Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien runā ar medijiem pēc piektdienas lūgšanām Stambulā, Turcijā.
Turcijas prezidentūra ar Associated Press starpniecību
Slēpt parakstu
Parakstu slēdzis
Turcijas prezidentūra ar Associated Press starpniecību
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien runā ar medijiem pēc piektdienas lūgšanām Stambulā, Turcijā.
Turcijas prezidentūra ar Associated Press starpniecību
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņoja, ka viņa valsts ir “nelabvēlīga” Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO, liekot domāt, ka Turcija varētu izmantot savu dalību Rietumu militārajā aliansē, lai uzliktu veto abu valstu pieņemšanas soļiem.
“Mēs sekojam līdzi notikumiem saistībā ar Zviedriju un Somiju, taču neatbalstām šo viedokli,” žurnālistiem sacīja Erdogans.
Turcijas līderis skaidri pauda savu iebildumu, atsaucoties uz Zviedrijas un citu Skandināvijas valstu atbalstu kurdu kaujiniekiem un citiem, kurus Turcija uzskata par teroristiem.
Viņš arī sacīja, ka nevēlas atkārtot Turcijas iepriekšējo “kļūdu”, jo tā 1980.gadā piekrita uzņemt Grieķiju atpakaļ NATO militārajā spārnā. Viņš apgalvoja, ka pasākums ļāva Grieķijai “nostāties pret Turciju” ar NATO atbalstu.
Erdogans nav tieši teicis, ka bloķētu abu Skandināvijas valstu pievienošanās mēģinājumus. Tomēr NATO visus savus lēmumus pieņem vienbalsīgi, kas nozīmē, ka katrai no 30 dalībvalstīm ir potenciāls veto tiesības attiecībā uz to, kas var pievienoties.
Krievijas agresija Ukrainā pamudināja Somiju un Zviedriju pārskatīt savas militārās nepievienošanās tradīcijas. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī sabiedriskā doma abās valstīs drīz sāka virzīties uz dalību NATO.
Ja abas valstis turpinātu šo ceļu, tas būtu trieciens Krievijai, jo prezidents Vladimirs Putins kā vienu no saviem iebrukuma Ukrainā attaisnojumiem minēja NATO paplašināšanos Krievijas teritorijas tuvumā.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien sazinājās ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andersoni un Somijas prezidentu Sauli Nīnisto.
Baltā nama paziņojumā teikts, ka Baidens “uzsvēra savu atbalstu NATO atvērto durvju politikai, Somijas un Zviedrijas tiesībām pašām noteikt savu nākotni, kā arī ārpolitikai un drošības pasākumiem”.
Somu karavīri 4. maijā piedalās mācībās Nynisalo garnizonā Somijā.
Heikki Saukkomaa / Lehtikuva caur AP
Slēpt parakstu
Parakstu slēdzis
Heikki Saukkomaa / Lehtikuva caur AP
Somu karavīri 4. maijā piedalās mācībās Nynisalo garnizonā Somijā.
Heikki Saukkomaa / Lehtikuva caur AP
Nīnisto birojs paziņoja, ka trīs līderi “bija dziļas bažas par Krievijas karu pret Ukrainu”.
“Prezidents Nīnisto ir spēris Somijas nākamos soļus ceļā uz dalību NATO. Prezidents Nīnisto teica (Baidenam), ka Somija augstu novērtē visu nepieciešamo atbalstu no ASV,” teikts biroja īsajā paziņojumā.
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki piektdien sacīja, ka Vašingtona “strādā, lai noskaidrotu Turcijas nostāju”, un uzskata, ka NATO dalībvalstu vidū ir “plašs atbalsts” Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei.
Ārlietu ministram Entonijam Blinkenam šajā nedēļas nogalē Vācijā paredzēta tikšanās ar saviem NATO kolēģiem, tostarp Turcijas ārlietu ministru.
ASV augstākā diplomāte Eiropā Kārena Danfrīda pirms Blinkena vizītes žurnālistiem sacīja, ka ASV joprojām atbalsta Somijas un Zviedrijas iespējamo dalību NATO. Viņa sacīja, ka ASV joprojām ir pārliecinātas, ka alianse ir vienotāka nekā jebkad agrāk, pateicoties Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Somijas prezidents un premjerministrs ceturtdien paziņoja, ka atbalsta strauju tiekšanos uz dalību NATO, paverot valstij iespēju tuvākajās dienās paziņot par lēmumu. Sagaidāms, ka Zviedrijā valdošā Sociāldemokrātu partija, kuru vada Andersons, savu lēmumu nāks klajā svētdien.
Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto, jautāts par Erdogana komentāriem preses konferencē Helsinkos, sacīja: “Šādā procesā mums ir vajadzīga zināma pacietība. Tas nenotiek vienas dienas laikā. Tas ir viss, ko pagaidām varu pateikt. Paskatīsimies uz jautājumiem. soli pa solim. soli pa solim.”
Somijas ministrs sacīja, ka, visticamāk, NATO sanāksmē Berlīnē šīs nedēļas nogalē rīkos sarunas ar savu Turcijas kolēģi Mevlutu Čavušolu. Čavušolu piektdien runāja ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, taču Turcijas Ārlietu ministrija sīkāku informāciju nesniedza.
Stoltenbergs sacīja, ka Somija un Zviedrija, ja tās formāli pieteiktos pievienoties pasaules lielākajai drošības organizācijai, tiktu gaidītas ar atplestām rokām.
Vairākas NATO amatpersonas norādīja, ka iestāšanās procedūras varētu notikt “divu nedēļu laikā”, lai gan varētu paiet aptuveni seši mēneši, līdz dalībvalstis ratificēs pievienošanās protokolu.
Tikmēr Zviedrijas valdības izplatītajā ziņojumā par mainīgo drošības vidi, ar ko Skandināvijas valsts saskaras pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teikts, ka Maskava negatīvi reaģēs uz Zviedrijas iestāšanos NATO un sāks vairākus pretpasākumus.
Piektdien Zviedrijas likumdevējus iepazīstināja ar Zviedrijas valdības drošības politikas analīzi, kas tiks izmantota par pamatu Andersena kabinetam, lemjot par dalību Rietumu militārajā aliansē.
Ziņojumā nebija iekļauta rekomendācija par to, vai Zviedrijai vajadzētu mēģināt iestāties NATO. Taču viņa norādīja, ka dalība NATO sniedz vairākas priekšrocības Zviedrijai – galvenokārt kolektīvo drošību, ko sniedz 30 dalībvalstu militārā alianse.
Vienlaikus viņš uzskaita vairākas taktikas, kuras Krievija, visticamāk, izmantos, reaģējot, tostarp kiberuzbrukumus, Zviedrijas gaisa telpas pārkāpumus un kodolieroču draudus.
