavas poliklīnikā ģimenes ārsta praksē par papildārsti Brigitas Kļavkalnes ģimenes ārsta klīnikā Aldas Siliņas vadībā. Ārpus darba laika tu mācies latviešu valodu, un, uzņemot pacientu, jau runā latviešu valodā iespaidīgā līmenī.

“Es sazinos latviski, cik protu,” viņa smaidot saka pēc pirmajām klīnikā pavadītajām nedēļām, piebilstot, ka ar dažiem pacientiem iespējams sazināties arī citās valodās, tostarp krievu valodā.

Kopš 2012. gada Olina strādā par ģimenes ārsti Ukrainā. Viņa dzīvoja Doņeckas apgabalā, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Rietumukrainā. Taču karš apgrieza ikdienu kājām gaisā, un Olina ar ģimeni Latvijā ieradās augusta vidū.

Viņas divi bērni apmetās izglītības iestādēs Jelgavā. Atrasts arī mājoklis un atsākts darbs. Olīna šobrīd nedomā par atgriešanos dzimtenē un kļūst emocionāla, stāstot par iebrucēju nodarīto postu Ukrainai.

Tāpat Geļjavas ambulatorā atrodas medmāsa Valentīna Koharuka, kura tur strādā kopš aizbraukšanas no Kijevas aprīlī. Kad sākās karš, viņa neplānoja pamest Ukrainu, taču meita un mazdēls viņu pierunāja to darīt.

Valentīna atceras: “Man bija vairāk bail ļaut viņiem iet pašiem, nevis palikt. Es arī sapratu, ka drošība ir pirmajā vietā, tāpēc ātri sakravāju mantas un devos ceļā.” Bija zināms tikai galamērķis. Latvija izvēlēta, jo meita strādā starptautiskā uzņēmumā, kas darbojas arī mūsu valstī, tāpēc bija cerība, ka vismaz viens ģimenes loceklis iegūs iespēju strādāt un atbalstīt citus.

READ  Ziemeļīrija fināla finālā pirms Eiropas sieviešu čempionāta uzņems Angliju, un ir atklātas arī Pasaules kausa kvalifikācijas spēles

Ierodoties Latvijā, Valentīna bija patīkami pārsteigta par atsaucību un bēgļu atbalstam izveidoto sistēmu. “Es nevarēju iedomāties, ka kāds man piedāvās darbu tik ātri,” viņa saka, un tagad viņa var izmantot milzīgo pieredzi, ko viņa ir uzkrājusi 36 medmāsas gados.

Veiksmīga ir arī komunikācija ar pacientiem. Visi zina, ka speciālists no Ukrainas
Un ka viņai nebija nekādu iebildumu pret krievu valodas lietošanu sarunās, ja nepieciešams, taču bija pieejama arī palīdzība, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu tulkojumu.

“Latviešu valoda ir grūta, bet ar prieku mācos,” Valentīna stāsta, ka viņai palīdz mazdēls, kurš šobrīd mācās Gilgavas pamatskolā un kura latviešu valodas prasmes strauji attīstās.

“Jeļjava ir ļoti tīra, skaista un mierīga pilsēta,” saka Valentīna. “Šeit ir sirsnīgi un atvērti cilvēki. Vietējais atbalsts ir ļāvis izjust lielāku uzticību un mieru.” Tomēr viņa, tāpat kā Olina, saka, ka izmisīgi gaida, kad situācija Ukrainā uzlabosies, lai varētu atgriezties dzimtenē.

“Mēs ar lielu prieku sveicām Oliņu un Valentīnu mūsu komandā. Viņi ir zinoši, centīgi darbinieki un viņiem ir liela vērtība. Ieguvēji ir visas puses: jaunie darbinieki ieguvuši stabilu un motivējošu darba vietu, pacienti – kompetentu un izpalīdzīgu medicīnas personālu, un Geljava Poliklīnika – jauni profesionāļi.Nav noslēpums, ka medicīnas sistēma Latvijā ir akūts personāla trūkums, tāpēc vairāk gandarījums, ka Oļiņas un Valentīnas gadījumā bija kopīga interese par darba uzsākšanu”, stāsta Kentja Barloti. Ģeljavas poliklīnikas vadītājs.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top