Lai gan partijas vēl nav vienojušās par to, kurš būs valdībā un kurš būs ārpusē, un vēl nav formulēts reāls rīcības plāns, strīdi par ministrijām turpinās – lai gan partijas pagājušajā nedēļā uzstāja, ka tas būs tikai pēc tam. Latvijas Radio ierosināja vienoties par praktisko modeli.
Neatkarīgi no saskaņotā koalīcijas sastāva līdzšinējais pienākumu sadalījums, visticamāk, būtiski mainīsies.
Latvijas Radio, neminot savus avotus sarunās, sacīja, ka šobrīd opozīcijā esošā partija Progresīvi ir ieinteresēta vadīt Satiksmes ministriju un Sociālās labklājības ministriju.
Pirmdien, 28. augustā, notiks partijas Jaunā Vienotība direktoru padomes sēde par līdzšinējām koalīcijas veidošanas sarunām – lai gan publiski paziņojumi no tās noteikti nav gaidāmi, un sagaidāms, ka sarunas starp partiju pārstāvjiem turpināsies š.g. otrdiena.
Tikmēr centriski labējās Nacionālās apvienības Saima frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Dumbrava intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka viņa partija nevar sadarboties vienā koalīcijā ar centriski kreisajiem “Progresīvie”. Nacionālā apvienība bija viena no trim partijām aizejošajā koalīcijā, kas pastāvēja nepilnu gadu, kopā ar Apvienoto sarakstu un Jauno vienotību.
“Nacionālā apvienība ir gatava strādāt valdībā, un mūsu mērķis nav jebkurā brīdī strādāt opozīcijā, bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam būt valdībā par katru cenu. Mēs neatbalstīsim sadarbību ar progresīvie,» sacīja Dombrava, kā piemēru minot atšķirības aizsardzības politikā.
Apvienotajā sarakstā esošās Saimas frakcijas vadītājs Edgars Tavares atkārtoti pauda nostāju, ka dod priekšroku saglabāt pašreizējo koalīciju ar jauno vienību un Nacionālo apvienību. Tomēr viņš atteicās, lai viņu ievilktu galīgi pateikt, vai Vienotais saraksts ir gatavs strādāt jaunā valdībā bez Nacionālās apvienības.
“Mēs redzam, ka arī nākamajā valdībā mums ir jāsadarbojas ar abiem mūsu partneriem – Jauno Vienotību un Nacionālo apvienību. Es nespēlēju spēles, kurās varam šķirties vai nešķirt Nacionālo apvienību. Viņi ir pieredzējuši politiķi un jau sen. -termiņa pieredze valdībā,” uzsvēra Tavaress.
Taču sabiedrības reakcija uz valdības demisiju un pēc tam reformu ar tieši tādu pašu sastāvu var būt nepielūdzama, sarunām par reformu, koalīcijas pārveidošanu vai paplašināšanu jau ieilgstot mēnešiem, un jau pagājuši vairāki precizēšanas termiņi.
Minikrīzi patiesībā izraisīja tas, kā Saimā pagājušā gada maijā ievēlēja prezidentu Edgaru Rinkeviču. Valdošajā koalīcijā esošās partijas deva priekšroku dažādiem amata kandidātiem, neskatoties uz sākotnējiem centieniem veidot vienotu pozīciju. Galu galā Jaunās Vienotības pārstāvis Rinkevičs tika ievēlēts, pateicoties Zaļās partijas, opozīcijā esošās Zemnieku savienības (ZZS) un Progresīvo balsīm. Jāuzsver, ka nav paziņots par reālu vienošanos par to iekļaušanu valdībā kā kompensāciju, neskatoties uz daudzu pieņēmumu, ka kāda veida mijmaiņa Un tas tika norunāts.
Neilgi pēc balsojuma premjerministrs Krišāns Karinis sāka spiedienu uz koalīcijas “paplašināšanu”, taču Apvienotais saraksts un Nacionālā alianse pretojās savas ietekmes mazināšanai valdībā, un Karišs galu galā atkāpās no amata 14.augustā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
