Valsts revīzijā secināts, ka nelikumīga un nesaimnieciska rīcība, organizējot bijušā Latvijas prezidenta Krijāņa Kariņa privātos lidojumus, Latvijai un Eiropas Padomei radījusi nepamatotus izdevumus 545 000 eiro apmērā.
Valsts revīzija uzskata, ka, izmantojot privātos reisus gadījumos, kad valstī nav izsludināts ārkārtas stāvoklis un kad saprātīgā termiņā bija pieejamas alternatīvas regulārajiem komercreisiem, par valsts budžeta līdzekļiem tika veiktas prettiesiskas darbības. Tas radīja papildu izdevumus valsts budžetā ne mazāk kā 221 566 eiro apmērā. Savukārt iespējamā nesaimnieciskā rīcība, pēc valsts audita datiem, Eiropas Padomei radījusi papildu izdevumus vismaz 323 688 eiro apmērā.
“Līdz ar to netika ievērots likums, kas novērš publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu.”
Revīzijā konstatētas arī nelikumības saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti, secināts valsts revīzijā.
Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka, pieņemot un īstenojot lēmumus par privāto lidojumu izmantošanu ārvalstu pārstāvniecībās, toreizējais Ministru prezidents Karešs, Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja bija viņa tiešā pakļautībā, norāda Valsts kontrole. iekļauts. Toreiz Ministru prezidenta biroju tagad vadīja Saimas vietnieks Jānis Patmaļņiks. Valsts kanceleja paliek Janņa Cetskovska vadībā.
Pēc Valsts kancelejas domām, visas lēmumu pieņemšanā par privātajiem lidojumiem iesaistītajām amatpersonām ir jāveic izmeklēšana, lai nodrošinātu viņu atbildību. Vienlaikus Valdības pārskatatbildības birojs norāda, ka revīzijā nevar identificēt konkrētas personas, kas ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Ministru prezidenta ārvalstu misijās izmantotajiem privātajiem lidojumiem.
Valsts revīzija sniedza ieteikumus, kā situāciju vislabāk labot. Informācija par likuma pārkāpumiem tika nosūtīta prokuratūrai un Iepirkumu kontroles birojam.
Kopumā Valsts kontroles iestāde pārbaudīja 53 Karinča ārvalstu vizītes. 21 no tiem izmantoja regulāros lidojumus, bet 32 gadījumos Ministru prezidents un viņu pavadošā delegācija izmantoja speciālos lidojumus.
Skandāls ap privātiem braucieniem turpinās jau vairākus mēnešus.
Valsts kancelejas informācija liecina, ka laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam par šiem reisiem valsts budžetā tika samaksāti 613 830 eiro. Papildus Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem izdevumi veidoja 1,36 miljonus eiro.
Pēc skandāla saasināšanās martā Karičs paziņoja par lēmumu atkāpties no Latvijas ārlietu ministra amata.
10. aprīlis ir viņa pēdējā diena šajā amatā.
Lasi arī: Latvijas ministrs “svīst lodes”. Agnese Logina intervēja A.Kaimiņu “Suņu būda V2.0”
