Vairāk nekā 260 ukraiņu kaujinieku, tostarp daži smagi ievainoti, pirmdien evakuēti no tērauda rūpnīcas izpostītajā Mariupoles pilsētā un pārvietoti uz Krievijas kontrolētajiem apgabaliem, paziņoja Ukrainas armija.
Aizsardzības ministra vietniece Anna Maliāra sacīja, ka 53 smagi ievainoti kaujinieki nogādāti slimnīcā Novoazovskas pilsētā uz austrumiem no Mariupoles. Papildu 211 kaujinieki tika evakuēti uz Olinevku pa humāno koridoru. Viņa teica, ka tiks izstrādāta apmaiņa, lai viņus atgrieztu mājās.
Maliārs sacīja, ka tiek veikti uzdevumi, lai glābtu rūpnīcā atlikušos kaujiniekus, kas ir pēdējais pretošanās bastions izpostītajā dienvidu ostas pilsētā Mariupolē.
“Pateicoties Mariupoles aizstāvjiem, Ukraina ieguva ļoti nozīmīgu laiku,” viņa sacīja. Viņi ir paveikuši visus savus uzdevumus. Bet Azovstal aizliegumu nav iespējams atcelt ar militāriem līdzekļiem.
Tērauda rūpnīcas aizstāvji parādījās, kad Maskava cieta kārtējo diplomātisku neveiksmi karā ar Ukrainu, Zviedrijai pievienojoties Somijai, lēmumā par dalību NATO. Ukrainas prezidents apsveica karavīrus, kuri, kā ziņots, atgrūda Krievijas spēkus pie robežas.
Iepriekš pirmdien Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par vienošanos ievainotajiem atstāt tērauda rūpnīcas ārstēšanai promaskavisko separātistu kontrolētajā pilsētā.
Pirmdien pēc tumsas iestāšanās no tērauda rūpnīcas Krievijas militāro transportlīdzekļu pavadībā izbrauca vairāki autobusi.
Tūlīt nebija informācijas par to, vai ievainotie tiks uzskatīti par karagūstekņiem.
Krievijas spēki bombardējuši mērķus Ukrainas austrumu industriālajā reģionā, kas pazīstams kā Donbass, un bojāgājušo skaits, kas jau ir vairāki tūkstoši, turpināja pieaugt, trešdien iestājoties 12. nedēļai.
Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka austrumu pilsētu Severdoņecku skāra spēcīgs bombardējums, nogalinot vismaz 10 cilvēkus. Doņeckas apgabalā gubernators Pavlo Kiriļenko sociālajā tīklā Facebook paziņoja, ka sprādzienā bojā gājuši deviņi civiliedzīvotāji.
Taču Ukrainas spēki virzījās arī uz priekšu, pēdējo dienu laikā izvedot Krievijas spēkus no ziemeļaustrumu pilsētas Harkovas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pateicās karavīriem, kuri, kā teikts, ir devušies ceļā uz Krievijas robežu Harkovas apgabalā, gūstot simbolisku labumu.
Videoklipā redzams, ka ukraiņu karavīri tur stabu, kas izskatījās pēc zili dzelteni svītrainas Ukrainas robežas zīmes. Tad viņi noguldīja viņu uz zemes, kamēr viņai blakus stāvēja desmitiem karavīru, tostarp vienam ar svina jostām uz pleca.
“Es esmu ļoti pateicīgs jums visu ukraiņu vārdā, manā un manas ģimenes vārdā,” video vēstījumā sacīja Zelenskis. “Esmu ļoti pateicīgs visiem tādiem cīnītājiem kā jūs.”
Ukrainas robeždienests paziņoja, ka videoklipā redzami karavīri no robežas “Harkovas apgabalā”, taču sīkāku informāciju nesniedza, atsaucoties uz drošības apsvērumiem. Nebija uzreiz iespējams pārbaudīt precīzu atrašanās vietu.
Ukrainas robežsargi paziņoja, ka apturējuši arī Krievijas mēģinājumu nosūtīt diversijas un izlūkošanas spēkus uz Sumi reģionu, kas atrodas aptuveni 90 jūdzes (146 kilometrus) uz ziemeļrietumiem no Harkovas.
Krieviju nomoka neveiksmes karā, jo īpaši tās agrīnā nespēja ieņemt galvaspilsētu Kijevu. Liela daļa kauju pārvērtās par Donbasu, bet tā arī pārvērtās liesmās, abām pusēm cīnoties ciemu pēc ciema.
Kāda augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka haubices no ASV un citām valstīm palīdzēja Kijevai noturēties vai nostiprināties pret Krieviju. Amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu ASV militāro novērtējumu, sacīja, ka Ukraina ir pagrūdusi Krievijas spēkus pusjūdzes līdz 2,5 jūdžu (1 līdz 4 kilometru) attālumā no Krievijas robežas, taču viņš nevarēja apstiprināt, vai tas ir viss. veidā. uz robežu.
Amatpersona sacīja, ka Krievijas tāla darbības rādiusa triecieni, šķiet, bijuši vērsti pret Ukrainas militāro mācību centru Javorivā, netālu no Polijas robežas. Nav tūlītēju ziņu par ievainojumiem.
Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu paātrinājās.
Zviedrijas lēmums par dalību NATO Līdzīgam lēmumam seko kaimiņvalsts Somija Vēsturiskā novadu pārveidē, kas paaudzēm bijusi objektīva.
Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone sacīja, ka pieteikšanās periodā viņas valsts būs “neaizsargātā stāvoklī”, un mudināja savus pilsoņus sagatavoties.
“Krievija teica, ka tai būs nepieciešami pretpasākumi, ja mēs pievienosimies NATO,” viņa sacīja. “Mēs nevaram izslēgt, ka Zviedrija tiks pakļauta, piemēram, dezinformācijai un mēģinājumiem mūs iebiedēt un šķelt.”
Taču NATO dalībvalsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir pastiprinājis iebildumus pret pievienošanos. Viņš apsūdzēja valstis, ka tās nav ieņēmušas “skaidru” nostāju pret kurdu kaujiniekiem un citiem grupējumiem, ko Ankara uzskata par teroristiem, kā arī militāru sankciju noteikšanu Turcijai.
Viņš sacīja, ka Zviedrijas un Somijas amatpersonām, kuras nākamnedēļ plānots ierasties Turcijā, nevajadzētu uztraukties, ja tās vēlas mēģināt pārliecināt Turciju atteikties no iebildumiem.
“Kā mēs varam viņiem uzticēties?” Erdogans jautāja kopīgā preses konferencē ar Alžīrijas prezidentu.
Visām 30 pašreizējām NATO dalībvalstīm ir jāpiekrīt, lai tās varētu pievienoties Skandināvijas kaimiņvalstīm.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka Maskavai “nav nekādu problēmu” ar Zviedriju vai Somiju, kad tās piesakās dalībai NATO, taču “militārās infrastruktūras paplašināšana pār šo reģionu, protams, izraisīs mūsu reakciju”.
Putins iebrukumu uzsāka 24.februārī, cenšoties apturēt NATO paplašināšanos, taču uzskatīja, ka šī stratēģija ir neproduktīva. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka abu valstu dalības process varētu būt ātrs.
Eiropa arī ierobežo finansējumu Kremļa karam, samazinot miljardus dolāru, ko tas tērē Krievijas enerģijas importam. Ierosinātajam ES aizliegumam pretojas dažas valstis, kuras ir atkarīgas no Krievijas importa, tostarp Ungārija, Čehija un Slovākija. Arī Bulgārijai ir atrunas.
“Mēs darīsim visu iespējamo, lai atrisinātu situāciju,” sacīja ES ārpolitikas koordinators Hoseps Borels. “Es nevaru garantēt, ka tas notiks, jo attieksme ir ļoti spēcīga.”
Arī pirmdien McDonald’s paziņoja, ka ir uzsācis sava biznesa pārdošanu Krievijā, izbeidzot attiecības, kas ilga vairāk nekā trīs gadu desmitus. Viņa minēja kara izraisīto humanitāro krīzi, norādot, ka uzturēšanās Krievijā “vairs nav pieņemama un nesavienojama ar McDonald’s vērtībām”. Uzņēmums bija pirmais ātrās ēdināšanas restorāns, kas tika atvērts Padomju Savienībā.
___
McQuillan ziņo no Ļvovas, Ukrainā. Jurašs Karmanau Ļvovā, Mstislavs Černovs un Andrea Rosa Harkovā, Jeļena Pekatorosa Odesā un citi AP darbinieki visā pasaulē.
___
Sekojiet Associated Press reportāžām par karu Ukrainā: https://apnews.com/hub/russia-ukraine
