Ukraina plāno reaģēt, kad kauja pārvēršas par “postapokaliptisku” Avdiivku

  • NATO nosoda Putinu par “bīstamu un bezatbildīgu” retoriku
  • Eiropas Savienība aicina Baltkrieviju neuzņemt Krievijas kodolieročus
  • Avdiivka kļuva par “postapokaliptisku”, oficiālā pilsēta tika slēgta
  • Krievija uz dienvidiem no Maskavas notrieca Ukrainas dronu, un 3 ir ievainoti

Ukrainas sauszemes spēku komandieris pirmdien paziņoja, ka Kijeva plāno savu nākamo soli pēc tam, kad Maskava pārcēla savas ofensīvas fokusu no vājā uzbrukuma Pakhmutas pilsētas austrumos uz citu pilsētu dienvidos, kas raksturota kā postapokaliptiska. .

Ukrainas armijas mērķis ir pēc iespējas nogurdināt Krievijas spēkus, pirms tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā sākt pretuzbrukumu, cenšoties izbeigt Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirms 13 mēnešiem uzsākto visaptverošo iebrukumu.

Ukrainas sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Serskis, kurš pagājušajā nedēļā sacīja, ka pretuzbrukums ir “ļoti tuvu”, pirmdien apmeklēja frontes spēkus austrumos un sacīja, ka viņa spēki joprojām atvaira Krievijas uzbrukumus Bahmutam.

Viņš sacīja, ka mazās pilsētiņas rūpnieciskajā Donbasa reģionā, kuru Krievija ir mēģinājusi sagrābt mēnešiem ilgi, aizsardzība ir “militāra nepieciešamība”, slavējot Ukrainas noturību “ārkārtīgi grūtos apstākļos”.

“Aprēķinām visus iespējamos notikumu attīstības variantus, un adekvāti reaģēsim uz esošo situāciju.”

Virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs sestdien sacīja, ka situācija “stabilizējas” ap Bahmutu, kur Krievijas spēki saka, ka cīnās ielu pa ielai.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas militārpersonas brīdināja, ka Avdiivka, mazāka pilsēta 90 km uz dienvidiem, var kļūt par “otro Pahmutu”, Krievijai pievēršot uzmanību šai vietai. Abas pilsētas kļuva par drupām cīņā, ko abas puses sauca par “gaļas mašīnā”.

“Man ir skumji to teikt, bet Avdiivka arvien vairāk līdzinās vietai no post-apokaliptiskās filmas,” sacīja pilsētas militārā departamenta vadītājs Vitālijs Barabašs. No pirmskara 30 000 iedzīvotāju palika tikai aptuveni 2000, un viņš mudināja viņus doties prom.

READ  Šeit ir Eiropas plūdu karte

Ukrainas armijas video redzams, ka Bahmutas pilsētā atklātā zemē un ierakumos no iznīcinātām daudzdzīvokļu ēkām kūsā dūmi un miruši karavīri.

Divi cilvēki tika nogalināti un 29 ievainoti pirmdien pēc tam, kad Krievijas spēki izšāva divas S-300 raķetes uz Slovjanskas pilsētu ziemeļrietumos no Bahmutas, ziņo reģiona gubernators Pavlo Kiriļenko. Prezidents Volodimirs Zeļenskis izplatīja video ar liesmojošām vraku un solīja, ka “Ukraina nepiedos” šādus uzbrukumus. Maskava noliedz, ka būtu vērsta pret civiliedzīvotājiem.

Krievijā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka svētdien notriekusi Ukrainas dronu, piebilstot, ka uzbrukumā uz dienvidiem no Maskavas tika ievainoti trīs cilvēki un bojātas dzīvojamās ēkas.

Kijeva kopumā nekomentē ziņas par uzbrukumiem Krievijas iekšienē. Pēdējais ziņotais uzbrukums Kirievskas pilsētai Tulas apgabalā 220 km uz dienvidiem no Maskavas, šķiet, bija viens no līdz šim tuvākajiem Krievijas galvaspilsētai.

Kodolenerģijas sadales plāns

Kamēr Putina iebrukums veidojas, lai “demilitarizētu” Ukrainu, viņš un citas Krievijas augstākās amatpersonas ir izvirzījušas izredzes, ka kars saasināsies, iekļaujot arī kodolieročus: viņš sestdien paziņoja, ka ir panācis vienošanos par taktisko kodolieroču izvietošanu kaimiņvalstī Baltkrievijā. .

Baltkrievijas plāns, lai arī tas nav negaidīts, ir viens no Krievijas pagaidām skaidrākajiem kodolsignāliem un brīdinājums NATO par tās militāro atbalstu Ukrainai, kas sasaukusi ANO Drošības padomes sēdi, reaģējot uz to.

“Krievijas kodolretorika ir bīstama un bezatbildīga,” svētdien sacīja NATO pārstāve Oana Lunesku.

“NATO ir modrs, un mēs uzmanīgi vērojam situāciju. Mēs neesam redzējuši nekādas izmaiņas Krievijas kodolstatusā, kas liktu mums pielāgot savu pozīciju.”

Putins savu plānu attiecībā uz Baltkrieviju pielīdzināja ASV ieroču izvietošanai Eiropā un uzstāja, ka Krievija nelauzīs savus solījumus par kodolieroču neizplatīšanu.

Tomēr Lungesku sacīja, ka Putina solījums neizplatīt un viņa apraksts par ASV ieroču izvietošanu ārvalstīs ir tālu no realitātes.

READ  Ekvadoras Amazone zaudēja 1000 gadus vecas pilsētas, kas ir atklātas

“Krievijas atsauce uz NATO iesaistīšanos kodolieroču jomā ir pilnīgi maldinoša. NATO sabiedrotie rīkojas, pilnībā ievērojot savas starptautiskās saistības,” teikts paziņojumā.

Krievija ir konsekventi pārkāpusi savas bruņojuma kontroles saistības.

Ukrainas drošības dienesta amatpersona Oleksejs Daņilovs sacīja, ka Krievijas plāns destabilizēs Baltkrieviju, kuru, viņaprāt, Maskava saņēmusi “ķīlnieku”.

Citi Putina plānu nosodīja arī Lietuva, kas paziņoja, ka prasīs jaunas sankcijas pret Maskavu un Minsku, savukārt ES politikas vadītājs Hoseps Borels mudināja Baltkrieviju neuzņemt ieročus un draudēja ar jaunām sankcijām.

Baltkrievijai un Krievijai ir ciešas militārās saites, un Minska atļāva Maskavai izmantot savu teritoriju kā starta laukumu pēdējās pagājušā gada iebrukumam Ukrainā.

Eksperti uzskata, ka Krievijas solis ir svarīgs, jo tā līdz šim ir lepojusies ar to, ka atšķirībā no ASV neizvieto kodolieročus ārpus savām robežām. Tā varētu būt pirmā reize kopš 90. gadu vidus, kad tā plāno to darīt.

ASV mazināja savas bažas par Krievijas plānoto izvietošanu.

“Es varu jums pateikt, ka mēs neesam redzējuši neko, kas liecinātu, ka Putina kungs gatavojas Ukrainā jebkādā veidā izmantot taktiskos kodolieročus,” CBC svētdien sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.

“Un es varu jums arī pateikt, ka mēs neesam redzējuši neko tādu, kas liktu mums mainīt mūsu stratēģisko nostāju kodolieroču atturēšanas jomā.”

Taktiskie kodolieroči ir tie, ko izmanto, lai sasniegtu konkrētus ieguvumus kaujas laukā, nevis tie, kas spēj iznīcināt pilsētas. Nav skaidrs, cik daudz šo ieroču ir Krievijai, jo šo tēmu joprojām apvij aukstā kara noslēpumi.

Putins svētdien apgalvoja, ka Rietumu lielvaras veido jaunu “asi” pēc Vācijas un Japānas partnerattiecībām Otrā pasaules kara laikā, savukārt viņš noliedza, ka Krievija veido militāru aliansi ar Ķīnu.

READ  Masveida straume apdraud māju Meksikas centrā

Šis bija tēmas atkārtojums, kas izcēlās, attēlojot karu kā Maskavas karu pret Ukrainu it kā nacistu varā, ko rosināja Rietumu lielvaras, kas apdraud Krieviju. Ukraina noraida šos argumentus kā nepatiesus ieganstus imperiālistu iekarošanas karam.

Ziņojuši Dens Beličuks, Reuters raksta Himani Sarkars un Filipa Flečere Montē Džerijs Doils, Klarenss Fernandess un Pīters Grafs

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top